Kur Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks „atrada” un pēc tam „pazaudēja” savu Ādažu dzīvokli, lai vietā "atrastu" īpašumu Taurenē?
Pietiek lasītājs29.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes formāli otrais, bet faktiski pirmais cilvēks Andrejs Sozinovs ir leģendāri piesardzīgs kungs – it īpaši visā, kas attiecas uz kreisās naudas plūsmām. Taču kāja mēdz paslīdēt arī meistariem, tāpēc izklāstīšu ikvienam VID mājas lapā pārbaudāmus faktus par to, kā Sozinova kungs savulaik vienkārši tāpat „atrada” un padsmit gadus vēlāk „pazaudēja” dzīvokli Ādažos.
Tātad – tālajā 2001. gadā Andrejs Sozinovs bija tikai kriminālpolicijas inspektors, un, ja ticēt viņa tālaika amatpersonas deklarācijai, oficiāli nebija viņam ne īpašumu, ne firmu, ne uzkrājumu, vien 1984. gada izlaiduma Mercedes Benz 190.
Tāpat inspektors Sozinovs oficiāli naudu nebija ne aizdevis, ne aizņēmies, un visi viņa oficiālie gada ienākumi bija Rīgas rajona policijas pārvaldē saņemtiem 2443,11 latu – tātad vidēji 200 latu mēnesī.
Un tad inspektoru Sozinovu piemeklēja veiksme, kāda negadās katram policijas darbiniekam: jau gadu vēlāk, deklarējot savu finansiālo stāvokli 2002. gada beigās, viņš jau uzrādīja… īpašumā esošu dzīvokli un zemi (acīmredzot domājamās daļas zem dzīvojamās ēkas) Ādažu novadā.
Kur inspektors Sozinovs šo dzīvokli bija ņēmis, - kas to lai zina. Acīmredzot tas bija maziņš brīnums, ko KNAB un VID gan, visticamākais, vērtētu citādi: dzīvokli Sozinova kungs bija ieguvis, neņemot oficiālu aizdevumu un gadā oficiāli nopelnot 3574,28 latus (pirms nodokļu nomaksas).
Spriežot pēc Sozinova kunga amatpersonas deklarācijām, viņš Ādažu dzīvoklī ar sievu Nataļju un dēlu Ričardu laimīgi dzīvoja daudzus gadus – līdz pat 2015. gadam, kad notika jau nākamais brīnums.
Vēl deklarācijā par 2014. gadu Sozinovs - nu jau Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatā – no īpašumiem bija deklarējis dzīvokli Ādažu novadā un bija iedzīvojies oficiālos parādos 13 177,20 eiro apmērā, kas nebija nekas milzīgs, ņemot vērā viņa 29 148,76 eiro lielo oficiālo gada algu.
Toties jau gadu vēlāk Ādažu dzīvoklis no Sozinova deklarācijas ņēma un izčibēja – citādi to nosaukt nevar. Lai gan likums prasa deklarēt īpašumu darījumus, augstā ranga policists to nebija uzskatījis par vajadzīgu izdarīt.
Vēl vairāk, ja ticēt Sozinova oficiālajai amatpersonas deklarācijai, liktenīgā 2015. gada laikā viņš ne tikai tāpat vien „pazaudēja” dzīvokli Ādažos, bet arī „atrada” – jau atkal bez darījuma deklarēšanas – „zemes un ēkas nekustamo īpašumu Latvijā Taurenes pag.”.
Īpaši interesanti tas, ka šie saimnieciskie brīnumi bija notikuši, Sozinova kungam iztiekot bez kādu oficiālu aizņēmumu ņemšanas vai varbūt pirkuma summu saņemšanas, - viņa oficiālās parādsaistības gada beigās bija nedaudz samazinājušās līdz 11 501,28 eiro.
Bet visbrīnumaināk ir tas, ka šie Sozinova kunga demonstrētie brīnumi tā arī nav ieinteresējuši ne Iekšējās drošības biroju, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, ne Valsts ieņēmumu dienestu. Sozinova kungs, protams, ir ietekmīgs cilvēks policijas „reģionālā astoņkāja” ietvaros, taču viņa ietekme nesniedzas līdz visu nosaukto struktūru vadībai. Tad nu jautājums – kāpēc acis piever tās? Un vai šos brīnumus nepamanīs arī jaunais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens?
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
