Ko nevēlējās pamanīt „kurmji” Valsts drošības dienestā: publiski pieejamā informācija par otra „Rail Baltica” būvētāja sakariem un darbību Krievijā
Pietiek lasītājs22.10.2023.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Latvijas sabiedrībai jārēķinās, ka, ja netiks pārskatīti „Rail Baltica” būves iepirkuma rezultāti, Latvija ne tikai zaudēs aptuveni 900 miljonus eiro, bet dzelzceļu būvēs personu apvienība, kurā vismaz diviem dalībniekiem ir skaidri saskatāma darbība un sakari Krievijā un Baltkrievijā, tai skaitā sadarbojoties ar starptautiskām sankcijām pakļautiem uzņēmumiem. Šodien par otro no tiem – „Eiffage Génie Civil SAS” (Krievijas Federācija).
„Eiffage Génie Civil SAS” Krievijas Federācijā darbojas kopš 2012. gada un ir pazīstama ar nosaukumu “КЛЕМСИ РУС” (KF uzņēmumu reģistrācijas Nr. (ОГРН): 1127747295972); (turpmāk tekstā КЛЕМСИ).
КЛЕМСИ savu darbību Krievijas Federācijā aktīvi turpina arī pēc 2022. gada februāra, turklāt uzņēmuma apgrozījums 2022 gadā ir audzis par 117%, bet peļņa par 254%.
Uzņēmuma darbības profils ir rūpniecisko iekārtu piegāde un uzturēšana, kas ir īpaši jūtīgs sankciju sektors agresorvalstij Krievijas Federācijai. КЛЕМСИ mājas lapā (uz 26.09.2023. datumu: https://clemessyrus.com/company/partners/) kā galvenie klienti ir minēti “АвтоВаз“ (ОГРН: 1026301983113) un “Ульяновский автомобильный завод“ (ОГРН: 1167325054082), kuri abi ir cieši sasitīti ar KF militāro rūpniecību un atrodas sankciju sarakstā:
АвтоВАЗ - https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/Details.aspx?id=44877 (sankciju kategorija: “Strong”);
Ульяновский автомобильный завод (УАЗ) - https://sankcijas.fid.gov.lv/subjekts/skatit/140578-172660-es.
Ko tas nozīmē? Pavisam vienkārši – šie Valsts drošības dienesta „nepamanītie” fakti rada būtiskus draudus ne tikai Latvijas drošībai, iepirkuma līguma izpildei un visa Konkursa leģimitātei kopumā, bet var novest pie Latvijas Republikai būtiski nelabvēlīga lēmuma no Eiropas finanšu institūcijas puses pieņemšanas – uzlikt par pienākumu atmaksāt visu līdz šim „Rail Baltica” projekta ietvaros saņemto līdzfinansējumu.
Par pirmā "Rail Baltica" būvētāja biznesu Krievijā un Baltkrievijā var lasīt ŠEIT.
Attēlā – Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
