Iesaki rakstu: 
Vēstījuma nobeigumā centīšos izteikt savu versiju par to, kā Latvijā no valsts budžeta iespējams izzagt miljonus EUR un pēc tam netraucēti pavadīt darba dienas kā brīvdienas, bet brīvdienas kā labi apmaksātas vecumdienas, ik pa laikam piedzerot aliņu Šveika restorānā Prāgā.
Atklāšu nelielu noslēpumu: neba jau kāds Sergejs Vojevoda ir galvenais varonis procesiem, kas desmitiem gadu garumā ir notikuši mūsu valstī. Var turpināt bezgalīgi rakstīt par šaubīgiem Sergeja Vojevodas partneriem, par tādiem kā SIA OLLY PEER, SIA OMAR, SIA GRUSTOR, par kārtējiem žuļikiem no Čehijas firmas FLYNOCHE, kas pieder apšaubāmas reputācijas Krievijas Federācijas pilsonim Aleksejam Špeņevam, uz kura vārda savulaik bijušas pārrakstītas tādas firmas kā FOOD LEADERS TEAM, BURNER, UNCLEAN, LEON ĪPAŠUMI.
Varētu bezgalīgi pārskaitīt desmitiem dažādu Polijas kantoru un kantorīšu, kas visi, tas Kungs vien zina, ko tirgojuši uz velna paraušanu. Kopumā čaļi ir pārdevuši viens otram sieru un gaļu, ķīniešu tēju un vaniļu, bet starplaikos slīpējuši sienas un grīdas. Protams, ka šis nav pilns šo izmanīgo ļautiņu uzņēmējdarbības uzskaitījums. Veiksmīgais pasākums ir izcila detektīvromāna vai spriedzes filmas vērts.
Jautājums cits - kā šādas atrakcijas, kā rezultātā no Latvijas valsts budžeta saistībā tikai ar vienu Sergeju Vojevodas kungu ir nočiepti vismaz 8 000 000 EUR, varēja notikt visredzošās VID (Valsts ieņēmumu dienests) kontrolējošās acs degungalā vairāku gadu garumā?
VID ir tikai viena monētas puse, otra - komercbankas un to darbību uzraugošā FKTK (Finanšu un kapitāla tirgus komisija). Visa miljonu naudas plūsma ir netraucēti "izgājusi'' caur desmitiem kontu, veicot darbības, kuras atbilstoši to funkcijām kaut teorētiski vajadzēja uzraudzīt veselam baram uzraugu gan banku iekšienē, gan, vēl jo vairāk, ārienē! Kam eksistē kaudze procedūru aprakstu un citu klasifikatoru par to, kā atšķirt riska vai augsta riska darījumus no ierindas uzņēmējdarbības?! Interesanti vērot, ar kādu izdomu banku iekšējās netīrās naudas darījumu uzraudzītāji liek lietā savas zināšanas un prasmes, lai tieši otrādi - šādus darījumus slēptu un palīdzētu īstenot.
Vēlos izteikt savu pieņēmumu par to, kā Latvijā tiek īstenots "PVN karuseļshēmu” bizness. Sākums visam ir augsti profesionālu nozares darbinieku, mūsu gadījumā, kā minimums, VID ģenerāldirekora vietnieku perfekti uzzīmēta karuseļa shēma no A līdz Z. Atrakcija kopumā un galvenajās vadlīnijās, iespējams, tiek saskaņota neformāli ar Finanšu ministrijas valsts sekretāru un/vai ar finanšu ministru. Tikai, lūdzu, nestāstiet, ka tas nevar būt tāpēc, ka nevar būt a priori. Var būt un kā vēl var būt!
Lai gan, kā saka, pie rokas neviens nav pieķerts, Smilšu ielas bruģis atceras gan valsts sekretāri, kurai ''atsitieni'' par nodokļu parādu norakstīšanu Latvijas lieluzņēmējiem banāli tika nesti Janitas kastu formātā, gan ministru, kurš ādas "klozītē" skraidelēja pa vēstniecību jumtiem un gleznodams valsts vārdā parakstīja šizofrēniskas garantijas dzelzs kausētājiem pilsētā zem liepām par desmitiem miljoniem. Kāpēc ar PVN lietām lai būtu citādi? Kāpēc jautājums par VID ģenerāldirektora vai Finanšu policijas priekšnieka amata kandidāta personālijām var izjaukt koalīcijas valdību? Kas šajos amatos ir tik īpašs?!
Otrs kantoris, par ko visi politikas dūži cepas un trako, ir viņas majestāte FKTK. Pēc būtības parasta uzraudzības un kontroles institūcija, kas savu mājvietu atradusi iepretim Rīgas domei un Rolandam un kam operatīvi būtu jāatklāj cūcības komercbanku sektorā (un ne tikai) un uz tām tabilstoši būtu jāreaģē. Atgriezīšos pie sava vēstījuma pirmās daļas - jautājums, vai Ludmila Vojevoda FKTK padome un Sergejs Vojevoda ir tikai nejaušas uzvārdu sakritības vai kas vairāk!? Atbilde ir zināma.
Visam tam pa vidu vēl ir finanšu izlūki no Raiņa bulvāra 15, mazāka un augstāka līmeņa darbinieki no prokuratūrām, policisti no ekonomiskām policijām, starp kuriem dažs labs uzcēla ne pēdējo viesnīcu Vecrīgā salikumā ar villām Spānijā, un, neatņemams posms, izteikti kriminālas sejas no organizētās noziedzības aprindām (kā Lāči un Vēži konkretā gadījumā), kuru vadībā tehniski izveidoti un palaisti karuseļi, atlasot kadrus "tankistus", kas ir tādu kā Sergejs Vojevoda līmenis un kompetence, pie viena "uzmetot aci", lai kāds ko nenočieptu nesankcionēti, tas ir - zaglis nenozagtu citam zaglim.
Kā jau norādīju ievadā, tad neatkarīgi eksperti vērtē Latvijas Republikas "PVN karuseļshemu" radītos zaudejumus valsts budžetam ap 1 miljarda EUR apmērā gadā. Tieši šis cipars ir atslēgas vārds politisko partiju cīņai par un ap finanšu ministra, finanšu ministrijas valsts sekretāra un VID ģenerāldirektora, kā arī viņu vietnieku krēsliem. Viens miljards gadā vārda tiešā nozīme apzeltī dažādu kontrolējošo un uzraugošo institūciju darbiniekus, garantēti nodrošinot viņu vecumdienas un viņu bērnu nākotni. Viens miljards ir desmitiem villu Jūrmalā, dzīvokļu Londonā, kur pie sienām Rozentāla gleznas, ar Rolexiem uz rokām, bet Porsche Cayenne apsildāmo baltādas kreslu zem pakaļas. Viens miljards gadā ir simtiem tūkstošu uz mūžu pametušu Dzimteni latviešu un krusteniski ar dēļiem aizsistu viensētu logu jau
Jautājums - kas ko izvēlas?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
