Kurp Pavļuts vedina ar saviem svārstīgajiem paziņojumiem?
Literāts, kas nemierīgi gaida ceturto poti25.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad Tvaika ielā pie kāda psihiatra reģistratore telefoniski piefiksēja kāda Daniela vizīti un manāmi noslēpa emocijas, izdzirdot pacienta uzvārdu, nāk prātā kāda, iespējams, ne tā paša Daniela, šoreiz ministra svārstīgie izteikumi saistībā ar pandēmiju. Te gaidāms pīķis, te pīķis jau aiz muguras, te Pavļutam izskatās, ka cīņu ar kovida pandēmiju esam gandrīz uzveikuši, te rudenī atkal jāgatavojas kovidam. Bet visam fonā ir iepirktas miljonus vērtas vakcīnas, kas nīkst noliktavās, un top jauni iepirkumu plāni, kamēr daudziem citu slimību pacientiem, piemēram, onkoloģijā un psihiatrijā, trūkst naudas ārstēšanai.
Svārstīgi un ekstātiski paziņojumi, to atsaukumi un uzvaras neizziņotās sacensībās (par vareniem rezultātiem vakcinācijā, salīdzinot ar pasaulē attīstītākajām valstīm) varētu būt pārguruma vai spriedzes rezultāts. Bet varbūt tā ir metode?
Arī pasaulē izcilākajiem krīzes ministriem dažreiz nākas nolaist tvaiku un izmurmināt ko tādu, kas svarīgs sponsoriem un partneriem, bet tā īsti pats nevar īstenot. Tad spožais politiķis kļūst par publisku pajolu, vai tiek apšaubīta pat viņa rīcībspēja. Bet politiskie pārdošanas procesi rit savu gaitu. Kā Slakteris savulaik teica, “nothing special”.
7.aprīlī savā tvitera kontā Daniels Pavļuts raksta: „Ko ikviens var paveikt, lai kopīgi pasargātu mūsu planētas un cilvēku veselību ikdienā. Šo jautājumu @WHO aktualizē šodien-Pasaules veselības dienā. Par veselīgāku sabiedrību un vienlīdzīgāku piekļuvi veselības aprūpes sistēmām.”
Protams, šo tvītu var analizēt arī no valodas viedokļa – domājot, par cik planētām Pavļuts vispār runā, bet nebūsim piekasīgi – padomniekiem ir tik roku un atzīmju valodmācībā, cik ir, tāpēc sāksim ar būtisko. Tvītā jau viņš neatbild, ko tad katrs var paveikt, - bet varbūt ir vērts sākt ar sevi? Kā pats sargā mūsu veselību ar svārstīgiem paziņojumiem? Varbūt darbojas kāds cits Daniels vai Pavļuts, kurš tramda sabiedrību? Bet īstais tikmēr nodarbojas ar atsaukumiem.
"Cik es varu spriest no manā rīcībā esošas informācijas, tad šeit ir pilnīgs pārpratums. Jāsaka, ka šī būs laikam nosaucama par tādu kārtīgu un treknu preses pīli," sacīja veselības ministrs. Tas par Latvijā izskanējušām bažām, ka "Singclean" Covid-19 ātrie antigēnu testi varētu būt neefektīvi.
17.janvārī Pavļuts izziņo “vax update” (izklausās pēc slenga, ko komunikācijas priekšnieki sūta saviem mazizglītotajiem padotajiem mazattīstītos reģionos, lai visi blētu vienā valodā). Un ministrs ir ekstātiski priecīgs, gluži kā būtu uzvarējis kādā mums vēl neizziņotā špricēšanās olimpiādē: “Pabeigtās vakcinācijas ziņā esam priekšā piem.ASV, Izraēlai un Šveicei.”
Pavļuts: “2022. gada otrajā pusē būs pieejama piektā un sestā balstvakcīna. Tās būs efektīvākais veids cīņā ar jauno variantu, kurš ieplānots 2022. gada otrajā pusē.”
No attēla noprotams, ka ziņu ar šādu virsrakstu 21. decembrī ar atsauci uz aģentūru LETA publicējis portāls nra.lv. Taču šādu ziņu minētajos avotos “Re:Check” atrast neizdevās. Arī ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere “Re:Check” apliecināja, ka Pavļuts šādus vārdus nav teicis. (Zemgales Ziņas, 27.01.)
Vēl decembrī Pavļuts uztracināja sabiedrību, nepaskaidrojot, vai Latvijā gaidāma obligātā vakcinācija: “Ja ir runa par visas sabiedrības obligātu vakcināciju, epidemioloģiskās drošības griezumā, tas, kas mums jāizdara, ir kopīgi ar Tieslietu ministriju jāizanalizē Austrijas lēmums, Vācijas potenciālais lēmums un juridiskais pamatojums. Nevaru izslēgt varbūtību, ka Latvija tādu ceļu varētu iet." (NRA, 1.12.2021)
Vēl jūnijā Pavļuts teica, ka obligāta vakcinācija ir nepareizs virziens: “Es nevedinu uz to, ka vakcinācija ir obligāta, es vedinu uz to, ka vakcinācija ir mūsu kopējās interesēs un ārkārtīgi vēlama.”
Tikmēr „DeFacto” izpētījis, ka vakcinācija pret Covid-19 šosezon faktiski ir beigusies, taču jau tā ievērojamais teju divu miljonu Covid-19 vakcīnu devu atlikums Latvijas noliktavās tuvāko mēnešu laikā tikai pieaugs, jo gaidāmi vēl vairākkārtēji vakcīnu pievedumi. Un pircēju desmitiem miljonu vērtajam vakcīnu krājumam īsti nav. https://jauns.lv/raksts/zinas/495886-maz-ceribu-pardot-parpalikusas-desmitiem-miljonu-vertas-vakcinas-pret-covid-19
Secinājumus katrs izdarām paši.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
