Iesaki rakstu: 
Koalīcijā panākto neformālo vienošanos par veidu, kā politiski iespējami nesāpīgāk nomainīt partiju pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās, ir izjaukusi bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa pozīcija, kas nav atsaucīga politiķu vēlmēm. Viņa piedāvātie risinājumi, kas nedēļas laikā piedzīvojuši izmaiņas, atšķirīgu iemeslu dēļ neapmierina ne Vienotību, ne Zatlera reformu partiju (ZRP), ne tā dēvēto „Olšteina sešinieku”, ne Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Kā jau rakstīts, starp Vienotību un ZRP bijusi panākta vienošanās, ka koalīcija vienlaikus virzīs visu esošo brīvostu valžu locekļu nomaiņu, kurus deleģējušas ministrijas. Tā kā ZRP virzītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vēlas nomainīt sava priekšgājēja Arta Kampara (Vienotība) savulaik izvirzītos pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās Antonu Vjateru un Olafu Pulku, ticis lemts, ka tieši bezpartejiskajam Ronim jāparūpējas, lai Vienotība no šīs situācijas iziet ar minimāliem politiskiem zaudējumiem.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, noruna bijusi, ka Satiksmes ministrija (SM) atsauc zaļo zemnieku iepriekš virzītos pārstāvjus abās brīvostās Arti Stucku un Juri Vaskānu, viņu vietā „aizrotējot” abus Pavļuta atsauktos Vienotības pārstāvjus, kuri tādējādi saglabātu savus amatus, bet premjera partija – savu ietekmes kumosu. Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Pietiek atzina, ka šāds risinājums ticis apspriests, bet esot bijis tikai „viens no vairākiem”.
Bezpartejiskais satiksmes ministrs Ronis, par kura darbību politisko atbildību uzņēmusies Vienotība un tā dēvētais „Olšteina sešinieks”, deklarē vēlmi maksimāli depolitizēt brīvostu valdes. Ronis pateicis, ka nekādus soļus izmaiņām brīvostu valdēs nespers līdz 1. jūnijam, kad saskaņā ar valdības deklarāciju SM valdībā jāiesniedz ziņojums ar izvērtējumu un priekšlikumiem par ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitātes uzlabošanu un pārvaldes neatkarības un profesionalitātes stiprināšanai. Tas neapmierina ne ZRP, kas vēlas strauju jautājuma virzību, ne „Olšteina sešinieku”. Šīs deputātu grupas pārstāvis Viktors Valainis Pietiek atzina, ka Ronim darījuši zināmu gatavību zaļo zemnieku pārstāvju vietā Ventspils un Rīgas brīvostās ieteikt savus cilvēkus, kas būšot neitrāli profesionāļi, nevis „savējie”. Vienlaikus satiksmes ministra līdzīgs nodoms par nepolitisku profesionāļu virzīšanu neapmierina ne „Olšteina sešinieku”, ne ZRP un Vienotību.
Roņa pirms pusotras nedēļas izsūtītais konfidenciālais e-pasts, kurā viņš koalīcijas partnerus informēja par savu redzējumu ostu reformu jautājumā, politiķos radīja sprādzienam līdzīgu efektu. Piedāvājumā, kas ir Pietiek rīcībā, satiksmes ministrs rosināja ostu pārvaldību organizēt profesionāli, „pēc iespējas izvairoties no partiju pārstāvju nominēšanas ostu valdēs”, un vismaz līdz jūnijam, kad valdība būs izskatījusi SM ziņojumu, nodrošināt, ka „Satiksmes ministrijas pārstāvji ostu valdēs būtu ministrijas ierēdniecības vecākās amatpersonas”. Šādā variantā zaļo zemnieku cilvēki vismaz uz laiku tiktu nomainīti nevis ar kādu koalīcijas partneru virzītiem cilvēkiem, bet SM ierēdņiem – visticamāk valsts sekretāru un kādu tā vietnieku. „Olšteina sešinieka” pārstāvis Valainis tobrīd Pietiek pauda neapmierinātību ar šādu piedāvājumu – esot jāizvērtē, vai ierēdņi spēšot pilnvērtīgi apvienot savu pamatdarbu ar darbu brīvostas valdē. Tas neapmierināja arī ZRP, kas ar SM pārstāvju kvotas palīdzību cerēja panākt, ka Vienotība nebremzē valžu nomaiņu.
Tomēr nedēļu vēlāk – aizvadītajā ceturtdienā – Ronis pēc tikšanās ar Vienotības pārstāvi Zaķi izplatīja nedaudz modificētu projektu, kurā lielākās kaislības izsaukušais piedāvājums par SM ierēdņu deleģēšanu brīvostu valdēs jau bija pazudis. Pirmo reizi publiski parādījās satiksmes ministra ierosinājums, kas bija ietverts jau pirmajā – koalīcijas iekšienē apspriestajā – variantā, ka visus brīvostu valžu locekļus, ne tikai ministriju, bet arī pašvaldību virzītos, apstiprina Ministru kabinets. Tas, savukārt izraisīja zaļo zemnieku patrona Ventspils mēra Aivara Lemberga kritiku, kurš brīdināja, ka tādējādi valdes tiks politizētas un pakļautas izmaiņām līdz ar koalīciju maiņām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
