Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ceturtdien bijušais aktieris un bijušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš Rīgas pilsētas tiesā nolasīs pēdējo vārdu saistībā ar kriminālapsūdzību, kas viņam celta par valsts krāpšanu ar grāmatvedības dokumentiem, izmantojot savus kolēģus un pat dzīvesbiedri skaidras naudas saņemšanā. Prokurors ir pieprasījis ļoti maigu sodu, un tiesneša Rinalda Silakalna spriedums rādīs, vai arī tas nav bijušā deputāta un „Vienotības” pārstāvju noslēgtas vienošanās sastāvdaļa par A. Kaimiņa atbalstu iepriekšējās Saeimas valdošajai koalīcijai. Taču daudz interesantāks ir jautājums – kādā veidā KNAB un prokuratūrai izdevās „nepamanīt” neskaitāmos faktus, kas atklātībā bija nonākuši saistībā ar A. Kaimiņa „barošanos” no Šveices mahinatora Rūdolfa Meroni kabatas.

2017. gada nogalē KNAB paziņoja, ka kriminālprocess par partijas KPV LV nelikumīgu finansēšanu, starpniecību partijas nelikumīgā finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšanu esot sākts pret vismaz trim personām.

Šīs trīs personas esot iespējamais nelikumīgā finansējuma devējs, starpnieks un saņēmējs. Taču atklāta tikai tikai viena no šīm trim personām – toreizējais KPV LV valdes loceklis un Saeimas deputāts A. Kaimiņš.

Pārējās divas personas netika nosauktas, taču, tā kā bija zināms, ka kriminālprocess sākts pēc Ilmāra Poikāna un kādreizējā Ventspils uzņēmumu menedžera Edgara Ciniņa iesniegumiem, nebija šaubu, ka runa ir tieši par R. Meroni un, domājams, kādu no viņa kontrolēto uzņēmumu pārstāvjiem.

Taču laika gaitā KNAB vai prokuratūras (vai abu iestāžu kopā) pārstāvjiem izdevās no kriminālprocesa „izglābt” vispirms R. Meroni un naudas nodošanas starpnieku, viņus aizvietojot ar uzņēmēju Viesturu Tamužu, savukārt pašam A. Kaimiņam piemērojot daudz „vieglāku” pantu.

Jau 2018. gada jūnijā tika paziņots, ka šim kriminālprocesam pievienota jauna epizode, kurā līdz ar V. Tamužu figurēja nu jau bijušais Saeimas deputāts Atis Zakatistovs, un sekojusī A. Kaimiņa īslaicīgā aizturēšana, kurai nebija nekādas praktiskas jēgas, palīdzēja viņam iekļūt arī nākamajā Saeimā.

„Kriminālprocess uzsākts 2017.gada 5.jūnijā par iespējamām pretlikumīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 288. 2 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, 288. 3 panta par starpniecību politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgā finansēšanā un 288. 4 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu,” – šāda bija KNAB oficiāli sniegtā informācija 2017. gadā.

Pēcāk izrādījās, ka V. Tamuža epizode kriminālprocesam ir tikusi pievienota tieši tāpēc, lai soli pa solim no tā būtu iespējams „paglābt” R. Meroni un viņa „starpnieku – menedžeri”, bet pēc tam partijas nelikumīgā finansējuma kriminālprocesu vispār izbeigt.

Vispirms 2020. gada februārī tika paziņots, ka kriminālprocesu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā KNAB izbeidzis nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Nekādi plašāki skaidrojumi par to tā arī nav sniegti.

A. Kaimiņam gan tika piemērots aizdomās turētā statuss pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu, par ko viņš tagad arī tiek tiesāts, taču no nopietnākajām aizdomām viņš tika vaļā. „Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret minēto personu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā,” – paziņoja KNAB.

Savukārt 2020. gada oktobrī nu jau prokuratūra atzina, ka esot izbeigta arī lieta par nelikumīgu partijas finansēšanu, kurā figurēja A. Zakatistovs un V. Tamužs, - tā vietā nāca kriminālprocess par... parastu krāpšanu, kurā figurēja vairs nevis aptuveni 200 000 eiro, kā tas bija A. Kaimiņa un R. Meroni kriminālproecesā, bet gan nepilni 30 tūkstoši eiro, kuri esot izkrāpti no SIA “Eco Baltia grupa”. Tikmēr R. Meroni un viņa „starpnieks – menedžeris” izspruka sveikā.

Tagad Rīgas pilsētas tiesas spriedums rādīs, vai šī politiskā korupcija būs atstājusi ietekmi ne tikai uz prokuratūru un KNAB, bet arī tiesu.

Novērtē šo rakstu:

116
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...