Koalīcijā briest aizvien lielāka neapmierinātība ar Kariņu, valdības gals, visticamākais, nav aiz kalniem
Pietiek lasītājs26.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne vien sabiedrībā, kā rāda socioloģisku aptauju reitingi, bet arī koalīcijas partiju vidū jau ilgāku laiku briest neapmierinātība ar partijas Jaunā Vienotība (JV) pārstāvja, premjera Krišjāņa Kariņa darbu. Šaubas par K.Kariņa turpmāku atrašanos valdības vadītāja amatā radot ne vien viņa haotiskums un bailes uzņemties atbildību, bet arī nespēja piedāvāt risinājumus Covid-19 radītās krīzes risināšanai.
K.Kariņa valdību no tās krišanas faktiski glābj fakts, ka pašreizējā koalīcijā nav kopīgas izpratnes, kurš varētu būt jaunais premjers. Politiskajos kuluāros ir diskusijas par to, vai valdības vadītājam būtu jānāk no citas koalīcijas partijas vai tomēr valdības vadīšanu varētu uzņemties persona, kas ir ārpus Saeimas partiju kandidātu loka.
Neapmierinātība ar premjera K.Kariņa vadības stilu, viņa nespēja atrast un piedāvāt risinājumus uzvirmoja jau pērn rudenī. Plānus aizstāt K.Kariņu ar pragmatiskāku un ne tik haotisku valdības vadītāju izjauca skandāls partiju apvienībā Attīstībai/Par saistībā ar bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces tā saukto Rīgas domes automašīnu caurlaides lietu.
J.Pūce bija noskatīts kā K.Kariņa pēctecis un nākamais valdības vadītājs, un pēc viņa "noairēšanas" koalīcijā bija iestājies nosacīts miers. Tomēr līdz ar Covid-19 otrā viļņa eskalāciju, kā arī valdības vadītāja un viņa kolēģa, finanšu ministra Jāņa Reira nespēju rast sabiedrībai saprotamus risinājumus koalīcijas partneru neapmierinātība uzņēmusi apgriezienus.
Partija Jaunā Vienotība gan uz partneru noskaņojumu mainīt premjeru cenšas raudzīties sev ierastajā stilā, uzsverot, ka bez K.Kariņa nav citu premjera kandidātu, lai esošās koalīcijas ietvaros izveidotu jaunu valdību.
Taču eļļu gruzdošajai partiju neapmierinātībai ar K.Kariņa haotisko vadības stilu šonedēļ pielēja viņa tikšanās ar valsts prezidentu Egīlu Levitu, pēc kuras abi vienoti piedraudēja ar ministru demisijas prasīšanu, ne vārda nebilstot par paša premjera vai valsts prezidenta kļūdām valsts vadībā.
Lai arī kuluāros izskatīti vairāki varianti, kā saglabāt K.Kariņa valdību, tai skaitā atsevišķu ministru nomaiņa, tagad dienaskārtībā kā ticamākais scenārijs ir premjera K.Kariņa un viņa vadītās valdības demisija, lai izietu no krīzes un pārtrauktu haosu valdībā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
