Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju interesi, publicējam pašreizējo „Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” projektu tajā gatavības stadijā, līdz kurai tas bija nonācis 11. janvārī.

Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” projekts

Saturs

1. Finanšu ministrijas informācija: Tautsaimniecības stiprināšana 2

2. Aizsardzība 4

3. Darbības virzieni izglītības un zinātnes politikā 6

4. Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara 9

5. Satiksme un transporta nozare 11

6. Iekšējā drošība 13

7. Veselības aprūpe 14

8. Vides aizsardzība un reģionālā attīstība 16

9. Kultūra 18

10. Lauksaimniecība 19

11. Ekonomika 21

12. Ārpolitika 23

13. Augoša Latvija (Demogrāfija) 26

14. Valsts pārvalde 28

15. Labklājības nozare 29

1. Finanšu ministrijas informācija: Tautsaimniecības stiprināšana

Fiskālā un budžeta politika

Īstenosim atbildīgu fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas, kā euro zonas dalībvalsts uzņemtās saistības.

Sagatavosim likumprojektus par vidēja termiņa budžeta ietvaru atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem,

Turpināsim veikt valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, samazinot administratīvo slogu un efektivizējot budžeta procesus valsts iestādēm un pašvaldībām. Paaugstinot valsts pārvaldes efektivitāti un attīstot atbalsta funkciju un procesu centralizāciju valsts pārvaldē, ieekonomēto finansējumu primāri izmantosim nozares aktuālajām prioritātēm.

Ņemot vērā īstenotās nodokļu reformas un veicamo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, fiskāli atbildīgi veidosim stabilu, reģionāli sabalansētu finanšu resursu pieejamību, lai radītu līdzvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību funkciju veikšanai un attīstībai, tajā skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā.

Nodokļu politika

Nodrošināsim paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, savlaicīgi izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu.

Turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu.

Stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, mazināsim ienākumu nevienlīdzību Latvijā, t.sk. turpinot palielināt pensionāra neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Izvērtēsim uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radīto efektu uz nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā un piedāvāsim fiskāli atbildīgu ilgtermiņa risinājumu, ieviešot papildus stimulus ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.

Veidosim godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā arī mazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā.

Turpināsim pasākumu īstenošanu ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu nomaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, ar mērķi sekmēt ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā.

Pilnveidosim nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas, ģenerālvienošanās u.tml.).

Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību un azartspēļu pieejamības ierobežojumus.

Kohēzijas politika

Nodrošināsim efektīvu 2014.–2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansējuma investīciju programmām 85,4 milj. Euro ieviešanas pārvaldību ar mērķi Latvijas interesēs izmantot visu pieejamo donoru finansējuma iespējas investīciju projektu ieviešanai līdz 2024.gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju stiprināšanai.

Balstoties uz Nacionālā attīstības plānā (NAP2027) noteiktajiem mērķiem, izstrādāsim Kohēzijas politikas ES fondu plānošanas dokumentus 2021.-2027.gada periodam un aizstāvēsim tos sarunās ar Eiropas Komisiju atbilstoši Latvijas interesēm.

Nodrošināsim ES fondu investīciju īstenošanas efektīvu pārvaldību, uzraugot tautsaimniecības nozaru attīstības tendences un savlaicīgi novēršot to pārkaršanas riskus.

Finanšu tirgus politika

Veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Īstenosim tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi. Pilnveidosim kredītiestāžu likvidācijas regulējumu.

Nodrošināsim finansējuma pieejamību tautsaimniecības attīstībai, veicinot kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprinot mazākuma akcionāru aizsardzību, kā arī alternatīva finansējuma pieejamību ar VAS “ALTUM” starpniecību.

2. Aizsardzība

Valsts aizsardzības sistēmas virsmērķis ir garantēt drošību un nodrošināt valsts aizsardzību pret mūsdienu konvencionālajiem un nekonvencionālajiem apdraudējumiem. Valsts drošība un aizsardzība tiek nodrošināta, balstoties uz nacionālo pašaizsardzību un kolektīvo aizsardzību. Valsts aizsardzībai ir jābūt visaptverošai un jāveicina sabiedrības noturība pret ārēju ietekmi un jāveicina piederība Latvijai un nacionālajām vērtībām.

Nodrošināsim aizsardzības budžetu vismaz 2% apmērā no IKP, lai sabalansēti attīstītu bruņotos spēkus un mūsdienīgas aizsardzības spējas saskaņā ar NATO standartiem.

Veidosim Visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Līdz 2022. gadam izstrādāsim un noteiksim katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzības sistēmā, nodrošinot atbalstu NBS valsts militārās aizsardzības īstenošanā, kā arī sabiedrības funkcionēšanai krīzes un kara laikā. Aizsardzības ministrija koordinēs sadarbību starp visām nozares ministrijām, lai nodrošinātu darbu pie Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību.

Turpināsim līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un tās mērķu ieviešanā, kā arī aktīvi piedalīsimies ES ārējās un drošības politikas iniciatīvās, tādejādi nodrošinot adekvātu ieguldījumu Latvijas drošības garanta attīstībā. Turpināsim stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto kontingenta ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba izveidi Latvijā, kā arī turpināsim dalību starptautiskajās misijās un operācijās, un ātrās reaģēšanas spēkos.

Valsts pašaizsardzības spēju nostiprināšanai veiksim ilgtermiņa ieguldījumus NBS kaujasspēju attīstībā: spēju attīstības, personālsastāva un moderna materiāltehniskā nodrošinājuma jomās. Nodrošināsim materiāltehniskās iegādes funkciju civilo un militāro nodalījumu miera laikā.

Veiksim investīcijas Zemessardzes nodrošinājumā un savietojamībā ar citiem spēku veidiem, uzlabosim Zemessardzes brigāžu kaujas gatavību. Turpināsim palielināt NBS profesionālā dienesta karavīru, rezerves karavīru un zemessargu skaitu atbilstoši noteiktajām spēju prioritātēm.

Ieguldīsim resursus jaunatnes valstiskajā audzināšanā, attīstot piederības sajūtu Latvijai, kritisko domāšanu un pilsonisko apziņu gan Jaunsardzes interešu izglītības organizatoriskajā ietvarā, gan pakāpeniski paplašinot Valsts aizsardzības mācības priekšmeta pasniegšanu skolās.

Sekmēsim nacionālās aizsardzības industrijas attīstību un kapacitāti, uz to, lai vietējā industrija spēj nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības. Aizsardzības jomas iepirkumos un investīcijās nodrošināsim piegāžu drošības principa ievērošanu un atbalstīsim nacionālās industrijas un pētniecības iestāžu dalību.

Stiprināsim valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas, lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus. Lai apturētu ekspertu aizplūšanu un padarītu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas konkurētspējīgas, veicināsim atalgojuma celšanu.

3. Darbības virzieni izglītības un zinātnes politikā

izglītības kvalitāte, pieejamība un konkurētspēja;

bāzes finansējuma palielināšana zinātnei un pētniecībai, rezultāta komercializācija un pārnese tautsaimniecības jomu attīstība;

pieaugušo izglītības sistēmas pilnveide.

IZGLĪTĪBA

Turpināt izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (Skola2030), stiprināt pedagogu atbalsta sistēmu, un mācību procesa pilnveidi.

Sadarbībā ar pašvaldībām un, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, veidot demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošu racionālu skolu tīklu, ievērojot principu: sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo dzīves vietai, spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums.

Mazināt birokrātisko slogu pedagogiem.

Konsekventi gatavoties kvalitātes kritēriju izpildei vidusskolā. Izstrādāt un pieņemt grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu kvalitātes kritērijus pamatizglītībā un kritērijus uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē.

Skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību pievērst ES pierobežas skolu saglabāšanai.

Nodrošināt iekļaujošo izglītību un atbalstīt kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm.

Konkurētspējīgas profesionālās un pieaugušo izglītības attīstība, veidojot efektīvu pārvaldības modeli, profesionālās izglītības iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšana, kā arī profesionālās izglītības prestiža celšana.

Turpināt profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, t.sk. darba vidē balstītu mācību veidā.

Pilnveidot izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos, tai skaitā augstākajā izglītībā izveidot grantus ārvalstu mācībspēku piesaistei un sekmēt internacionalizācijas procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā.

Celt pedagoga profesijas prestižu, ieviešot skolotāju – mentoru institūciju, un pedagogu un profesionālās attīstības stratēģiju un turpināt atbalstu sākotnējās pedagogu izglītības attīstīšanai.

Turpināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanu un pilnveidot atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem.

Turpināt pakāpenisku studiju vietas bāzes finansējuma palielinājumu valsts augstskolās.

Atbalsts studējošajiem, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā izglītībā.

Nodrošināt valsts budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai starptautiski konkurētspējīgai uz izcilību vērstai augstākai izglītībai nodrošināšanai, tostarp veicinot digitalizāciju augstākajā izglītībā).

Turpināt studiju fragmentācijas mazināšanu un nodrošināt augstskolas stratēģiskai specializācijai atbilstošu spēcīgu un pētniecībā balstītu studiju programmu attīstību un eksportspēju. Panākt lielāku sadarbību, cilvēkresursu un infrastruktūras konsolidēšanu augstskolas, vienlaikus attīstot augstākās izglītības iestādes reģionos.

Spēcināt augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, lai sekmētu labākā akadēmiskā, tostarp ārvalstu mācībspēku, piesaisti, akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu.

iedzīvotāju dzīves kvalitāti un, veicinot nozaru izaugsmi, ilgtspēju un zaļo ekonomiku.

Sekmēt stratēģisku pieeju pieaugušo izglītības sistēmas koordinētai attīstībai, uzlabojot

Sadarbībā ar Ekonomikas un Labklājības ministriju turpināt pieaugušo izglītības pārvaldības plāna īstenošanu, sekmējot kvalitatīva un resursu efektīva mācību piedāvājuma izveidi.

ZINĀTNE UN PĒTNIECĪBA

Nodrošināt pakāpenisku valsts budžeta palielinājumu augstākajā izglītībā un zinātnē atbilstoši Augstskolu un Zinātniskās darbības likumos noteiktajam un pakāpeniski palielināt bāzes finansējumu zinātnei.

Turpināt pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, nodrošinot kvalitāti un starptautisko konkurētspēju.

Sekojot viedās specializācijas stratēģijai, veicināt uzņēmēju un zinātnisko institūciju sadarbību, sekmēt zinātnes darba rezultātu komercializāciju un vērstu uz tautsaimniecības attīstību, stiprinot universitāšu lomu šajā procesā.

Nodrošināt pilnvērtīgu valsts pasūtījumu zinātnē, ieviešot jaunas valsts pētījumu programmas visās nozarēs ilgtermiņa izaugsmei un efektīvai resursu izmantošanai.

Konsolidēt zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli.

NACIONĀLĀ IDENTITĀTE

Nostiprināt un attīstīt latviešu valodu kā sabiedrības saliedētības instrumentu, paplašināt latviešu valodas apguves un zināšanu līmeņa paaugstināšanas iespējas, instrumentus un sekmēt latviešu valodas lietotprasmi un kvalitāti dažādām sabiedrības grupām un lietojumu sabiedriski nozīmīgās jomās.

Nodrošināt secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, izvērtējot iespējas pārejai uz valsts valodu visā pirmsskolas izglītības posmā.

Nodrošināt ikgadēju no valsts budžeta bāzes nepieciešamajā apmērā finansētu atbalstu latviskajai izglītībai di

asporā.

Sekmēt latgaliešu (rakstu) valodas apguvi Latgales reģionā.

Ieviest novadmācību vispārējās izglītības iestādēs.

Turpināt konsekventu valsts aizsardzības mācības ieviešanu vispārējā un augstākajā izglītībā.

JAUNATNES POLITIKA

Atbalstīt jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināt viņu iesaisti skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī palielināt “Jaunatnes politikas valsts programmas” finansējuma apmēru.

SPORTS

Nodrošināsim stabilu finansējuma pieaugumu nozarei Sports. Paredzēsim stabilu finansējuma pieaugumu Sporta federācijām un sporta pasākumiem, starptautisko sporta pasākumu norisei, augstas klases sasniegumu sportam un pielāgotā sporta attīstībai.

Izvērtēsim Sporta politikas pārvaldības un finansēšanas modeļa attīstību

Veicināsim veselīgu dzīvesveidu un stiprināsim tautas sporta attīstību

4. Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara

Sekmēsim sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kas balstīta uz tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistēmas prestiža paaugstināšanu.

Nostiprināsim cilvēka pamattiesību ievērošanu un nodrošināšanu atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un no Satversmes normām izrietošiem principiem, balstoties uz Latvijas valstiskuma pamatiem un konstitucionālām vērtībām.

Veicināsim personu tiesību un interešu visaptverošu un stabilu aizsardzību tiesu sistēmā, novēršot lietas dalībnieku procesuālo tiesību negodprātīgu izmantošanu, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu tiesās un uzkrāto neizskatīto lietu skaitu.

Modernu tehnoloģisku risinājumu attīstīšana tieslietu sistēmas nodrošināšanā, veicinot iestāžu resursu efektīvu izmantošanu un mūsdienīgu uz cilvēku vērstu ērtu un saprotamu tieslietu nozares pakalpojumu nodrošināšanu.

Stiprināsim tiesu priekšsēdētāju, virsprokuroru un izmeklēšanu uzraugošās personas institūta nozīmi un atbildību, nodrošinot kvalitatīvu izmeklēšanas un tiesu sistēmas funkcionēšanu.

Nepieciešami stingrāki tiesu sistēmas un administrēšanas procesuālie labojumi, lai nebūtu iespējams novilcināt tiesas procesus. Jāstiprina advokatūras atbildība un ētika. Jāturpina stiprināt maksātnespējas uzraudzības sistēma, pārskatot tā efektivitāti un izskaužot negodprātīgu principu realizēšanu.

Nostiprināsim tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sadarbību, īpaši nodrošinot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas efektivitāti, atbilstoši identificētajiem korupcijas un noziedzīgu līdzekļu legalizācijas riskiem.

Nodrošināsim tiesnešu kvalifikācijas, specializācijas un profesionālās ētikas paaugstināšanu. Nostiprināsim Tieslietu padomi un tās lomu tiesu varas attīrīšanā no negodprātīgiem tiesu varas pārstāvjiem. Nodrošināsim ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidu (šķīrējtiesas un mediācijas) plašāku izmantošanu, kā arī pārskatīsim realizētās tiesu reformas efektivitāti, izvērtējot jaunas specializētas tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā.

Nodrošināsim interešu pārstāvības atklātību un publiskā sektora informācijas atklātību.

Vienotas augstākās izglītības modeļa ieviešana tiesībsargājošajās institūcijās strādājošām amatpersonām, papildus pilnveidojot vienotu apmācības sistēmu jau strādājošiem izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem.

Samazināsim politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, ievērojami palielinot tām valsts budžeta finansējumu līdz Baltijas valstu vidējam līmenim.

Attīstīt Valsts valodas centra spējas novērst valsts valodas pārkāpumus.

Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstība, ieskaitot Liepājas cietuma projekta īstenošana.

5. Satiksme un transporta nozare

Mūsu vīzija: Profesionāli pārvaldīta un starptautiski konkurētspējīga transporta un loģistikas nozare nodrošina ostu kā Latvijas tautas stratēģisko aktīvu un dzelzceļa infrastruktūras efektīvu izmantošanu, mazinot korupcijas riskus un izskaužot ekonomiski nepamatotus tēriņus. Multimodālo transporta koridoru potenciāls jāizmanto kravu plūsmas pievienotās vērtības palielināšanai, un Rīga jāveido par atzītu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu. Transporta sistēmai jānodrošina sabiedrības mobilitātes vajadzības un jāveicina ērtāka un ekonomiska videi draudzīgāku pārvietošanās veidu izmantošana, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Risinājumi “Gudra transporta politika”

Lielās ostas pārņemsim pilnā valsts kontrolē, pārveidojot par valsts kapitālsabiedrībām, to pārvaldē piemērojot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus un nodrošinot efektīvāku resursu izmantošanu.

Izvērtēsim valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” biznesa modeli un investīciju programmu, nepieciešamības gadījumā veicot tās restrukturizāciju, izmaksu samazināšanu un izstrādājot ilgtermiņa darbības plānu, veicinot dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju.

Izvērtēsim dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to īstenot ierobežotā apjomā: Rīgas-Daugavpils virzienā. Veiksim pārrunas ar Eiropas Komisiju par iespējām ietaupītos līdzekļus pārdalīt citām videi draudzīgām infrastruktūras un mobilitātes veicināšanas programmām.

Rūpīgi sekosim “Rail Baltica” projekta īstenošanai, nodrošinot savlaicīgu un profesionālu ar projekta virzību saistīto stratēģisko lēmumu pieņemšanu, piesaistīsim projekta īstenošanai lietpratējus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā. Atbalstīsim “RB Rail” kopuzņēmuma Rīgā darbību, lai tā lēmumi būtu caurspīdīgi, neatkarīgos aprēķinos balstīti un dalībvalstu revīzijas iestādēm pieejami. Rūpēsimies par visu ieinteresēto pušu iesaisti nozīmīgāko “Rail Baltica” publiskās infrastruktūras objektu plānošanā, lai pēc iespējas pilnvērtīgi izmantotu to potenciālu. Nodrošināsim “Rail Baltica” projektam visaugstāko pieļaujamo ES līdzfinansējuma intensitāti.

Atbalstīsim Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanu multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velo novietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.

Veiksim sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pārplānošanu, veidojot integrētu transporta sistēmu ar prioritāti dzelzceļam un savienotajiem reisiem. Atbalstīsim ekspresvilcienu izmantošanu, savienojot lielākos attīstības centrus. 2019. gadā izsludināsim konkursu uz visu jauno maršrutu tīklu ar mērķi samazināt dotāciju kopapjomu un iegūt ar kaimiņvalstīm samērojamu dotāciju uz vienu pārvadāto pasažieri.

Turpināsim sabiedriskā transporta sistēmas pielāgošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Turpināsim iesviest autobusa maršrutus “pēc pieprasījuma”. Veicināsim viedas iespējas norēķiniem sabiedriskajā transportā.

Turpināsim mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz novadu centriem. Stingri sekosim veikto darbu kvalitātei. Turpināsim pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk izmantotos vietējos ceļus nododot pašvaldībām.

Izvērtēsim “Latvijas autoceļu uzturētāja” darba kvalitāti un iespēju no 2021.gada atvērt tirgu citiem pakalpojuma sniedzējiem, nosakot autoceļu uzturēšanas standartu vasaras un ziemas sezonai.

Aizstāvēsim Latvijas kravu autopārvadātāju intereses Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu līdzīgus kravu pārvadāšanas noteikumus visās ES valstīs.

Turpinot attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu, veicināsim “Air Baltic biznesa plāna “Destination 2025” sekmīgu īstenošanu un tālāku lidostas infrastruktūras attīstību.

Atbalstīsim ekonomiski pamatotus risinājumus videi draudzīga transporta ieviešanā. Veicināsim iedzīvotāju kopbraukšanas iespēju plašāku izmantošanu.

Uzlabosim Latvijas TV un radio apraides pieejamību Latvijas pierobežas zonā.

Nodrošināsim pasta pakalpojumu pieejamību un preses piegādi visā valsts teritorijā. Veicināsim Latvijas iekļaušanos globālajās e-komercijas sūtījumu piegāžu ķēdēs.

6. Iekšējā drošība

Valsts iekšējā drošība ir Latvijas valsts drošības politikas neatņemama sastāvdaļa. Valsts uzdevums ir efektīvi, tiesiski nodrošināt un garantēt valsts, sabiedrības iekšējo drošību ar Satversmē, tiesību aktos paredzētiem spēkiem, līdzekļiem, metodēm, vienlaicīgi ievērojot personu ar likumu aizsargātas tiesības.

Attīstīsim un stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu resursus cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem noziegumiem.

Izvērtēsim iekšlietu nozarei piešķirto valsts budžeta un materiāltehnisko līdzekļu izlietojumu, nodrošinot efektīvu cilvēkresursu politiku, kā arī īpašu uzmanību veltot tehnoloģiju inovācijām.

Pilnveidosim izmeklētāju un operatīvo darbinieku izglītības saturu, nodrošinot to darbam nepieciešamo specifisko prasmju un zināšanu attīstīšanu.

Uzlabosim pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti. Palielināsim uzraugošā prokurora lomu un atbildību pirmstiesas izmeklēšanā.

Ar mērķi efektīvāk atklāt, novērst un izmeklēt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarītos noziedzīgos nodarījumus, tādejādi vairojot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, stiprināsim un attīstīsim Iekšējās drošības biroju.

Uzlabosim valsts tiesu ekspertu darbības efektivitāti, paredzot papildus finansējumu ekspertu apmācību programmu izstrādei, kā arī materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai.

Uzlabosim civilās aizsardzības sistēmas darbību valstī, aktīvi meklēsim risinājums un finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta materiāltehniskajam nodrošinājumam.

Turpināsim Austrumu robežjoslas izbūvi un aprīkošanu, pabeidzot infrastruktūras izveidi un modernizēšanu.

Izveidosim Latvijas interesēm atbilstošu, līdzsvarotu un kontrolējamu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz Latvijas pamatiedzīvotāju interešu ievērošanu un ekonomisko izaugsmi.

7. Veselības aprūpe

Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas. Veselības aprūpes sistēmas centrā ir pacients.

Pieejamība

Mēs izveidosim ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz obligātu visu Latvijas rezidentu iekļaušanu valsts veselības apdrošināšanā. Nepieļausim diskrimināciju veselības aprūpes pieejamībā pēc iedzīvotāju nodarbinātības veida.

Nodrošināsim Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu izpildi, palielinot veselības aprūpes finansējumu līdz 4% no IKP un paaugstinot veselības aprūpē strādājošo darba samaksu.

Noteiksim pacientiem un ārstniecības personālam saprotamu valsts apmaksāto veselības pakalpojumu apjomu un definēsim saprātīgu maksimāli pieļaujamo gaidīšanas laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, pakāpeniski atsakoties no kvotām.

Noteiksim pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

Efektīvi uzlabosim zāļu finansiālo pieejamību pacientiem, samazinot recepšu medikamentu cenas, nodrošinot brīvāku konkurenci medikamentu tirgū un palielinot kompensējamo medikamentu klāstu un apjomu.

Sekmēsim rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību, mazinot priekšlaicīgas darba nespējas un invaliditātes riskus.

Pārvaldība un kvalitāte

Stiprināsim ģimenes ārstu komandas darbu, paplašinot primārās veselības aprūpes lomu un uzlabojot primārās veselības aprūpes kvalitāti, kā arī sekmējot komandas iesaisti veselības veicināšanas un profilakses pasākumu īstenošanā.

Pilnveidosim valsts un pašvaldības veselības aprūpes uzņēmumu pārvaldību un pārraudzību. Turpināsim slimnīcu tīkla optimizāciju.

Medicīnas tehnoloģiju izvēlē stingri vadīsimies pēc zinātniski pamatotām un starptautiski atzītām vadlīnijām.

Ieviesīsim efektīvu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējuma sistēmu un pakalpojumu tarifu pielāgošanu reālajām izmaksām.

Nodrošināsim vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas attīstību un lietojamību, kā arī palielināsim piedāvāto e-veselības pakalpojumu klāstu.

Atbalsts mērķa grupām

Palielināsim sabiedrības iesaisti un izpratni par veselības veicināšanas un profilakses programmām. Veselības veicināšanas un profilakses programmas veidosim, balstoties uzvedības ekonomikas pieejā, izstrādājot dažādu sabiedrības grupu uzvedības modeļiem atbilstošas programmas.

Ieviesīsim personalizētu veselības aprūpi, kas, balstoties uz risku izvērtējumu, nodrošina savlaicīgu un efektīvu profilaksi un ārstniecību ikvienam.

Īstenosim atkarību kaitējuma mazināšanas programmu. Lai mazinātu atkarību, īpaši vielu un azartspēļu atkarību izplatību Latvijā, nodrošināsim atbilstošu finansējumu atkarību profilakses, ārstēšanas un rehabilitācijas programmām, kā arī ieviesīsim izmaiņas nodokļu politikā, kas sekmē patēriņa mazināšanu.

Pakāpeniski palielināsim zāļu kompensācijas apmēru bērniem līdz piecu gadu vecumam. Nodrošināsim mobilos veselības aprūpes pakalpojumus, uzlabojot pakalpojumu pieejamību bērniem attālos reģionos.

Turpināsim pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu sirds un asinsvadu, onkoloģisko slimību un perinatālās aprūpes jomās. Uzsāksim aktīvu rīcību profilakses, diagnostikas un ārstniecības kvalitātes un pieejamības uzlabošanai garīgās veselības jomā.

Vides aizsardzība un reģionālā attīstība

Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma

Līdz 2021.gadam īstenosim pirmā līmeņa vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā.

Pierīgas pirmā līmeņa pašvaldību tālākas attīstības plānu modelēsim un risināsim atsevišķi, ņemot vērā Rīgas aglomerācijas attīstības tendences.

Izvērtēsim otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību un pozitīva vērtējuma gadījumā īstenosim pilotprojektu.

Ilgtspējīgāka un mērķtiecīgāka reģionālā attīstība

Mainīsim Latvijas teritorijas iedalījumu statistiski teritoriālo vienību klasifikācijā NUTS-2 līmenī, izveidojot divus makro reģionus – Lielrīga un Latvijas reģioni, mērķtiecīgi koncentrējot atbalstu tur, kur ienākumu līmenis ir zem 75% no Eiropas Savienības vidējā.

Četru gadu laikā panāksim tiešās pārvaldes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienādošanu, īstenojot valsts tiešās pārvaldes administratīvā iedalījuma reformu.

Stimulēsim valsts tiešās pārvaldes iestāžu apvienoto apkalpojošo funkciju pārcelšanu uz apdzīvotām vietām ārpus Lielrīgas reģiona.

Vietējo pašvaldību tālāka demokratizācija un subsidiaritātes princips

Īstenosim vietējo pašvaldību pārvaldības reformu, stimulējot tālāku demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību.

Ieviesīsim pilotprojektu “līdzdalības budžeta” izmēģināšanai ar valsts finansējuma atbalstu, ļaujot atsevišķu pašvaldību iedzīvotājiem nepastarpināti izlemt par publiskā finansējuma sadales prioritātēm.

Vietējo pašvaldību pārvalde

Izstrādāsim jaunu Vietējo pašvaldību likumu.

Paaugstināsim pašvaldību pārvaldes kvalitāti, nodrošinot intensīvāku Vides un reģionālās attīstības ministrijas darbību metodiskā un juridiskā atbalsta sniegšanā vietējām pašvaldībām dažādu to kompetencē esošo jautājumu labākai pārvaldībai.

Paplašināsim pašvaldību darbu uzraugošo institūciju pilnvaras un pieejamos resursus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pašvaldības lēmumu kontroli un pašvaldību darbības uzlabošanu valstiskā līmenī, vienlaikus stiprinot labas pārvaldības principus pašvaldībās, tajā skaitā vēlēto amatpersonu atbildību par pašvaldību līdzekļu izlietojumu, pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības sakārtošanu atbilstoši OECD rekomendācijām.

Vides un dabas aizsardzība, klimata politika

Stiprināsim Valsts vides dienestu, lai mazinātu pārkāpumus vides jomās.

Līdzdarbosimies Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030 izstrādē, nodrošinot racionāla un efektīva klimata mērķu izpildes plāna sagatavošanu, turpinot SEG emisiju samazināšanu.

Nodrošināsim turpmāku atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību, veicinot atkritumu (jo īpaši bioloģiski noārdāmo atkritumu) pārstrādi un atkritumu reģenerāciju, kā arī dalītās atkritumu savākšanas sistēmas attīstību, kā arī ieviesīsim iepakojumu depozīta sistēmu, lai sasniegtu ES direktīvās noteiktos mērķus pēc 2020.gada.

Turpināsim dabas skaitīšanu un racionālu un pamatotu dabas skaitīšanas rezultātu pielietojumu.

Nodrošināsim gaisa piesārņojuma plāna sagatavošanu.

E-pārvalde, IKT, publiskie pakalpojumi un elektroniskie sakari

Popularizēsim esošos e-pakalpojumus, radikāli paplašinot to kopējo lietojumu.

Digitalizēsim un modernizēsim valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tai skaitā, virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta centra modeli, kas celts pakalpojumu kvalitāti.

Ieviesīsim datu atvērtības principu - atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato. Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, savstarpēji un ar valsti konkurējot, veidot ērtākus publiskos pakalpojumus.

Turpināsim attīstīt vienas pieturas aģentūru pakalpojumu saņemšanu gan klātienē, gan digitāli, sekmēsim iestāžu sadarbību tiešsaistē.

Atbalstīsim IT nozares jaunuzņēmumus, kas piedāvā tirgus produktu Eiropas Savienības vai globālā līmenī.

Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veidosim programmu, lai nodrošinātu IT jomas speciālistu skaita pieaugumu.

Panāksim nelegālo TV izplatītāju samazinājumu par vismaz 50% līdz 2022.gada beigām. Ieviešot grozījumus “Aizsargāta pakalpojuma likumā”, radikāli samazināsim nelegālo Krievijas satelītu izplatību Latvijā.

Kultūra

Virsmērķis: saglabāt un bagātināt nacionālo kultūru un latviešu valodu kā garantu Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanai un drošībai. Veidot Latviju kā kultūras lielvalsti.

Turpmākajos gados:

Turpināt paaugstināt atalgojuma konkurētspēju kultūras nozarē, prioritāri risināms profesionālo mūziķu atalgojums, kura konkurētspēja ir vērtējama Eiropas darba tirgus kontekstā. Nostiprināt metodiskā darba funkciju galvenajos valsts reģionālajos centros vietējo pašvaldību kultūras darbinieku atbalstam.

Kultūrizglītībā veidot kvalitatīvu, uz izcilību orientētu skolu un augstskolu tīklu. Veidot spēcīgus kompetenču centrus, jo īpaši iestājoties par Nacionālās mākslu vidusskolas infrastruktūras modernizāciju. Pilnveidot Nacionālo pasūtījumu kultūrizglītībā, precīzāk to saistot ar kultūras darba tirgus vajadzībām un nozares attīstības prioritātēm.

Stiprināt Valsts Kultūrkapitāla fondu, pakāpeniski palielinot tā finansējumu.

Nostiprināt Nacionālās kultūras institūcijas. Veidot plānveidīgu pieeju nacionālo kultūras institūciju ēku renovācijai un atjaunošanai. Uzsākt Nacionālās koncertzāles būvniecību. Nodrošināt ikgadēju Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas papildināšanu un vienoties par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta veidošanas modeli.

Stiprināt nacionālo identitāti, sabiedrības saliedētību un piederības sajūtu Latvijai. Nodrošināt Latvijas valsts simtgades nozīmīgāko iniciatīvu pēctecību.

Turpināt ieguldījumus kultūras mantojumā. Pilnveidot atbalsta mehānismu Nacionālā Nemateriālā kultūras mantojumā iekļauto vērtību pārmantojamībai, tostarp, rūpējoties par mazo kultūrtelpu stiprināšanu. Turpināt kultūras mantojuma digitalizācijas iniciatīvas.

Savlaicīgi gatavoties Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150.gadu svinībām.

Atbalstīt latviešu diasporas kultūras dzīves nepārtrauktību, daudzveidību un kvalitāti. Stiprināt ciešas saites ar Latvijas kultūrtelpas aktualitātēm un kultūras radītājiem un veidotājiem.

Veidot Latvijas radošo industriju atbalsta centru Miera ielas kvartālā.

Stiprināt nacionālo mediju telpu un nodrošināt valsts atbalstu daudzveidīga, kvalitatīva satura veidošanai, tostarp, sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus.

Izveidot vienotu un efektīvu mediju monitoringa sistēmu un kopregulācijas mehānismu cīņai ar dezinformāciju, propagandu un nelegālu saturu.

Paplašināt valsts atbalstu NVO fondam.

Lauksaimniecība

Sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām izstrādāsim priekšlikumus ES lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada, lai veicinātu pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu, novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem, kā arī kāpinot Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ES, nodrošinot, ka finansējums nav mazāks nekā šajā plānošanas periodā;

Izstrādāsim priekšlikumus normatīvajam regulējumam, kā arī īstenosim izglītojošus pasākumus, lai nodrošinātu zemes kā resursa izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nepieļaujot lauksaimniecībā izmatojamu zemju apjoma samazināšanu;

Nodrošināsim lauksaimniecības produkcijas ražotājiem paredzēto Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu novirzīšanu lauksaimniecības produkcijas ražošanai;

Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, olām un piena produktiem;

Īstenosim iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, lai aizstāvētu Latvijas ražotājus, kā arī pilnveidosim normatīvo regulējumu, ieviešot zaļā publiskā iepirkuma principu īstenošanu valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas produkcijas konkurētspēju;

Veiksim pasākumus, lai veicinātu Latvijas lauksaimniecības zemju saglabāšanu vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju rokās, ierobežojot lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanu ārzemniekiem, kā arī valsts un pašvaldību valdījumā esošas lauksaimniecības zemes primāri piedāvājot nomā vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem;

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, sekmēsim SEG emisiju samazināšanos lauksaimnieciskajā darbībā;

Nodrošināsim bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas efektivitāti un apjomu, īstenojot ZPI, palielinot bioloģiskās pārtikas pieejamību skolās un bērnudārzos;

Pilnveidosim normatīvo regulējumu, lai sekmētu lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatīvu izveidi un to attīstību, kā arī stiprināsim kooperatīvo sabiedrību otrā līmeņa apvienošanos;

Sadarbībā ar meža nozares organizācijām izstrādāsim meža normatīvo aktu grozījumus, kas nodrošinātu Latvijas konkurētspēju Baltijas jūras reģionā, balstoties uz meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, nepieļausim saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos;

Pilnveidosim normatīvo regulējumu lauksaimniecības un zivsaimniecības strukturālo fondu programmām, īstenojot atbalsta pasākumus, īpaši veicinot lauksaimniecības produktu daudzveidību;

Atbalstīsim līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta meža statistiskās inventarizācijas veikšanai, ņemot vērā tās nozīmi tautsaimniecībā visas valsts mērogā;

Atbalstīsim Eiropas Savienības, valsts un valsts mežu apsaimniekotāju finanšu līdzekļu izmantošanu meža infrastruktūras uzlabošanai, meža ekonomiskās vērtības celšanai un klimata izmaiņu ietekmes mazināšanai;

Izstrādāsim jaunu un pilnveidosim esošo normatīvo regulējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru produkcijas izmantošanai farmācijā, būvniecībā, enerģētikā un citās nozarēs attīstot bioekonomiku un nodrošinot augstāku pievienoto vērtību pieejamajiem resursiem;

Balstoties uz mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, nepieļausim saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos.

Veicināt kūdras (vietējā resursa) ieguvi un pārstrādi, kas sekmēs attīstību reģionos un piesaistīs cilvēkus lauku apvidiem;

Atbalstīt vietējo energoresursu, izmantošanu enerģētiskās neatkarības un drošības nodrošināšanai, radot papildu darbavietas un ekonomiskos ieguvumus reģionos.

Ekonomika

Ilgtermiņa vīzija: Latvija - talantu zeme, kur notiek strauja un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, kuras augļus bauda visi sabiedrības locekļi.

Prioritātes: 1) eksports, 2) produktivitāte, 3) darbaspēka pieejamība.

Stratēģiskais mērķis: + 5 000 eksportējoši uzņēmumi.

Apakšmērķi: 1) pozitīva migrācijas bilance, 2) pozitīva eksporta / importa bilance.

Galvenie darba virzieni stratēģijas īstenošanai:

Labākā biznesa vide Baltijā. Panāksim, ka:

energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir konkurētspējīgas Baltijā un enerģijas tirgus ir pilnībā integrētas ES energosistēmā, mazinot atkarību no Krievijas. Sekmēsim elektroenerģijas tīklu sinhronizāciju ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Panāksim tautsaimniecības oglekļa ietilpības samazināšanu.

Likvidēsim Obligātā iepirkuma komponenti, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā.

darbaspēka nodokļi visās algu grupās un pārējās darba spēka izmaksas (darba nespējas lapas, virsstundu laiks) ir konkurētspējīgākās Baltijā;

birokrātija un publiskās pārvaldes aparāts ir mazākais Baltijā. Būvniecības ieceru realizēšanai procedūras nodrošina drošību, bet ir ātrākās Baltijā. Stiprināsim “Konsultē vispirms” principa ievērošanu.

pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt;

iekšējais tirgus ir raksturīgs ar: a) godīgu konkurenci, neatkarīgi no kapitāla izcelsmes, ko uzrauga stipra, neatkarīga un kompetenta Konkurences padome, b) Baltijā zemāko korupcijas līmeni, c) apmierinātu patērētāju;

strādāt ir motivēti visi kuri var un atrodas Latvijā. Izvērtēsim Imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanai.

pasaules sabiedrībai nav šaubu par Latvijas atbilstību OECD standartiem tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu jomās;

infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā mājokļu pieejamībai), un IKT infrastruktūra ir labākā Baltijā;

Aktīvi iestājoties par Eiropas Savienības vienotā tirgus izveides pabeigšanu un stiprinot vienotā tirgus un godīgas konkurences principu ieviešanu;

Nodrošinot ārlietu un ekonomiskās politikas sinerģiju valsts konkurētspējas un labklājības veicināšanā, izveidojot vienotu ārējo investīciju portfeli, lai sekmētu un būtiski kāpinātu investīciju piesaisti un eksporta pieaugumu, tā ceļot Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju

Produktivitātes kāpināšana. Panāksim, ka:

ir izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma;

nozares un reģioni specializējas uz augstākas pievienotās vērtības produktiem;

reģionālā specializācija ir cieši saistīta ar administratīvi – teritoriālo reformu;

ir ciešāka tautsaimniecības integrācija ar izglītības institūcijām;

publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju, pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu optimizāciju, energoefektivitāte un eksportu;

Latvijā ir pieaugošs IKT studentu skaits;

Eksporta atbalsts. Panāksim, ka:

ir vienots un pozitīvs Latvijas tēls un Latvijas produkti ir paaugstinātas kvalitātes;

konsekventi mazināsim administratīvos šķēršļus eksportam;

ierēdniecība maksimāli atbalsta eksportu, tai skaitā šķēršļu mazināšanu ES tirgū;

Aktīvi iestāsimies par Eiropas Savienības kā stipras nacionālu valstu kopienas pilnveidošanu; Aizstāvot nacionālās intereses, atbalstīsim Eiropas Savienības politisko un ekonomisko vienotību un efektivitāti, t.sk. stiprinot ES vienotā tirgus (t.sk. arī digitālā) turpmāku pilnveidošanu, tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un pakalpojumu eksportu.

finanšu atbalsts eksportam ir pietiekams un efektīvs, sekmējot uzņēmēju kooperēšanos eksportam un Latvijas eksporta zīmolu izveidi un nostiprināšanu, lai Latvijas uzņēmēji tiktu augstāk globālajās pievienotās vērtības ķēdēs.

Proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste. Panāksim, ka:

ir vienots un pozitīvs Latvijas tēls par Latviju, ka vietu eksportējošiem uzņēmumiem;

Valdība un ierēdniecība aktīvi iesaistīsies darbā ar eksportējošu uzņēmumu piesaisti, tai skaitā veiks nepieciešamos biznesa vides uzlabojumus;

Mājokļu politika un Būvniecība

Ieviesīsim jaunu īres tiesisko regulējumu, lai veicinātu mājokļu īres tirgus attīstību

Pilnveidosim un attīstīsim mājokļu valsts garantiju programmas mājokļa iegādei dažādām iedzīvotāju grupām

Ieviesīsim valsts atbalsta instrumentus īres dzīvojamā fonda attīstībai. Panāksim 1000 īres dzīvokļu būvniecību ik gadu.

Nodrošināsim mājokļu kvalitātes celšanu, uzlabojot lēmumu pieņemšanu apsaimniekošanas jomā, stimulējot ēku atjaunošanu un veicinot finanšu resursu pieejamību

Veicināsim efektīvus būvniecības procesus

Digitalizēsim būvniecības procesus, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu un radīsim normatīvo ietvaru BIM (Būvniecības informācijas modelēšana) ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos, lai mazinātu termiņus būvniecības ieceru saskaņošanai, celtu būvprojektu precizitāti un izmaksu noteiktību, kā arī optimizētu būvju dzīves cikla izmaksas

Ārpolitika

Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums ir nodrošināt Satversmē noteikto principu iedzīvināšanu, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju labklājību un ārējo drošību.

To vislabāk varam paveikt:

iestājoties par pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, nodrošināt Latvijas aktīvu dalību starptautiskajās organizācijās, īpaši ES, NATO un OECD, un saglabāt stingru Latvijas Rietumu ģeopolitisko orientāciju;

veidojot Eiropas Savienību kā spēcīgu nacionālu valstu savienību un veicinot ciešāku sadarbību atbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības interesēm;

veicinot vienotu Eiropas Savienības ārējo un drošības politiku, kas balstīta Eiropas Savienības līgumos un stiprina Eiropas Savienību kopumā;

sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam atbalstot finansējuma piešķiršanu jaunajām prioritātēm, vienlaikus turpinot ievērot Latvijas galvenās intereses daudzgadu budžetā:

146.1.) nepieļaut būtisku nacionālās kohēzijas aploksnes samazinājumu;

146.2.) kopējās lauksaimniecības politikas jomā finansējuma saglabāšanu esošajā līmenī  lauku attīstībai, kā arī taisnīgu tiešmaksājumu politiku;

146.3.) finansējumu Rail Baltica, Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) un reģionālās enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm iestājoties par nepieciešamību dot skaidru Eiropas Savienības perspektīvu tām valstīm, kuras, atbilstoši Lisabonas līguma 49. pantam, vēlas pievienoties Eiropas Savienībai (Ukraina, Gruzija un Moldova);

stiprinot transatlantiskās attiecības, kuru pamats ir NATO, nodrošinot būtisku un ilglaicīgu NATO spēku klātbūtni Latvijā un Baltijas reģionā;

stiprinot NATO kā Eiropas drošības garanta pozīcijas, veicinot un atbalstot tādus sadarbības formātus, kas papildina NATO mērķus un darbību, tādejādi nostiprinot alianses lomu Eiropā;

aktīvi atbalstot mūsu uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, atverot jaunas vēstniecības, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un investīciju piesaistīšanā un atbalstot ES brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu;

stiprinot Latvijas piederību Baltijas un Ziemeļvalstu reģionam. Latvijas interesēs ir izmantot Baltijas valstu un Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbības formātus un pastiprināt Eiropas Savienības sadarbību jomās, kurās ir kopīgs un tuvs politiskais redzējums. Valdība veicinās aktīvu Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona sadarbību ar Lielbritāniju, Beniluksa, Višegradas valstīm un Īriju. Tā arī padziļinās Baltijas valstu sadarbību gan valdības, gan parlamenta līmenī, t.sk., lai attīstītu iespējas digitālās ekonomikas un e-pakalpojumu jomā;

stiprinot reģionālās partnerības ne tikai esošajos formātos, bet iesaistoties jaunās sadarbības iniciatīvās un formās Eiropā un citur pasaulē;

uzturot sankciju politiku pret Krievijas Federāciju tik ilgi, līdz tā ievēro starptautisko tiesību principus;

aizstāvot Latvijas un tās pilsoņu intereses un tiesības Brexit kontekstā. Latvijas interesēs ir, lai arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, ES un Lielbritānijas attiecības saglabājas ciešas un konstruktīvas gan ekonomikas, gan drošības un aizsardzības jomās;

uzlabojot Latvijas valsts institūciju mērķtiecīgu darbību valsts pozitīvas starptautiskas atpazīstamības nodrošināšanā.

Diasporas politika

Latvijas valsts ir ieinteresēta, lai daudzie tūkstoši ārvalstīs dzīvojošo pilsoņi stiprinātu saikni ar Latviju un saglabātu mūsu dzimto valodu nākamajai paaudzei. Mobilitātes laikmetā ir jāspēj nodrošināt Latvijas valsts un diasporas attiecību ilgtspēju, attīstīt saikni ar diasporu un cieši sadarboties ar diasporas organizācijām. To vislabāk varam paveikt, pilnībā īstenojot Diasporas likumā noteiktos rīcības virzienus un atbalsta pasākumus diasporas politikas īstenošanai, nodrošinot pastāvīgu valsts ilgtermiņa finansējumu.

Šis punkts tika atbalstīts ārlietu darba grupā ar atrunu, ka tai būtu jāatrodas topošās valdības deklarācijas iekšlietu sadaļā. Taču, tā kā iekšlietu darba grupā tas nav guvis atbalstu, lēmums par šī punkta atrašanās vietu jāpieņem piektdienas partiju sanāksmē pie Ministru prezidenta kandidāta:

Stingri uzstāsim, ka migrācija politika ir nacionālās kompetences jautājums.

Ārlietu darba grupas ieteikumi iekļaušanai citu ministriju valdības deklarācijas sadaļās vai arī VRP

IEM – Valdības deklarācijā vai VRP

Stiprināt ES tiesībsargājošo iestāžu sadarbību un kapacitāti organizētās noziedzības – cilvēktirdzniecības un pārrobežu finanšu noziegumu – apkarošanā;

ĀM - VRP

1. iestājoties par pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību

- Iestāties par ANO Drošības padomes reformēšanu, lai novērstu iespējas manipulēt ar starptautisko tiesiskumu. Nepieciešams pārskatīt ANO Drošības padomes darba metodes un principus, pievēršot uzmanību šo procesu atklātumam, atbildīgumam un caurskatāmībai;

10. stiprinot reģionālās partnerības

Iesaistīties Trīs jūru (Adrijas-Baltijas-Melnās jūras) iniciatīvā;

Diasporas politika VRP

stiprinot Latvisko identitāti un piederību Latvijai, saglabājot latviešu valodu, veicot kultūras izpēti un saglabāšanu. Valsts atbalsts diasporas izglītībai jāpalielina turpmāko gadu budžetos, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jauniešu latviskās izglītības un kultūras pasākumiem;

mērķtiecīgi iesaistot diasporu Latvijas tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstīšanā un īpaši atbalstot diasporas pašorganizēšanās centienus ekonomikas un inovāciju jomā;

veicinot diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību. Latvijas interesēs ir izmantot diasporas intelektu un pieredzi valsts labā, iesaistot to ekonomiskās un politiskās aktivitātēs un veidojot vienotus ilgtermiņa mērķus sadarbībai ar diasporu;

atbalstot remigrāciju – informējot diasporu par darba iespējām Latvijā, atvieglojot skolu, bērnudārzu un mājokļu pieejamību, vienkāršojot ārvalstīs iegūtās izglītības dokumentu atzīšanu, sniedzot atbalstu dzīvesbiedriem valodas apguvē un Latvijas civildienestā atzīstot starptautiskajās organizācijās pieredzi guvušo speciālistu profesionālās prasmes;

valsts budžeta bāzes finansējumā iekļaujot vienotas diasporas politikas īstenošanai nepieciešamo visu iesaistīto institūciju diasporas atbalsta finansējumu.

Augoša Latvija (Demogrāfija)

Mērķis: radīt apstākļus, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, būtu vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku.

Veidosim Latviju par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti un sabiedrību, tostarp realizējot Sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” izstrādāto visaptverošu ilgtermiņa valsts atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem - “Māras solis”* īstenojot plašus un mērķtiecīgus tautas ataudzes nodrošināšanas pasākumus.

Sekmēsim ģimenei sadzīves apstākļu uzlabošanos, izstrādājot un ieviešot motivējošu un plašu ilgtermiņa valsts Mājokļa stratēģiju - jaunu mājvietu būvei, mājokļu paplašināšanai un renovācijai - mājokļa pieejamībai ģimenēm, atbilstoši Eiropas valstu labākajai praksei.

Nodrošināsim, lai jaunajām ģimenēm veidojas pozitīva pirmā bērna audzināšanas pieredze, sākot ar pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi un saskarsmi ar valsts institūciju darbu, kas pilnībā vērsts uz labvēlīgu pretimnākšanu, turpinot ar pirmsskolas mācību iestādes pieejamību dzīvesvietas tuvumā, nodrošinot brīvu vecāku izvēli pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanai vai izglītošanai, kā arī pilnvērtīgu atbalstu krīzes situācijās.

Ar atbilstošu atbalsta politiku nodrošināsim pienācīgu dzīves kvalitātes līmeni mazāk aizsargātām grupām – kuplām ģimenēm un viena vecāka ģimenēm.

Sekmēsim kuplu ģimeņu veidošanos, nosakot tām nodokļu atlaides, studiju kredītu dzēšanu, bērniem augstākās izglītības ieguves iespējas un citu atbalstu;

Veicināsim ģimenes labklājību ar cienīgiem, atbilstoši vecāku nopelnītajiem vai atbalstošiem sociālajiem pabalstiem, pienācīgu ģimenes valsts pabalstu un daudzpusīgiem, ģimeņu ikdienu atvieglojošiem pašvaldību pakalpojumiem;

Nodrošināsim platformu pašvaldību un privāto uzņēmumu labdabīgai sacensībai ar atbalstu ģimenēm, kā prestiža apliecinājumu;

Veicināsim ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, iedrošinot arī tēvus aktīvāk iesaistīties ģimenes dzīvē.

Mazinot ienākumu nevienlīdzību vecumdienās, noteiksim, ka apmaksātā bērna kopšanas laikā valsts veic sociālās iemaksas vecāku pensiju kapitālā pilnā apmērā no visa bērnu pabalsta, panākot, ka jaunie vecāki tiek sociāli apdrošināti tādā iemaksu līmenī, kā iepriekš strādājot, kā arī līdzsvarosim māmiņu nopelnīto pensiju, pateicībā par auklētajiem bērniem;

Palīdzēsim tiem, kas paši nespēj – bērniem ar speciālajām vajadzībām, viņu vecākiem, bāreņiem, stiprināsim bērna interesēm atbilstošu ārpus ģimenes aprūpi, veicināsim adopciju.

Panāksim, ka valsts politika un sabiedrības atbalsts būs tādi, lai visiem bērniem būtu iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot veiksmīgu karjeru, neatkarīgi no viņu ģimenes un izcelšanās apstākļiem.

Godināsim sabiedrībā ģimenes vērtības un visādi veicināsim izpratni par atbildīgumu savstarpējās attiecībās, kā arī seksuālo un reproduktīvo veselību;

Nodrošināsim īpašu atbalsta kopumu gados jaunajiem vecākiem;

Turpināsim Trešā bērna politiku, paplašināsim Latvijas Goda ģimenes programmu un kuplu ģimeņu tradīciju popularizēšanu;

Pārskatīsim ģimenes valsts pabalsta sistēmu, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no bērna kārtas skaitļa, bet no aprūpējamo bērnu skaita, būtiski paaugstinot atbalsta intensitāti sākot ar diviem bērniem ģimenē;

Palīdzēsim atgriezties tautiešiem Latvijā – turpinot remigrācijas programmas – www.paps.lv – ieviešot, to kā pastāvīgu programmu;

Veselīgas tautas ataudzes nodrošināšanai veidosim starpnozarisku sadarbības instrumentu bērnu garīgās veselības jautājumu risināšanai;

Izstrādāsim un uzsāksim ieviest aktīvas un veselīgas novecošanas stratēģiju, iekļaujot veselīga dzīvesveida veicināšanu, kvalitatīva dzīves un darba mūža ilgumu, sabiedrības izglītošanu.

Mūsu vīzija. Stipras un veselīgas sabiedrības un tautas ataudzes pamatā ir stabilas un sociāli aizsargātas ģimenes, novēršot situāciju, ka ģimenē ar bērniem būtiski pazeminās dzīves kvalitātes līmenis. Novērtējot arī Latvijas senioru devumu valsts kopējā attīstībā, valsts tiecas uz cieņpilnu vecumdienu nodrošināšanu, jo īpaši iekļaujot seniorus jauno ģimeņu atbalsta sistēmā, kā vērtīgus sadarbības partnerus.

Ikviens sabiedrības loceklis var nonākt dzīves situācijā, kad ir nepieciešams īslaicīgs vai pastāvīgs ārējs atbalsts dzīves noregulēšanā. To apzinoties, īpaša uzmanība tiek pievērsta sociāli neaizsargātāko grupu atbalstam, ar mērķi panākt kā krīzes pārvarēšanu, tā pilnvērtīgu un patstāvīgu iekļaušanos sabiedrības dzīvē. Katra valsts un pašvaldības nodrošināta sociālā pakalpojuma centrā ir tā saņēmējs, nevis birokrātiskas valsts pārvaldes procedūras. Vienlaikus prasot atbildīgu rīcību no katra līdzpilsoņa.

Piezīme –

*Atsauce nepieciešama, jo programma satur jau izstrādātus un detalizētus atbalsta instrumentus un svarīga ir to pārmantotība un nepārtrauktība.

Valsts pārvalde

Turpināsim OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības valsts kapitālsabiedrībās principu ieviešanu un sekmēsim valsts kapitālsabiedrību vērtības pieaugumu, stiprinot valsti kā aktīvu un informētu īpašnieku un izstrādājot skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku.

Nodrošināsim virzību uz kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju, uzsākot valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam kapitāldaļu turētājam.

Turpināsim Valsts pārvaldes reformu plāna īstenošanu, īpašu uzmanību veltot valsts pārvaldes funkciju centralizācijai un birokrātijas mazināšanai.

Labklājības nozare

Mēs uzlabosim demogrāfisko situāciju, tai skaitā risinot sabiedrības novecošanās, migrācijas un ģimenes politikas, t.sk. bērnu dzimstības jautājumus, pieņemot starpnozaru politiskos lēmumus, kas mazina iespēju un ienākumu nevienlīdzību.

Nodrošināsim politiku pēctecību, prioritāri turpinot uzsāktās reformas - ģimeniskā vidē balstītas ārpusģimenes aprūpes sistēmas attīstību, sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstību, invaliditātes noteikšanas sistēmas un paredzēto atbalsta pasākumu personām ar invaliditāti pārskatīšanu un pilnveidošanu, kā arī minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidi.

Mēs turpināsim atbalstu lielākajām nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām – senioriem, viena vecāka ģimenēm, ģimenēm ar vairākiem bērniem, un ģimenēm, kurās ir persona ar invaliditāti.

Mēs sekmēsim tādu ģimenes politiku, kas veicinās dzimstību un mazinās ekonomisko migrāciju, mudinot pašvaldības veidot ģimenēm draudzīgu vidi. Atbalstīsim aktīvo novecošanos un uzlabosim iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošajiem bērniem. Ārpusģimenes aprūpē turpināsim palielināt visa veida atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem.

Senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai risināsim jautājumus par medikamentu cenu samazināšanu, pensiju mantošanas sistēmas pilnveidošanu, saprātīgu nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam pensionāra īpašumam, neatliekamo minimumu palielināšanu pensijām. Kāpināsim minimālās pensijas apmēru un pilnveidosim tās noteikšanas kārtību, pārskatīsim piemaksas par darba stāžu. Izstrādāsim priekšlikumus par savlaicīgu finanšu uzkrājuma jeb rezerves fonda izveidošanu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju un pildītu saistības pret nākotnes pensionāriem.

Mēs pakāpeniski pilnveidosim minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, paaugstinot minimālo valsts pensiju līmeni, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti, veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju indeksāciju ar patēriņa cenu indeksu, pārskatot trūcīgas personas statusam atbilstošu ienākuma līmeni un garantēto minimālā ienākumu līmeni, nosakot vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam un izstrādājot rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku. Sadarbībā ar pašvaldībām pārskatīsim sociālās palīdzības sistēmu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivētu cilvēkus uzlabot savu situāciju un iesaistīties darba tirgū.

Mēs izvērtēsim iespēju ieviest valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta minimumu lielākam sociālajam nodrošinājumam gan vecumdienās, gan iestājoties īstermiņa apdrošināšanas gadījumam.

Mēs turpināsim atbalstīt personas ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem. Pārskatīsim un uzlabosim esošo atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti, tai skaitā invaliditātes noteikšanas kārtību, agrīno diagnostiku un pilnveidosim pasākumus personu ar invaliditāti atbalstam darba tirgū un materiālā atbalsta sistēmu. Izvērtēsim personām ar invaliditāti nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju nepietiekamību vai neesamību.

Mēs nodrošināsim, ka cilvēkiem ar ilgstošām un hroniskām saslimšanām, arodslimību risku, negaidītiem veselības traucējumiem, prognozējamu invaliditāti ir savlaicīgi pieejami medicīniskās diagnostikas, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, moderni un individuālām vajadzībām pielāgoti tehniskie palīglīdzekļi, nodrošinot saskaņotu starpnozaru pakalpojumu sniegšanu.

Sadarbībā ar pašvaldībām uzlabosim sociālos pakalpojumus, t.sk. pilnveidojot asistenta pakalpojumu, lai pilnvērtīgi iesaistītu personas ar invaliditāti sabiedrības dzīvē. Sniegsim mērķtiecīgu atbalstu tiem, kuri ikdienā nodrošina cilvēku ar smagu invaliditāti aprūpi mājās. Mēs sadarbosimies ar visām citām ministrijām un NVO, lai koordinēti risinātu ar invaliditāti saistītus jautājumus.

Nostiprināsim deinstuticionalizācijas procesus, nodrošinot sabiedrībā balstītus pakalpojumus ne tikai bērniem, kas palikuši bez ģimenes gādības, bet arī pieaugušajiem ar garīgā rakstura traucējumiem.

Budžeta procesā vērtēsim iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem – primāri palielinot atalgojumu aprūpētājiem. Nodrošināsim cilvēkresursu attīstību pašvaldībās, tai skaitā uzlabosim sociālo darbinieku un bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas ģimeņu sociālo situāciju un gadījumu vadīšanai, lai preventīvi novērstu galējās situācijas - bērnu šķiršanu no ģimenes, tai skaitā stiprināsim arī institūciju komandu darbu pašvaldībās.

Darba tirgū pārskatīsim minimālās darba algas apmēru, pilnveidosim bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju atbalsta pasākumus iekļaušanai darba tirgū, un, sadarbībā ar sociālajiem partneriem, virzīsimies uz kvalitatīvāku un drošāku darba vietu nodrošināšanu. Sadarbībā ar Izglītības un Ekonomikas ministriju panāksim to, ka pieaugušo izglītība rada iespējas cilvēkiem, t.sk. bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajiem un cilvēkiem ar bezdarba risku vai zemu atalgojumu, strādāt darbos ar lielāku produktivitāti un saņemt lielākus ienākumus. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem, mazināsim nelaimes gadījumus darbā un arodsaslimšanas, sekmēsim adekvātu atalgojumu, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas un citus darba apstākļus, labākai dzīves kvalitātei.

Aicinām Izglītības sadaļā iekļaut sekojošo:

Mēs turpināsim mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības īstenošanai, jo izglītība ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai iegūtu darbu un cilvēks varētu nodrošināt sev pilnvērtīgu dzīvi.

Mēs veicināsim Latvijas paraolimpiskās kustības attīstību, palielinot finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, un atbalstīsim Latvijas Paraolimpiskā sporta centra būvniecību un izveidi.

Foto - @fufonja

Novērtē šo rakstu:

8
58

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...