Kreditora iebildumi pret "Liepājas metalurga" mantas pārdošanas plānu

Maksātnespējas likuma 113.panta trešajā daļā ir noteikts: „Kreditoram un parādnieka pārstāvim 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts parādnieka mantas pārdošanas plāns, ir tiesības iesniegt administratoram priekšlikumu par parādnieka mantas pārdošanu kā lietu kopību. Katram kreditoram ir tiesības iebilst pret administratora priekšlikumu par neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu, piedāvāto prasījumu cedēšanu un plānotajām juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām.”

Ar šo Kreditors iebilst pret saņemto Parādnieka mantas pārdošanas plānu sekojošu apsvērumu dēļ.

 [1] Parādnieka kreditoriem tiek liegta iespēja pienācīgi izvērtēt Parādnieka mantas pārdošanas veida izvēli, tā efektivitāti un ietekmi uz kreditoru prasījumu apmierināšanu, jo atbilstoši saņemtajam mantas pārdošanas plānam (turpmāk arī – Plāns) administrators nav nodrošinājis pienācīgu Parādnieka mantas novērtēšanu vai vismaz tā atbilstošā veidā nav tikusi atspoguļota Plānā. Proti, Plāna 3.1. un 3.2.punktā ir ticis norādīts, ka Parādnieka piederošās neieķīlātās mantas vērtība saskaņā ar SIA Eiroeksperts un SIA PricewaterhouseCoopers novērtējumiem ir EUR 4 433 185, savukārt ieķīlātās mantas vērtība saskaņā ar minēto komercsabiedrību novērtējumiem ir EUR 112 270 014.

Minētā informācija ir vienīgā, kas Plānā ir tikusi norādīta attiecībā uz Parādnieka mantas vērtību, un tā nav atzīstama par pietiekamu, lai būtu iespējams izvērtēt administratora izvēlētā mantas pārdošanas veida atbilstību kreditoru interesēm. Proti, Plānā nav tikusi norādīta neviena uzskaitītā nekustamā īpašuma vai kustamās mantas atsevišķā vērtība, ne arī mantas novērtēšanas datums vai konkrēta persona, kas ir sagatavojusi novērtējumu. Līdz ar to arī nav saprotams, vai pilnīgi visa Parādnieka ieķīlātā un neieķīlātā manta ir tikusi novērtēta kopumā vai arī ir tikusi noteikta katras Parādniekam piederošās lietas atsevišķā vērtība.

[2] Parādnieka mantas pārdošanas plānā nav tikusi identificēta visa Parādniekam piederošā manta, un no Plānā ietvertās informācijas nav iespējams secināt, vai Parādnieka administratoram ir zināma visas Parādnieka mantas atrašanās vieta. Proti, Plāna 1.2. un 1.3.punktā ir tikuši uzskaitīti Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrētie transportlīdzekļi un traktortehnikas reģistrā reģistrētā traktortehnika, kas inventarizācijas laikā tika konstatēta dabā. Līdz ar to no mantas pārdošanas plāna nav skaidrs, kādi minētajos publiskajos reģistros reģistrētie vai Parādnieka grāmatvedības dokumentos norādītie transportlīdzekļi (traktortehnika) nav tikuši konstatēti dabā un vai Parādnieka administratoram ir informācija par šādu transportlīdzekļu atrašanās vietu.

Plāna 2.3.punktā ir ticis norādīts, ka Parādnieka ieķīlātās kustamās mantas sastāvā ir krājumi un pamatlīdzekļi, kas ietilpst Parādnieka pamatražotnē, tomēr konkrēts Parādnieka ieķīlātās kustamās mantas sastāvs nav ticis norādīts. Līdz ar to Parādnieka kreditoriem netiek sniegta pilnīga informācija par Parādniekam piederošo mantu.

[3] Parādnieka mantas pārdošanas plānā nav tikusi norādīta Parādniekam piederošā manta, kura netiks pārdota kā uzņēmums vai mantas kopība. Plāna 4.2.punktā ir ticis norādīts, ka Civilprocesa likumā un Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā izsolē tiks pārdoti transportlīdzekļi, kuri nav ieķīlāti un netiks pārdoti kā lietu kopība vai uzņēmuma sastāvā. Tomēr minētie Parādniekam piederošie transportlīdzekļi Plānā nav tikuši identificēti, proti, Plānā netiek sniegta informācija par to, kuri no Plānā minētajiem transportlīdzekļiem nav ieķīlāti un netiks pārdoti kā lietu kopība vai uzņēmuma sastāvā.

Tāpat jāuzsver, ka no Parādnieka mantas pārdošanas plāna nav izsecināms, kura Parādnieka kustamā manta, tostarp krājumi un pamatlīdzekļi, tiks pārdota kā lietu kopība vai uzņēmuma sastāvā.

[4] Parādnieka mantas pārdošanas plānā nav ticis sniegts nekāds pamatojums attiecībā uz to, kādēļ noteiktu Parādniekam piederošo kapitālsabiedrību kapitāla daļas ir paredzēts pārdot izsolē, savukārt citu kapitālsabiedrību kapitāla daļas – bez izsoles, ievietojot sludinājumu Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas vietnē.

No Plāna 4.3.punktā ietvertajiem minētās kapitālsabiedrības raksturojošajiem rādītājiem nav iespējams izsecināt un rast loģisku pamatojumu tam, kādēļ konkrētas kapitālsabiedrības kapitāla daļu pārdošanu ir ticis paredzēts īstenot izvēlētajā veidā – ar vai bez izsoles. Administrators plānā nav norādījis nekādu motivāciju šajā sakarā, kas ļautu izdarīt secinājumus par pienācīgu mantas pārdošanas veida izvēli ar mērķi nodrošināt Parādnieka kreditoru kopuma intereses, iegūstot iespējami lielākus naudas līdzekļus mantas pārdošanas rezultātā. Līdz ar to izstrādātais mantas pārdošanas plāns nevar tikt atzīts par atbilstošu Maksātnespējas likuma noteikumiem, tostarp saistību izpildes principam un Parādnieka kreditoru kopuma interesēm.

[5] Mantas pārdošanas plānā nav ticis norādīts viennozīmīgs Parādnieka mantas pārdošanas veids, tādējādi pārkāpjot Maksātnespējas likuma 113.panta pirmās daļas 4.punkta noteikumus. Proti, atbilstoši minētajai tiesību normai „parādnieka mantas pārdošanas plānā administrators iekļauj šādas ziņas [..] neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās).”

Plāna 4.1.punktā ir ticis nepārprotami norādīts, ka Parādniekam piederošie dzīvokļu īpašumi tiks pārdoti izsolē likumā noteiktajā kārtībā, tomēr papildus ir ticis norādīts, ka, ja nekustamais īpašums netiek pārdots pirmajā izsolē, turpmākā īpašuma pārdošana notiek bez izsoles par augstāko finanšu piedāvājumu, ievietojot sludinājumu Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas vietnē.

Šādi Plānā ietvertie noteikumi neatbilst Maksātnespējas likuma normām, jo neparedz viennozīmīgu Parādnieka mantas pārdošanas veidu – ar izsoli vai bez tās. Saskaņā ar likumu, ja parādnieka nekustamā īpašuma pārdošana pirmajā izsolē nav izdevusies, ir rīkojama nekustamā īpašuma otrā izsole. Parādnieka maksātnespējas administratoram ir pienākums ievērot likumā noteikto Parādnieka mantas pārdošanas kārtību, izvēloties noteiktu neieķīlātās mantas pārdošanas veidu.

Vēl jo vairāk, Parādnieka mantas pārdošanas plāna 4.3.7. un 4.3.8.punktā nemaz nav ticis norādīts Parādnieka mantas pārdošanas veids, norādot vien to, ka mantas pārdošanas plāns šajā sakarā tiks precizēts, administratoram izvēloties izdevīgāko minētajos punktos norādīto kapitālsabiedrību kapitāla daļu un akciju pārdošanas veidu. Šādas informācijas ietveršana Plānā, nenorādot konkrētu Parādnieka mantas pārdošanas veidu, ir uzskatāma par acīmredzamu Maksātnespējas likuma 113.panta pirmās daļas 4.punkta tiesību normas pārkāpumu.

Minētā tiesību norma imperatīvā veidā nosaka maksātnespējas administratoram pienākumu norādīt konkrētu Parādnieka mantas pārdošanas veidu, neparedzot izņēmuma gadījumus. Turklāt jānorāda, ka visā Maksātnespējas likuma 113.panta trešajā daļā noteiktajā kreditoru iebildumu iesniegšanas termiņā administrators, pretēji Plānā norādītajam, nav iesniedzis tā precizējumus, norādot konkrētu Plāna 4.3.7. un 4.3.8.punktā minētās mantas pārdošanas veidu. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka Plāns ir neatbilstošs Maksātnespējas likuma noteikumiem.

[6] Parādnieka mantas pārdošanas plānā ir tikusi norādīta administratora noteiktā Parādnieka ieķīlātās un neieķīlātās mantas vērtība, bet nav tikusi norādīta tās ieķīlātās un neieķīlātās mantas vērtība, kuru atbilstoši mantas pārdošanas plānam ir ticis paredzēts pārdot kā lietu kopību vai Parādnieka uzņēmumu.

Pie šādiem apstākļiem nav iespējams noteikt, kādu naudas līdzekļu apmēru administrators ir paredzējis iegūt, pārdodot Parādnieka neieķīlāto mantu kā lietu kopību vai uzņēmumu, tādēļ Kreditoram ir arī neiespējami izvērtēt to, vai neieķīlātās mantas pārdošana izvēlētajā veidā atbilst tā interesēm un saistību izpildes principam (proti, vai ir pamats uzskatīt, ka iegūto naudas līdzekļu apmērs pārsniegs to naudas līdzekļu apmēru, kas tiktu iegūti mantas atsevišķas pārdošanas gadījumā). Turklāt jāuzsver, ka Plānā nemaz nav tikusi skaidri un nepārprotami noteikta manta, kuru ir paredzēts pārdot kā lietu kopību vai uzņēmumu.

Proti, Plānā nav tikuši norādīti konkrēti lietu kopībā ietilpstošie krājumi un kustamā manta. Savukārt lietu kopībā vai uzņēmumā ietilpstošās saistības nav tikušas pienācīgā veidā noteiktas vispār, proti, tajā ietilpst saistības, „kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem pircējs var pārņemt.”

Visbeidzot jāuzsver, ka mantas pārdošanas plāna 5.3.punktā ir ticis ietverts neattaisnoti īss un acīmredzami nepietiekami izsvērts un argumentēts pamatojums tam, kādēļ administrators ir pieņēmis lēmumu pārdot daļu Parādnieka mantas kā uzņēmumu. Apstāklis, ka manta līdz šim ir izmantota saimnieciskās darbības nodrošināšanai konkrētā teritorijā nav pietiekams, lai secinātu, ka tā nevarētu tikt pārdota atsevišķi, savukārt apstāklis, ka „piestātnes krāni tiek pārvietoti pa sliedēm” acīmredzami nav pietiekams, lai izdarītu secinājumu, ka visa Parādnieka kustamā manta, ko paredzēts pārdot kā uzņēmumu, ir „cieši saistīta ar teritoriju, tās pārvietošana nav ekonomiski pamatota.”

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 113.panta ceturto daļu, lūdzam precizēt AS Liepājas metalurgs mantas pārdošanas plānu atbilstoši kreditora UAB Terra recycling izteiktajiem iebildumiem. 

Novērtē šo rakstu: