Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotības valdes locekle Silva Bendrāte neuzskata, ka viņas pirms 14 gadiem slēgtais trasta līgums un saņemtā nauda no Ventspils mēra Aivara Lemberga radiostacijas Kurzemes raido izveidei 1997. gadā būtu šķērslis kandidēt Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Vienotības politiķe atsaucas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietas izpildītājas Jutas Strīķes parakstīto atzinumu, ka ne Bendrāte ar šo līgumu, kas atrodams Lemberga krimināllietas materiālos, nonākusi interešu konfliktā, ne Ventspils mērs pārkāpis amatpersonai uzliktos ierobežojumus.  

Bendrāte cer startēt Vienotības sarakstā Kurzemē ar 6. numuru. „Protams, nav nekādu šķēršļu, lai es nestartētu,” Pietiek teica Bendrāte. Viņa šai savai vēlmei redzot arī Vienotības vadības un biedru atbalstu. „Tiesībsargājošās organizācijas ir teikušas savu vārdu, un visa tā situācija ir noskaidrota. Jūs lasījāt KNAB lēmumu, nu, tad tur arī ir rakstīts viss. Es neko nekomentēšu, to, ko jūs tur varat izlasīt, arī lasiet. Ētikas komisijas arī abas [gan Jaunā laika, gan Vienotības] ir izskatījušas, tās neatrada nekādus ētikas pārkāpumus, pēdējais, kas palika – KNAB lēmums, nu tas arī ir,” strikti norādīja politiķe. Bendrāte bijusi KNAB, kur „visu paskaidroju, visu uzrakstīju”.

Bendrātes skaidrojums, kas, pēc visa spriežot, apmierinājis arī KNAB, bijis, ka tagadējai politiķei ar Lembergu savulaik jau pēc Kurzemes radio nodibināšanas panākta mutiska vienošanās, ka viņu slepenais līgums vairs nav spēkā. Reāli nauda neesot atdota, un Bendrāte arī neuzskata, ka būtu Lembergam ko parādā: „Nē, es nejūtos parādā. Es esmu izdarījusi labu darbu, es esmu devusi cilvēkiem darba vietas un radījusi radiostaciju.”

„Kur rakstīts, ka man ar viņu būtu kaut kādas saistības tagad jākārto? Līgums sen jau nav spēkā. Līgums nebija spēkā jau tad, kad radiostacija sāka skanēt. Līgumā rakstīts melns uz balta, ka devējs var mainīt mutiski nosacījumus, un mēs mutiski arī vienojāmies par to, ka līgums vairs nav spēkā, ka darbs ir pabeigts, viss ir izdarīts, nauda ir ielikta lietā un līgums vairs nav spēkā,” stāsta Bendrāte. To, kā ar Lembergu mutiski vienojusies, Vienotības politiķe arī rakstījusi paskaidrojumā KNAB izmeklētājam. „Mums nebija vienošanās, ka man būtu jebkāda nauda jāatdod, nauda strādā Kurzemes cilvēku labā, es neesmu nevienu dividendi par šo naudu saņēmusi, tā ir ieguldīta radio izveidošanāc līdz pēdējam santīmam, nevis man aizbraukt kaut kur atpūsties siltās zemēs, pasauļoties,” saka Bendrāte.

Politiķei ar Lembergu neesot bijis mutiskas vienošanās, ka šis trasta līgums tiek iznīcināts, tomēr viņa bijusi pārsteigta un uztraukusies, kad aizvadītajā rudenī tas uzpeldēja no Lemberga krimināllietas materiāliem. „Biju uztraukusies, redzot šo dokumentu pirmo reizi pēc 13 gadiem, vienkārši es domāju, ja jau reiz mēs bijām beiguši šīs saistības, tam dokumentam vienkārši nebija jābūt. Es vienkārši uzticos, es principā arī daudzus dokumentus neglabāju, kas man nav vajadzīgi,” neizpratnē, kādēļ Lembergs glabājis dokumentu, kas apliecina abu slepeno vienošanos, ir Bendrāte.

Tagad Bendrāte savu rudenī lietoto apzīmējumu, ka ir „atstrādājusi” Lemberga doto naudu, skaidro citādāk. „Tas vārds „atstrādāt”, tas ir grāmatvedisks termins, oficiāli lietots, un to es arī KNAB parādīju, ka vēl tajā laikā tāds vārds tika lietots. Ja to žurnālisti iztaisīja par kaut kādu sensāciju  vissliktākajā nozīmē, ka tas tiek atstrādāts kaut kā politiski vai kā, tad tā nav taisnība, tas bija pilnīgi tikai un vienīgi grāmatvediski. Šajā gadījumā bija vienošanās, ka radiostacija skanēs, ka šī nauda nav lieki iztērēta, ir ielikta lietā, kur cilvēkiem ir darbs un radiostacija ir viena no populārākajām Kurzemē,” saka politiķe.

Bendrāte neuzskata, ka Lembergs, izvēloties šādu mediju pirkšanas formu – ar slepenu trasta līgumu izsniedzot naudu žurnālistei radiostacijas izveidei, vēlējies slēpti iegūt sev lojālu mediju Kurzemē. „Lemberga interese bija visai Kurzemei radīt šo radiostaciju, Ventspilij bija arī tādā ziņā interese, ka tur nevarēja daži dzirdēt Latvijas Radio programmu tajā laikā,” skaidro politiķe.

Bendrāte neuzskata, ka šī fakta dēļ Kurzemes radio būtu savās ziņās nekritisks pret Lembergu, kurš slēpti caur Bendrāti ieguldījis naudu šīs radiostacijas dibināšanā. „Bet kādā sakarā viņai būtu jābūt kritiskai vai kādai? Tā ir komercradiostacija, kura dod informatīvos raidījumus. Tur bija informācija atbilstoši komercradiostacijai – sniegt informāciju plus mūziku, komercradiostacija nav analītisks raidītājs,” uzskata Bendrāte. Tobrīd, pagājušā gadsimta 90.gadu beigās vēl turpinājās Ventspils uzņēmumu privatizācija, kas šobrīd ir Ģenerālprokuratūras un KNAB interešu lokā, auga Lemberga ekonomiskā un politiskā ietekme. „Toreiz Ventspils bija plaukstoša, viena no dinamiskākajām pilsētām, šādu informāciju mēs arī sniedzām un, ja bija kāda īpaša vēlēšanās nointervēt Lembergu, mēs to nodrošinājām, bija arī pieslēgšanās Latvijas Radio,” par Lemberga naudas izveidotā Kurzemes radio darbības principiem stāsta Bendrāte.

Pietiek jau rakstīja, ka pēc astoņu mēnešu ilgas pārbaudes KNAB Strīķes vadībā nonācis pie atzinuma, ka Bendrāte patiešām no biroja viedokļa neko neesot pārkāpusi. Saskaņā ar Strīķes skaidrojumu KNAB kompetencē vispār neietilpstot izvērtēšana, vai valsts amatpersonas deklarācijās ir norādītas patiesas vai nepatiesas ziņas, - par to lai rūpējoties Valsts ieņēmumu dienests. „Savukārt atbilstoši Biroja kompetencei, izvērtējot Jūsu iesniegumā norādīto informāciju, informējam, ka, pamatojoties uz pārbaudes laikā saņemto informāciju, netika konstatēti fakti, kas liecinātu, ka S. Bendrāte ir pārkāpusi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, bet A. Lembergs gan minētajā likumā, gan Korupcijas novēršanas likumā valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus,” oficiālajā atzinumā raksta Strīķe.

Kā jau ziņots, Bendrāte vairāk nekā trīspadsmit gadus bija slēpusi to, ka Aivara Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. To apliecināja pagājušā gada oktobrī Pietiek publiskotais Bendrātes un Lemberga trasta līgums, saskaņā ar kuru Ventspils mērs bija piešķīris Bendrātei (toreiz – Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio. Atbilstoši šim Bendrātei bijis – un, spriežot pēc viņas skaidrojumiem, vēl pat pēc 10. Saeimas vēlēšanām bija - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties „tikai un vienīgi” no Lemberga „interešu viedokļa”.

Līgums arī noteica, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi. Pirms katras uzņēmuma dalībnieku sapulces Bendrātei vajadzējis vērsties pie Ventspils mēra pēc norādījumiem, un tāpat Lembergam bijušas tiesības jebkurā brīdī uz Bendrātes vārda iegādātās kapitāldaļas nodot kādai citai personai.

Bendrāte 2250 latu lielo aizdevumu no Lemberga Kurzemes radio daļu iegādei nebija deklarējusi savā amatpersonas deklarācijā, kura viņa iesniedz jau kopš 2002.gada rudens, kad kā Jaunā laika pārstāve stājās 8. Saeimas deputātes amatā. Bendrāte arī vairākkārt kā Jaunā laika pārstāve ir publiski uzstājusies par ētikas jautājumiem.

Viņa pati pēc līguma nonākšanas atklātībā par savām attiecībām ar Lembergu skaidroja, ka „šī bija tāda viņa uzticēšanās man, manis respektēšana, vēlēšanās palīdzēt. Lai gan viņš tur [trasta līgumā] ir sarakstījis visādus ierobežojumus, neviens nekad, nekur, nevienu brīdi mani nav ne uz ko spiedis, nedz arī izmantojis šīs tiesības. Es domāju, drīzāk tas viņam bija tāds formāls pasākums, lai, atbalstot radio staciju, nesanāktu, ka esi tāds muļķītis”.

Tāpat Bendrāte norādīja, ka faktiski visu Lembergam jau esot „atstrādājusi”: „Es domāju, ka tik daudz, cik esmu atstrādājusi tai pašai Ventspilij, lai būtu informācija, lai būtu atpazīstamība... Mēs centāmies, lai šī nauda nebūtu uzdāvināta, bet tiešām atstrādāta. Mēs visu rēķinājām, raidlaikiem bija konkrēta cena, tas viss tika iegrāmatots, un par visu vajadzēja atskaitīties. Tā ka nekas nav uzdāvināts vai aizdots – viss ir atstrādāts.”

Neraugoties uz vairāku kolēģu publiskiem aicinājumiem, Bendrāte arī kategoriski atteicās nolikt Saeimas deputāta mandātu, kurš nu viņai atņemts tikai līdz ar 10. Saeimas atlaišanu.

Kā zināms, jau laikā, kad Bendrātes „marionetes līgums” nāca atklātībā un KNAB paziņoja par pārbaudes sākšanu, tika izteikta prognoze, ka šajā gadījumā, ja vien nekas nemainīsies KNAB politiskajos uzstādījumos, birojs nekādus pārkāpumus noteikti nevēlēsies atklāt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...