Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā, ka valsts akciju sabiedrības Latvenergo padomē iecelta Baiba Rubesa, kura it kā ir noslogota ar uzņēmuma Baltic Rail AS vadīšanu, un airBaltic valdes loceklis Martins Sedlackis, kurš nemāk latviešu valodu, Pietiek uzdeva uzņēmumam virkni jautājumu par šo cilvēku pienesumu un atalgojumu. Šodien publicējam jautājumus un saņemtās izteiksmīgās atbildes.

1) Kāds mēneša atalgojums pašlaik AS Latvenergo ir noteikts B. Rubesai? Kāds mēneša atalgojums pašlaik AS Latvenergo ir noteikts M. Sedlackim?

Atbildot uz jautājumiem par AS “Latvenergo” padomes locekļu atalgojumu – to nosaka Latvijas Republikas tiesību akti: Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un uz tā pamata 2015.gada 22.decembrī izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru”. Tiesību aktos ir noteikts vienots regulējums publiskas personas kapitālsabiedrību padomes locekļu atlīdzībai.

Padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības apmērs ir piesaistīts Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, tam piemērojot koeficientu, kas noteikts atbilstoši kapitālsabiedrību raksturojošiem kritērijiem (apgrozījums, aktīvi, darbinieku skaits). Latvenergo piemērotais atlīdzības noteikšanas koeficents ir 3, kas arī piemērots AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzībai. Pamatojoties uz to, AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētāja Andra Ozoliņa mēneša atlīdzība ir noteikta 2 454.00 EUR apmērā.

Savukārt padomes locekļa mēneša atlīdzība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nedrīkst pārsniegt 90% no padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības. Attiecīgi mēneša atlīdzība AS “Latvenergo” padomes locekļiem Andrim Liepiņam, Baibai Rubesai, Mārtiņam Bičevskim un Martinam Sedlackim noteikta 2 208.60 EUR apmērā.

Akcionāru sapulce reizi gadā pēc Gada pārskata apstiprināšanas un darbības rezultātu izvērtēšanas var lemt par prēmijas izmaksu padomes locekļiem. Prēmija nedrīkst būt lielāka par viena mēneša atlīdzības apmēru.

2) Kādas aktivitātes laika posmā no 2016. gada 20. decembra līdz 2016. gada 16. janvārim AS Latvenergo padomes locekļa amatā ir veikusi Baiba Rubesa? Cik reizes B. Rubesa šajā laika periodā ir ieradusies AS Latvenergo objektos, ar kādu mērķi un cik ilgu laiku katru no šīm reizēm tajos uzturējusies? Kādas aktivitātes laika posmā no 2016. gada 20. decembra līdz 2016. gada 16. janvārim AS Latvenergo padomes locekļa amatā ir veicis Martins Sedlackis? Cik reizes minētais M. Sedlackis šajā laika periodā ir ieradies AS Latvenergo objektos, ar kādu mērķi un cik ilgu laiku katru no šīm reizēm tajos uzturējies?

Šobrīd visi padomes locekļi aktīvi iepazīstas ar „Latvenergo” koncerna darbību,– t.sk. tiekoties ar uzņēmuma vadību, kā arī ir plānoti apmeklējumi ražošanas u.c. objektos. Nominētie „Latvenergo” padomes locekļi 2016.gada 16. decembrī piedalījās AS “Latvenergo” akcionāru sapulcē, kurā tika apstiprināts padomes sastāvs, padome no sava vidus ievēlēja padomes priekšsēdētāju (A.Ozoliņš) un padomes priekšsēdētāja vietnieku (A.Liepiņš), kā arī vienojās par padomes pirmo kārtējo sēdi.

Šī gada 4.janvārī padomes locekļi A. Ozoliņš, A.Liepiņš, M.Bičevskis un M.Sedlackis piedalījās sanāksmē, ko Ekonomikas ministrijā rīkoja akciju turētāja pārstāvis, savukārt 11.janvārī notika „Latvenergo” padomes sēde.

Periodā starp padomes sēdēm notikušas daudzkārtējas padomes locekļu tikšanās ar Valdes locekļiem un vadītājiem, lai detalizēti iepazītos ar nozares sektorpolitikas un biznesa stratēģijas jautājumiem, tajā skaitā - lai diskutētu par uzņēmuma finanšu plānošanas jautājumiem un 10 gadu biznesa plānu).

Notikusi informācijas apmaiņa, gatavojoties izskatīt Vidēja termiņa stratēģijas un 2017.gada budžeta izpildes un kontroles sistēmu.

M.Sedlackis „Latvenergo” ir lūdzis iespēju angļu valodā iepazīties ar 2017.- 2022.gada stratēģijas nostādnēm, 2017.gada budžeta skaidrojumiem, kā arī koncerna statūtiem.

3) Kādā veidā M. Sedlackis iepazīstas ar AS Latvenergo dokumentiem, kas rakstīti latviešu valodā? Ja tie tiek tulkoti, lūdzu, miniet summu, kāda minētajā laika posmā ir izlietota dokumentu tulkošanai M. Sedlacka vajadzībām.

AS “Latvenergo” komercdarbība notiek ne tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darījumi tiešsaistes režīmā aptver Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržu “Nord Pool”, un tieši ārpus Latvijas tiek realizēts vairāk nekā 1/3 no kopējā pārdotā elektroenerģijas apjoma. „Latvenergo” ir dažādu starptautisko organizāciju biedrs – Eiropas elektroenerģijas ražotāju asociācijas “Eurelectric”, piedalās citu organizāciju darbā, realizē starptautiskus izpētes un enerģētikas infrastruktūras attīstības projektus. Latvenergo ir pirmā valsts kapitālsabiedrība, kas emitējusi vērtspapīrus (obligācijas, tajā skaitā – tā saucamās “zaļās” obligācijas, kas guvušas Skandināvijas un Ziemeļvalstu investoru atzinību), kuru kotācija notiek NASDAQ Rīgas biržā, - tā īstenošanai jau vairākus gadus dokumentācija un profesionālā informācija tiek gatavota gan latviešu, gan angļu valodā (īpašos gadījumos – arī citās svešvalodās). Šobrīd arī padome strādā ar dokumentāciju, kas jau iepriekš veidota biznesa vajadzībām. „Latvenergo” valde un vadošie speciālisti pārzina dažādas svešvalodas, ko lieto ikdienas komunikācijā ar biznesa partneriem, tādēļ saziņa ar M.Sedlacki nesagādā grūtības.

AS “Latvenergo” savā darbībā ievēro Valsts valodas likuma prasības, to skaitā arī Padomes sēdēs - lēmumi un protokoli tiek rakstīti latviešu valodā, bet jautājumu satura konspektīvs materiāls tiek veidots arī angļu valodā.

4) Kādi tieši iekšējie dokumenti nosaka B. Rubesas darba pienākumus AS Latvenergo? Kā varu ar šiem dokumentiem iepazīties?

Gan Baibas Rubesas, gan citu padomes locekļu darbību nosaka Padomes darbības regulējums saskaņā ar Publiskas personas kapitālu daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, atbilstoši kuram:

107.pants. Padomes uzdevumi

(1) Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību.

(2) Padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus;

2) noteikt valdes locekļu atlīdzību;

3) apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju;

4) pastāvīgi uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu, sabiedrības statūtu, akcionāru sapulces lēmumu prasībām;

5) izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt tos akcionāru sapulcei;

6) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem un valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

7) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

8) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāra vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt atzinumu par tiem;

9) sniegt akcionāram priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

(3) Statūtos var noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanai valdei ir nepieciešama padomes piekrišana. Ja padome noraida valdes priekšlikumu, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

118.pants. Akciju sabiedrības valdes lēmumu pieņemšana

(5) Valdei nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

2) tādu darījumu slēgšana, kuri pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;

3) tādu aizdevumu izsniegšana, kuri nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

4) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

5) vispārīgo komercdarbības principu noteikšana.

5) Neredzu atbildi uz šo jautājumu: "Ja tie tiek tulkoti, lūdzu, miniet summu, kāda minētajā laika posmā ir izlietota dokumentu tulkošanai M. Sedlacka vajadzībām."

Saskaņā ar Valsts valodas likuma 6.p. 4.daļu, kapitālsabiedrību ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā. AS “Latvenergo" padomes locekļa Martina Sedlacka vajadzībām tulka pakalpojumi tika izmantoti 16. decembrī un 11. janvārī. Sinhronās tulkošanas izmaksas ir diapazonā no 30 līdz 45 EUR stundā un šīs izmaksas apmaksās padomes loceklis. Pašlaik vēl nevaram nosaukt precīzu summu, jo no tulkošanas komersanta rēķins par sniegto pakalpojumu tiks saņemts šī mēneša laikā, taču, kā jau minējām, to apmaksās padomes loceklis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...