Nākamgad apritēs 10 gadi, kopš Komisāra krēslā iesēdās Valdis Dombrovskis (VD), un daudzi jau uzskata par pašsaprotamu, ka Valdim pienākas trešais termiņš līdz 2029.gadam. Es tam nepiekrītu.
1. Uzskatu, ka VD ir jāatgriežas Latvijā un jāpalīdz Vienotībai realizēt “viedo reindustrializāciju” un “ekonomikas transformācija”, jāpalīdz atvest uz Latviju pusmiljarda/miljarda eiro stratēģiskas investīcijas, jāsapurina negausās bankas utt. Kopš VD došanās uz Briseli 2014.gadā Latvijas ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas ir strauji augusi, un nekas labāks nav sagaidāms ar ZZS-JV-PRO koalīciju. Es biju sarūgtināts, ka VD atteicās no iespējas ieņemt valsts prezidenta krēslu, jo viņa ekonomiskās/finanšu zināšanas noderētu, ar Rīgas pils ietekmi dzenājot ministrus un ierēdņus aktīvākam valsts darbam.
2. Desmit gadi ir ilgs laiks vienā darba vietā, parādās riski “iesūnošanai”. Pat, ja VD ļoti gribas palikt Briselē, Latvijas valstij nav pienākuma VD nodrošināt ienesīgu darbu (mēneša alga ap 20 000 eur neto) līdz pensijas vecumam. Domāju, Latvija var piedāvāt vairākus labus komisāra amata kandidātus.
3. Gribētos VD vietā kādu, kas daudz dedzīgāk cīnās par Latvijas nacionālajām interesēm Briselē. Man iespaids, ka VD darīs visu, ko teica Vācijas A.Merkele, Eiropas Komisijas U.fon den Leiena un EPP partija, pat ja tas būs pret Latvijas interesēm. Viens piemērs ir obligātās bēgļu uzņemšanas kvotas (arābu, Āfrikas valstis) un “zaļā kursa” pārmērības, ko īpaši “izbauda” lauksaimnieki.
4. Lai arī VD ir ieņēmis amatus ar skanīgiem nosaukumiem (Executive VP) un atbild par svarīgi skanošo Sociālo Dialogu, Banku Savienību un valstu budžetu uzraudzību, kā arī tirdzniecības līgumu slēgšanu ar tālām valstīm (pēdējā Čīle), “tantei Bauskā” un mūsu ekonomikai no tā ne silts, ne auksts. Tad jau labāk Latvijas komisāram būtu lauksaimniecības (platībmaksājumi), kohēzijas (ES fondi), transporta (RailBaltica) vai enerģētikas (lētāka elektrība Latvijas ražotājiem) portfeļi, kur efektīvs komisārs no Latvijas varētu izcīnīt daudzas uzvaras mūsu ekonomikai.
5. Vai VD ir “efektīvs”? Būtu jānopūlas, lai nosauktu 5 lietas, kas panāktas Latvijas nacionālo interešu labā (piem., AirBaltic paglābšana no likvidācijas komisāra Almunjas laikā); arī Eiropas mērogā ir gājis vāji, īpaši ar Banku&Finanšu savienības izveidi, kur Eiropa joprojām atpaliek no ASV un Apvienotās Karalistes. Tā kā 10 gadus pats esmu strādājis Briselē, dažreiz pajautāju paziņām Briselē, kāds iespaids par VD augstajā amatā. Un atbildes nepārsteidz: “Garlaicīgs, stīvs, maļ vislaik vienu un to pašu kā veca plate...”
6. Lai arī tā nav VD tieša vaina, ir nepiedodamas Ž.Junkera vadītās Komisijas kļūdas, kas noveda pie Apvienotās Karalistes Brexit 2016.g. Atgādināšu, ka A.Merkele 2015.gadā atvēra robežas ~miljonam Sīrijas bēgļu un to pašu gribēja uzspiest Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem un valdībai, lai gan briti jau toreiz saprata, ka ES kopējā imigrācijas politika ir izgāzusies. Vēl viena liela kļūda bija VD un Vienotības spicei akli klausīties A.Merkeles žūžošanā attiecībā pret Putina režīmu. Kā zināms, Latvija tika uzsēdināta uz Gazprom gāzes adatas, un maz kas padarīts, īpaši jau pēc Krimas okupācijas, lai nocietinātu aizsardzības spējas: piemēram, robežizbūves sāga, jauni poligoni, moderns bruņojums kā Somijā utt.
7. Lai kā Vienotība grib mūs pārstāvēt Briselē vēl 5 gadus (pēc 20 gadu “turbūšanas”), uzskatu, ka Latvijas nacionālās intereses profesionālāk aizstāvētu cits Komisārs un citi Latvijas EP deputāti no valstiski-atbildīgām partijām.