Kuram politiķim ir bijusi un joprojām ir vislielākā ietekme uz drošības arhitektūru?
Gatis Eglītis29.10.2023.
Komentāri (105)
Iesaki rakstu: 
Kuram politiķim ir bijusi un joprojām ir vislielākā ietekme uz drošības arhitektūru? Viennozīmīgi Edgaram Rinkēvičam. 11 gadus Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs: ministri nāk un iet, bet valsts sekretārs ir nozares “smadzenes” un de facto persona Nr 1.
Prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs trīs gadus ar piekļuvi vissensitīvākajai informācijai valstī un pastarpinātu ietekmi uz valdības lēmumiem, vismaz noteikti drošības jautājumos. Zatlera Reformu partijas līdera V.Zatlera absolūtā uzticības persona (nezinu gan, kuram bija ideja vilkt “ar tankiem” Saskaņu valdībā?).
11 gadus ārlietu ministrs ar piekļuvi visaugstākās slepenības informācijai valdības “bunkurā”, koalīcijā, NATO samitos utt. 11 gadus piedalījies visos ar drošību saistītos lēmumos. Ministrs, kura teiktais koalīcijā un valdībā tiek respektēts un realizēts ar ~90% garantiju (zinu kā bijušais ministrs).
9 no pēdējiem 11 gadiem pārstāvējis valdošo partiju – Jauno Vienotību ar premjera, finanšu un, protams, ārlietu ministra portfeļiem. Milzīga politiskā jauda, var dabūt gatavu gandrīz visu, ja grib.
Diemžēl droša austrumu žoga vēl nav, jāceļ militāri civilā gatavība krīzes situācijām, de facto divvalodu sabiedrība utt.
Gandrīz pusgadu valsts prezidenta amatā, kas labi zināms no V.Zatlera laika. Premjere un visi ministri klanās gudrā un populārā politiķa priekšā: atkal var valdībā izdarīt visu, ko sirds un prāts vēlas. Laiks rādīs, vai izmest NA un AS no koalīcijas un atvērt durvis ZZS un PRO bija atbildīgs gājiens šajā laikā.
Ar visu šo bagāto drošības jautājumu pieredzi un augstākā līmeņa politisko ietekmi, E.Rinkēvičam, es ceru, ir skaidrs plāns un vīzija, kā izkuģot šodienas drošības un ģeopolitisko pārmaiņu bangojošajos ūdeņus. Atbildības nasta ne pa jokam, bet kurš teica, ka būs viegli.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
