Krievijas Pareizticīgā baznīca izplata COVID-19 ar zelta karotīti
Augusts Augustiņš18.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ticīgie dievam un baznīcai Krievijā šobrīd atrodas neapskaužamā situācijā, jo ik reizi, ejot pie dievgalda, kas tiek sarūpēts ik pa laikam noteiktos brīžos pēc attiecīgā dievkalpojuma, riskē inficēties ne tikai ar COVID-19, bet ar jebkuru citu lipīgu slimību, ar kuru attiecīgajā brīdi ir sasirdzis kāds no dievkalpojuma apmeklētājiem, jo dievkalpojuma beigās tiek simboliski ēsts un dzerts no vieniem un tie pašiem traukiem.
Šāda dievticīgo prakse notiek arī Krievijas pareizticīgajās baznīcās, kuras ir atteikušās no vienreizlietojamo plastmasas vai koka karotīšu izmantošanas svētā vakarēdiena ielikšanai ticīgo plaši atvērtajās mutēs. Neskatoties uz COVID-19 pandēmiju, krievu mācītāji turpina baznīcas avis „ēdināt” ar svēto vakarēdienu, izmantojot vienu īpašo „sakrālo” ar dārgakmeņiem izrotātu sudraba karotīti.
Pat Kremļa mediji ir par to visai sašutuši. Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadība attaisnojas, norādot, ka nav iespējams iepriekš paredzēt, cik ticīgo attiecīgajā dienā tikšot aicināti uzēst svētīto ēdienu, tāpēc nav, ko lieki tērēties uz plastmasas karotītēm, turklāt kur lai pēc tam tās utilizē. Baznīca uzsver, ka ticīgie vienkārši nebūs mierā ar tādu prastumu, redziet, viņi grib visi ēst no vienas īpašās karotītes.
Smieklīgākais un bēdīgākais ir tas, ka „bagātā un visuvarenā” Krievijas Pareizticīgā baznīca ir vienkārši pārlieku skopa, jo par vienreizlietojamiem traukiem šajā gadījumā būtu jāmaksā pašai baznīcai.
Tikmēr Ķīnas mēris Krievijā turpina pļaut ticīgos. Tiek ziņots, ka kopš 2020. gada aprīļa Krievijā no COVID-19 vīrusa radītajām komplikācijām ir jau miruši vairāk par simtu Krievijas Pareizticīgās baznīcas garīdznieku.
Tiem, kuri tīko pēc baznīcas vakarēdiena, gribu tikai atgādināt, ka bez COVID-19 vēl eksistē dažādi hepatīti, AIDS, sifiliss, hlamidioze, TORCH infekcija, herpes vīruss, citomegalovīruss, kā arī cērmes, spalīši un lenteņi, ar ko var mierīgi inficēties, baznīcas sveču gaismā izbaudot vakarēdienu kopā ar kādu no inficētajiem.
Cik esmu novērojis, tad zinu, ka parastais baznīcas apmeklētājs ir kāds jau gandrīz savu dzīvi nodzīvojis večuks, kurš jau tā konstanti ar kaut ko sirgst, jo vecums nenāk viens. Šie cilvēki var arī laikus nepamanīt, ka ir inficējušies ar COVID-19, domādami, ka tās tik parastās iesnas, un turpinās vien dzert kaut kādas zāļu tējas, bet pēc nedēļas vai divām ar visu infekciju jau slās prom uz baznīcu dieviņu palūgt, un tur atkal tā pati karote uz visiem, ar ko kopā vakarēdienu uzēst. Rezultāts – COVID-19 pandēmijas izaugsme ģeometriskā progresijā!
Tāpēc, ja reiz, nezinu kāda iemesla dēļ, esat baznīcā, lūdzu, aizmirstiet par vakarēdienu. Baznīcas apmeklē dažādi cilvēki – mammas ar zīdaiņiem, bērni, bezpajumtnieki un kas tik ne, vieni zina, kas ir higiēna, bet daži nezina! Vieniem imunitāte ir ļoti laba, otriem ļoti slikta, bet trešie jau ir slimi.
Vai jūs ēstu ar to pašu karotīti, ja zinātu, ka tā tikai mirkli iepriekš ir bijusi mutē kādam ar COVID-19 inficētam cilvēkam?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
