Kratīšanas elektronisko cigarešu tirgotāja objektos: vai pamatīgs skandāls un norāde uz sagatavošanās darbiem kontrabandas plūsmām?
Pietiek lasītājs06.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Droši vien daudzi pamanīja Valsts policijas izplatīto informāciju par to, ka tikušas veiktas kratīšanas saistībā ar to, ka kāds uzņēmums interneta vietnē pārdevis elektroniskās cigaretes, maldinot pircējus, ka tās tirgo uzņēmums, kas atrodas ārpus Latvijas, kaut patiesībā prece izgatavota Rīgā. Taču šajā saistībā ir daži ļoti interesanti jautājumi.
Policija informē, ka izņemti vairāk nekā 38 000 vienreiz lietojamo elektronisko cigarešu, 2,9 tonnas nikotīnu saturoša šķidruma 30 litru tilpuma kannās un 915 litru lietošanai gatavas nikotīnu saturošas produkcijas, kas bija iepildīta realizācijai paredzētās pudelītēs pa 10 un 20 mililitriem. Ar to varētu uzpildīt aptuveni divus miljonus elektronisko cigarešu, un visas šīs mantas tirgus vērtība varētu būt aptuveni 1,8 miljoni eiro.
Tāpat Valsts policija ziņo, ka kriminālprocesa ietvaros aizturēti 1978. un 1987. gadā dzimuši vīrieši, kuri neilgu laiku ievietoti īslaicīgās aizturēšanas vietā, bet pēc tam abām personām piemērots aizdomās turētā statuss un drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Neko vairāk policija neziņo, tostarp nemin arī kratītā uzņēmuma nosaukumu, - bet tieši tas varētu būt pats interesantākais.
Neoficiāli avoti vēsta, ka uzņēmuma nosaukums varētu būt SIA Modena. Plašām tautas masām – ne tikai nesmēķētājiem, bet arī smēķētājiem – šis nosaukums neko nenozīmē. Taču, ja aizturētie tiešām ir saistīti ar šo uzņēmumu, tas ir ļoti zīmīgs un vērā ņemams notikums.
Eksistē organizācija ar nosaukumu „Bezdūmu nozares asociācija”, un tā ir nākusi klajā ar šādu nozares labas prakses memorandu:
„Šī ir brīvprātīga vienošanās, ko apņēmušies ieverot Bezdūmu nozares asociācijas biedri un kurai ir aicināts pievienoties ikviens sociāli atbildīgs uzņēmums.
Mēs apzināmies cilvēku tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu. Smēķēšanas atmešana un tabakas kaitējuma mazināšana ir absolūta prioritāte mūsdienu sabiedrībā.
Mēs saprotam, ka atmest smēķēšanu ne vienmēr izdodas bez palīdzības. Tādēļ ir jārunā par visiem risinājumiem un iespējām, kā mazināt tās kaitīgumu. Atbildīga attieksme pret sabiedrību ir mūsu prioritāte, un tādēļ esam pieņēmuši šo labās prakses memorandu.
Mēs apņemamies nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu, patērētāju tiesību aizsardzību un godīgas konkurences veicināšanu, ievērojot visas likuma prasības.
• Mēs nepārdodam mūsu produktus nepilngadīgajiem
• Mēs nepiedāvājam mūsu produktus cilvēkiem, kas nesmēķē un nelieto nikotīna produktus
• Mēs ievērojam likumos noteiktās normas un nereklamējam savus produktus neatbilstošā veidā
• Mēs nelietojam sociālos tīklus un komunikāciju platformas, lai uzrunātu nepilngadīgos
• Mēs neizmantojam tādu produktu iepakojumu un dizainu, kas būtu īpaši pievilcīgs nepilngadīgajiem
• Mēs nodrošinām mūsu produktu kvalitāti un atbilstību normām
• Mēs sadarbojamies ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai mazinātu negodprātīgu konkurenci un komercpraksi nozarē un vērstos pret nelegālo tirgu un kontrabandu
• Mēs atbalstām zinātnē balstītu regulējumu bezdūmu produktiem un esam gatavi aktīvi iesaistīties tā izstrādē un ieviešanā
• Mēs īstenojam sociāli atbildīgu tirdzniecību, ievērojot visas Covid 19 prasības
Mēs aicinām aktīvi rīkoties, lai novērstu bezdūmu produktu nelikumīgu reklamēšanu un tirdzniecību jebkādā veidā un mazinātu to pievilcību nepilngadīgajiem.
Bezdūmu nozares asociācija apvieno sociāli atbildīgus uzņēmumus, kas specializējas samazināta riska produktu - elektronisko cigarešu un to šķidrumu, karsējamās tabakas un beztabakas nikotīna spilventiņu - ražošanā, izplatīšanā un tirdzniecībā Latvijā.
Bezdūmu produkti ir samazinātas negatīvas ietekmes produkti un mazāk kaitīga alternatīva pilngadīgiem smēķētājiem. Tomēr to lietošana nav bez riska, jo tie satur nikotīnu, kas rada atkarību. Šie produkti ir paredzēti tikai pieaugušiem lietotājiem un nepilngadīgas personas tos nedrīkst iegādāties un lietot.”
Šo memorandu parakstījuši tādi uzņēmumi un zīmoli kā Swedish Match, Air Puf, Foxtrot, Rovico, Market Share Baltic, Philip Morris International un… arī Modena.
Un te nu jautājums – vai tiešām varētu būt, ka šāds augsti ētisks uzņēmums kā SIA Modena (īpašnieki – 1982. gadā dzimušais Jānis Druva un tai pašā gadā dzimušais Jānis Anspoks), kas paraksta šādus augsti ētiskus memorandus, vienlaikus nodarbojas ar nelegālu elektronisko cigarešu ražošanu un izplatīšanu, faktiski – valsts un patērētāju krāpšanu un kontrabandu?
Ja tā tiešām ir, tad rodas vēl viens jautājums – vai nesanāk tā, ka veiklie uzņēmēji ar vienu roku paraksta neko neizsakošus memorandus un deklarācijas, bet ar otru jau pašlaik nodarbojas ar kontrabandu un gatavojas megapeļņas apstākļiem, kad elektroniskās cigaretes izdosies nopietni ierobežot?
Nebūtu slikti, ja Valsts policija tomēr viestu skaidrību šajā jautājumā. Jo vairāk – tas ir arī to patērētāju interesēs, kuri, kā izrādās, nezināmu laiku krāpti ar „ārzemēs ražotām” elektroniskajām cigaretēm un, iespējams, tiek krāpti vēl joprojām.
Red.piez. Divu dienu laikā ar SIA Modena pārstāvjiem nebija iespējams sazināties pa uzņēmuma uzrādīto tālruņa numuru, arī uz e-pasta vēstuli uzņēmums neatbildēja. Pēc publikācijas ir saņemta šāda uzņēmuma e-pasta vēstule:
1) SIA Modena, tās īpašniekiem un darbiniekiem nav nekāda saistība ar policijas veikto kratīšanu nelegālajā elektronisko cigarešu noliktavā. Ja SIA Modena būtu kāda saitība ar šo kratīšanu tad uzņēmuma būtu anulēta akcīzes preču noliktavas atļauja.
Līdz ar to var secināt, ka Jūsu neoficiālie avoti nodarbojas ar apzinātu nepatiesas informācijas izplatīšanu un SIA Modena nomelnošanu un neslavas celšanu un visticamāk jūsu raksts izskatās pēc konkurentu pasūtījuma raksta.
2) tā pat rakstā norādīta nepatiesa informācija, ka ar uzņēmumu nav izdevies sazināties divas dienas - kopš jūsu spama epasta saņemšanas nav pagājušas divas dienas.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
