Kriminālprocesa aizsegā Drošības policija neveiksmīgi mēģinājusi iegūt ziņas par PIETIEK
PIETIEK22.11.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kriminālprocesa aizsegā Drošības policija pirms diviem gadiem mēģinājusi iegūt virkni būtisku ziņu par portālu Pietiek, - tā liecina Pietiek rīcībā nonācis šīs struktūras tiesiskās palīdzības lūgums Islandei, kur ir izvietoti portāla serveri. Taču šis mēģinājums ir bijis nesekmīgs, - Drošības policija uz savu pieprasījumu nekādu atbildi nav saņēmusi.
Kas ir bijusi persona, kas pieteikusi vietnes www.pietiek.com uzturēšanu, kā notiek tās uzturēšanas apmaksāšana, kas tieši veic šo apmaksu, no kādām IP adresēm portālā tiek ievietotas publikācijas un tiek veiktas citas izmaiņas, - visi šie jautājumi ir ļoti interesējuši Drošības policiju.
„- Kurš pieteica mājas lapas www.pietiek.com uzturēšanu, kādā veidā notika pieteikums, kā arī lūdzam paziņot datumu, kad tika uzsākta mājas lapas uzturēšana?
- Kurš un kādā veidā apmaksā mājas lapas www.pietiek.com uzturēšanu? Atbildes vēstulē lūdzam norādīt fiziskās vai juridiskās personas identificējošu informāciju.
- No kurām IP adresēm tika veiktas izmaiņas mājas lapā www.pietiek.com?”
Visus šos jautājumus tiesiskās palīdzības lūgumā bija uzdevis nu jau bijušais Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis (attēlā), kurš izmeklēja šīs iestādes safabricēto un pēcāk prokuratūras izbeigto kriminālprocesu pret Lato Lapsu saistībā ar Latvijas specdienestu darbību atspoguļojušo grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”.
Kā redzams no tiesiskās palīdzības līguma, lai gan kriminālprocess bija saistīts tikai ar grāmatu un dažu tās fragmentu publicēšanu portālā Pietiek, tā aizsegā Drošības policija ir mēģinājusi iegūt visplašākās ziņas par Pietiek uzturēšanu un autoriem.
Taču šis mēģinājums ir bijis neveiksmīgs, - Islandes varas iestādes un servera uzturētāji Drošības policijas zinātkāri ir ignorējuši, un nekāda informācija tai nav sniegta. Kā zināms, tieši sakarā ar Islandes nostāju vārda un informācijas brīvības jautājumos Pietiek serveri arī ir izvietoti tieši šajā valstī.
Pietiek daudzkārt aprakstīja, kā notika Drošības policijas „izmeklēšana” šajā safabricētajā kriminālprocesā.
2014. gada 17. aprīlī Drošības policijas izmeklētājs Boronovskis pieņēma lēmumu par aizdomās turētā statusa noteikšanu Lapsam, taču tad grāmatā un vēlāk arī Pietiek publiskotajos uzņēmēja Borisa Rjazanska valsts augstākajām amatpersonām adresētā iesnieguma fragmentos tika saskatīta tikai "personas korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma tīša pārkāpšana".
Savukārt pēc tam gada laikā, pārlasot šos fragmentus, Boronovskis bija spējis nonākt pie pārliecības, ka šo fragmentu publiskošanā ir saskatāmas arī "nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums", un 2015. gada 17. aprīlī Lapsa tika atzīts par aizdomās turēto arī saistībā ar šo pantu.
Tāpat Drošības policijas izmeklētājs bija nonācis pie secinājuma, ka grāmatā esot pārkāpta "Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.panta 1.daļa, kur norādīts, ka ikvienam ir tiesības, tajā skaitā, uz savu privāto un ģimenes dzīvi, korespondences noslēpumu neaizskaramību".
Tikai pēc vairāk nekā divus gadus ilgušās „izmeklēšanas” prokuratūra pērn šo kriminālprocesu izbeidza nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
