Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Premjers Māris Kučinskis akcentē savu valdību kā reformu valdību visās svarīgākās nozarēs - kā izglītība, veselība, tautsaimniecība un nu arī nodokļu jomās. Interesanti ir vērot - kur kādas reformas ir pieteiktas, un ko katrs ministrs ar to saprot. Vēl svarīgāk, ko par to domā iedzīvotāji, attiecīgās tautsaimniecības jomas speciālisti.

Bet iedzīvotāji, jomas uzņēmēji un speciālisti laikam atšķirībā no valdības vadītāja pašapmierinātā ziņojuma neredz un nejūt nekādas reālas reformas. Vēl jo vairāk, neredz, nejūt nekādus uzlabojumus savā ikdienas dzīvē, par ko savukārt liecina rekordzemais premjera un visas valdības darba vērtējums.

Pašlaik mediķu sabiedrībai ir sagatavota Veselības aprūpes sistēmas reformas prezentācija (skat. raksta beigās), kura sākotnēji tāpat kā Finanšu ministrijas izstrādātā nodokļu reforma ir aprakstīta tikai slaidu formā. Grūti pateikt, cik jēdzīgs ir šāds jauns informācijas pasniegšanas veids, jo līdzās ierobežotai informācijai slaidos ir atstāta brīva iespēja komentēt šos slaidus (atkarībā no auditorijas). Vai varbūt tā ir vienkārši necieņa pret auditoriju, jo visiem viss nav jāzina un pietiek tikai ar vispārēju informāciju, ka procesi vispār notiek.

Pēc daudzajām intervijām ar veselības ministri Andu Čakšu, kas sevi pieteica kā pacientu ministri un Gunta Belēviča reformu turpinātāju, ir radies iespaids, ka veselības reforma būs rūpīgi darba grupās izstrādāts, pētījumos, datos un ekspertu konsultācijās pamatots dokuments, uz kā pamata uzlabosies pilnīgi viss.

Bez ilgām rindām būs pieejami visi pakalpojumi, tos sniegs augstas kvalitātes kompetenti speciālisti slimnīcās vai ambulatori, ģimenes ārsti strādās ne tikai kā dispečeri, bet rūpēsies arī par profilaksi un savu pacientu rūpīgu izmeklēšanu, diagnostiku un veselības uzturēšanu. Viss tiks darīts soli pa solim un izcils rezultāts būs neizbēgams.

Runas plūdi no ministres puses visa līmeņa sapulcēs bija pārliecinoši. Neradās ne mazākās šaubu ēnas, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā būs izcila un šurp brauks mediķi pieredzes apmaiņā no citām valstīm un ārzemju pacienti ārstēties. Netiek aizmirsi arī mediķi, kuriem algas jau 2018. gadā tika un tiek solīts dubultot!

Par reformu plāna pamatotību un patieso izpildi šaubīties liek Valdības rīcības plāna svarīgo darbu termiņu (jau kārtējā) pārcelšana līdz pat 31.12.2018., taču tas neizsauca nekādus jautājumus Kučinskim. Kā unikālais risinājums visam tiek minēta papildu nauda, kas tiks piešķirta medicīnai.

Tiesa, šodien pacientiem daudz par ko medicīnā ievērojamā apjomā ir jāmaksā pašiem (pēc šī rādītāja esam Āfrikas valstu līmenī). Tiek noklusēts, ka kopējā naudas apjoma plūsma Latvijas medicīnā ir tuva citu valstu izdevumiem medicīnā, taču būtiski atpaliek pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas kvalitāte. Tāpēc Latvijas veselības radītāji ir vissliktākie visās veselības jomās starp ES dalībvalstīm.

Nepārprotama ir Čakšas vēlme ieraudzīt nodokļu reformu plānā sadaļu, kā tiek reformēta vai nodrošināta ar būtisku līdzekļu pieaugumu veselības aprūpe. Taču viņa nedara neko, lai uzlabotu vai reformētu naudas līdzekļu plūsmu medicīnas nozarē.

Pēc Valsts kontroles atzinuma, Veselības ministrijai (VM) ir jāveido finansiāls modelis, lai uzlabotu ģimenes ārstu motivāciju veikt profilaktiskās apskates, veikt vairāk manipulāciju, tie būtu motivēti darīt vairāk paši un tikai sarežģītākos gadījumos sūtītu pie speciālistiem.

VM būtu jānodrošina, lai ģimenes ārsti būtu motivēti sekot līdz savu pacientu veselībai un saslimšanas gadījumā tie pēc iespējas ātrāk tiktu pie diagnozes un nepieciešamās ārstēšanas. Lai stacionāros varētu izsekot katram izlietotam eiro un pacienti nepavadītu laiku, guļot slimnīcās un bezjēdzīgi gaidot iekšējā rindā pēc izmeklējumiem, konsultācijām un operācijām. Valsts maksātu par veselīgu un izārstētu pacientu, nevis par atrašanos stacionārā.

VM būtu praktiski jādefinē, jāceļ kvalitātes prasības un darba efektivitāte arī ambulatorajā sektorā, maksimāli izmantojot publisko sektoru, lai kompensējamo medikamentu sistēmā strādātu pacientu, nevis farmācijas firmu interesēs. Lai aptiekās būtu plaši pieejama informācija par lētākām zālēm un plašs sortiments, nevis tas, ko diktē lieltirgotavas (to ir likusi novērst Konkurences padome).

Lai pacients justos drošs un aprūpēts jebkurā saslimšanas gadījumā un tā posmā, pārliecināts, ka saņems labāko laikā un vietā un tieši to, kas nepieciešams ar ekonomiski pamatotiem finanšu resursiem.

Arī mediķu atalgojumam jābūt adekvātam, taču ir jāprasa pretī kvalitāte, noteikts darba apjoms, ko paveic, strādājot pilnu slodzi savā darba vietā, nevis "darba laikā" lasīt lekcijas vai pieņemt pacientus privātpraksēs (bieži turpat tajā pašā kabinetā).

Uz nepieciešamību dot iespēju nopelnīt adekvātu algu vienā veselības aprūpes iestādē, efektīvi izmantojot resursus ar skaidriem apmaksas aprēķiniem, norāda Valsts kontrole. Savukārt Tiesībsargs un arodbiedrība norāda par darba stundu nedēļu un papildus darba virsstundu adekvātu apmaksu, kam būtu jāattiecas uz visām darbavietām, nevis tikai uz vienu.

Ačgārnā situācija medicīnā pašlaik ļauj dažādos amatos atrasties vēl citās, vairākās darba vietās (pat vienlaicīgi), kur, summējot nostrādāto, „uz papīra" pat sanāk vairāk par 24 stundām diennaktī. KNAB savos ziņojumos pastāvīgi piemin pelēko ekonomiku un korupciju veselības aprūpē. Daudzu valsts institūciju ziņojumus var smelties iedvesmu un idejas veselības aprūpes reformām...

Taču, pārskatot Čakšas prezentāciju, tā atgādina vidusskolnieka projekta darbu, kur apkopota pieejama informācija no Vikipēdijas, slaidi no līdzīgām prezentācijām pēc Google meklētāja un daži vispārēji oriģinālslaidi bez jebkādiem paskaidrojumiem. Ir slaidi, kurus prezentācijas laikā viegli interpretēt atkarībā no auditorijas, pieļaujot atkāpes un pielāgojoties.

To visu nekādi nevar nosaukt par reformu, tā ir veselības sistēmas funkcionējošo daļu uzskatījums un apraksts. Medicīnā lēmumi tiek pieņemti uz pierādījumu balstītiem atzinumiem, bet šajos slaidos ir vērojamas Čakšas interpretācijas par tēmu. Šāda voluntāra pieeja jau radīja precedentus ar aknu transplantāciju, kur no valsts puses bija apsolījums apmaksāt operācijas, taču tas tika atcelts nedēļas laikā, un ietaupītie līdzekļi novirzīti citiem mērķiem. Tas aiznesa Baibas un citu, ne tik skaļi pieteiktu cilvēku cerības un dzīvību.

Bet Čakša var sevi skaļi slavināt ar zaļo koridoru, kurš tā arī līdz galam nav izstrādāts un nedarbojas. Ietaupītie līdzekļi par laboratorijas pakalpojumiem ir ietaupīti uz visu pacientu naudas maciņu rēķina, jo analīžu apjoms 2016. gadā pret 2015. gadu kopumā nav mainījies. Toties ir pieaudzis maksas pakalpojumu segments.

Skaidra valsts pakalpojumu iepirkumu sistēma ar pareizi aprēķinātām cenām, kvalitātes vadība pēc klīniskām vadlīnijām un standartiem ir Veselības ministrijas gadiem nepadarītie darbi, kurus sakārtot reālu vēlmi un centienus nav izrādījusi arī Čakša. Kādēļ to nosaukšana tiek tagad nodēvēta par reformu? Vai valsts funkciju pārdale resoru iekšienē ir tā ilgi gaidītā reforma?

Padomju gados bija populāra anekdote, ka boļševiku vilcienam ceļā uz komunismu Ļeņina laikā izmantoja kapitālistu uzkrāto, Staļina laikā dzelzceļu būvēja no cilvēkiem, Hruščova laikā - centās ko sagrābstīt no pāri palikušā, bet Brežņeva laikā - aizvēra logus, šūpoja vagonus, un visi tēloja, ka brauc.... Vai Čakšas reformas ir kas vairāk nekā komunistu "vagonu šūpošana"?

Prezentācijā ir uzskaitīts, pēc Čakšas domām, nepieciešamais finansējums, taču nav nekādas skaidrības, ko no tā iegūs pacienti, sabiedrība?

Mērķa gaidīšanas laiks pie speciālistiem ir 90 dienas, tiek palielināts % finansējums slimnīcām, un netiek mainīts slimnīcu skaits, par ko tika runāts iepriekš. Ārstu vidējais skaits paliek nemainīgs, kas tāpat kā māsu skaits uz uzskaitīto (nevis faktisko) iedzīvotāju skaita ir tuvu vidējiem ES rādītājiem (pastāvot ļoti neproporcionālam speciālistu ģeogrāfiskajam sadalījumam Latvijā, kas rada mediķu pieejamības disproporciju).

Absolūti nav saprotams, kādēļ ar lielu augstskolu beidzēju skaitu arī pēc 6 gadiem nav iespējams nodrošināt paaudžu maiņu. Uz vienu vecmāti ir ap 50 jaundzimušajiem gadā, tai pat laikā netiek analizēts aparatūras un iekārtu skaits, pieejamo tehnoloģiju un izmeklējumu skaits, speciālistu konsultāciju daudzums, kas pēc citiem datiem ir virs vidējā ES. Farmācijas joma vispār netiek skarta...

Jau nākamgad no valsts budžeta paredzēts iegūt papildus 150 miljonus eiro, kas pamatā domāti mediķu un atbalsta personāla algām. Ja sareizina plānoto personāla skaitu ar algām, tad sanāk pavisam cits skaitlis, nekā ir norādījusi Čakša. Turklāt algas nav atsevišķi izdalītas no pakalpojumu apmaksas. Jau šobrīd valsts ambulatoros pakalpojumus sniedzošo ārstu algas ir virs vidējā, ko Čakša ir norādījusi.

Paredzēts, ka VM pārziņā tiek saglabāta esošo augstskolu studiju apmaksa, kas tomēr būtu IZM kompetence. Netiek plānots optimizēt izmaksas, veidojot vienu medicīnas augstskolu ar reāli nepieciešamu jauno apmācāmo mediķu skaitu. No reformām ir pazudusi vēl nesen Čakšas daudzinātā ideja par pieejamības definīciju un aktīvu pašvaldību iesaistīšanos savu slimnīcu finansēšanā saimnieciskos jautājumos.

Savas prezentācijas pirmizrādi Čakša bija noorganizējusi pie VM izveidotajai Stratēģiskajai padomei, taču interese par to bija tik maza, ka beigās nebija kvoruma, lai ķeksīša pēc nobalsotu par atbalstu ministrei. Vienlaikus tas liecina par Čakšas autoritātes trūkumu nozarē un par vadošo speciālistu nevēlēšanos kavēt savu laiku kārtējām bezjēdzīgām sanāksmēm.

Pēc Čakšas domām pietiek ar prezentācijas nosaukumu - Veselības aprūpes reforma. Tālāk saturā netiek veikta iedziļināšanās, un nav nepieciešamā skaidrojuma, lai lielajā slaidu skaitā uzskaitītajam būtu racionāls pamatojums iedot reformas veikšanai vērā ņemamos līdzekļus un resursus, Pašlaik prasītā izlietojums un potenciālais ieguvums nav skaidrs.

Iespējams, ka Kučinskim šāds daiļdarbs liksies pietiekošs un, tā kā pārējie ministri nejaucas citās nozarēs, tad "reformas" tiks atbalstītas. Pareizāk sakot, tiks atbalstīta dārga nekā nedarīšana. Skaistā ligzdā zelta oliņa ir izrādījusies vanckars! Vai arī to Kučinskis izliksies neredzam?

Kučinskis savā valdībā kā pirmo ministru, kurš saglabās amatu, nosauca Belēviču, neskatoties uz apšaubāmiem lēmumiem sava biznesa interesēs. Arī pēc atklātībā nonākušas informācijas par Belēviča stilu saņemt pakalpojumus Austrumu slimnīcā Kučinskis neatlaida ministru, bet teica, ka uzticas un ļāva turpināt darbu, līdz Belēvičš pats atkāpās no amata, atzīstoties par meliem, ko visi zināja jau mēneša garumā.

Vai arī šoreiz Kučinskis neredzēs sava Ministru kabineta vājākos ministrus un slavinās par neesošiem darbiem un reformām? Kučinskis saņem nodokļu maksātāju algu, akcentējot, ka nodokļi ir jāmaksā un jāmaina attieksme, taču pats sava Ministru kabineta darbu nespēj kritiski izvērtēt.

Komunisti savā ceļā uz solīto laimi pa tukšo šūpoja vagonu, līdz tas apgāzās... Kučinskis ar Čakšu par vagona šūpošanu prasa lielu naudu... kad tie apgāzīsies?

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...