KNAB klusē, kāpēc bijis īpaši "izprotošs" pret domes amatpersonu Kļaviņu
L. Lapsa13.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nevēlas sniegt paskaidrojumus, kāpēc bijis īpaši maigs un neuzstājīgs pret pašreizējo Rīgas domes amatpersonu Askoldu Kļaviņu, no šī augstu amatu ieņemošā pašvaldības darbinieka, spriežot pēc paša Kļaviņa apgalvojumiem, pieprasot tikai mutiskus paskaidrojumus par kādā kratīšanā uzietu amatpersonas izsniegtu parādzīmi, kas oficiāli tā arī nav tikusi deklarēta.
Kā jau ziņots, kādā Pietiek rīcībā nonākušā vēstulē, ko Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra sūtījusi KNAB un kurā uzskaitīti dokumenti, kas tiek izdalīti jauna kriminālprocesa sākšanai no jau esoša kriminālprocesa, pieminēta arī „aploksne ar Askolda Kļaviņa parakstu par 15 000 LVL aizņemšanos no Mhitarjana no 03.06.05”.
Kā noskaidrojies, runa ir tieši par tagadējo Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes direktoru, kurš 2005. gadā ieņēma domes Vides departamenta direktora posteni, savukārt Mhitarjans, visticamākais, ir Latvijas miljonāru sarakstā atrodamais pašreizējais olu un olu produktu ražotāja AS Balticovo padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Taču domes darbinieka Kļaviņa amatpersonas deklarācijā par 2005. gadu, kas atrodama VID publiskajā datu bāzē, nav redzams, ka viņš būtu deklarējis aizņēmuma darījumu no kādas fiziskas personas par 15 tūkstošiem latu. Arī tad, ja pieņem, ka minētajā dokumentā kā pirmais minēts gadskaitlis, Kļaviņa 2003. gada amatpersonas deklarācijā šāda aizņēmuma ņemšana nav minēta.
Pats Kļaviņš iepriekš Pietiek apgalvoja, ka viņš vienkārši esot izsniedzis uzņēmējam Mhitarjanam pilnībā derīgu parādzīmi, pretī naudu nemaz nepaņemot. „Tas gadījums bija pārpratums. Lai arī biju vienojies par aizdevumu, tomēr to neizmantoju. Tāpēc arī nedeklarēju. Laikus sagatavotajai parādzīmei, kuru KNAB izņema kratīšanā, savas paviršības dēļ nebiju pievērsis vērību un atprasījis. Labāk darbam izmantojiet manu KNABam sniegto paskaidrojumu, jo tur viss sīki ir pateikts.”
Nu, atgriezies no brauciena uz Madagaskaru, Kļaviņš savu versiju ir nedaudz mainījis – nekāda rakstiska paskaidrojuma KNAB nemaz neesot: „Es toreiz mutiski sniedzu KNAB paskaidrojumus. Tas jums jāprasa KNAB. Man nav nekādu dokumentu, es neko rakstiski viņiem nesniedzu. Man tagad nav laika runāt! Bet jums viss ir jāprasa KNAB. Es viņiem visu paskaidroju...”
Savukārt KNAB nevēlas paskaidrot, kādu iemeslu dēļ domes amatpersona, par kuru ir skaidrs, ka tā stājusies oficiāli nedeklarētos un aizdomīgos darījumos ar kādu uzņēmēju, spriežot pēc pašas amatpersonas skaidrojuma, nav pat oficiāli nopratināta. "KNAB ir pārbaudījis informāciju un ir veicis likumā noteiktās darbības," - šādu atbildi sniedza biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
No KNAB pārstāvja atbildes arī izrietēja, ka, iespējams, birojs nespēj vai nevēlas konstatēt, par kādu kriminālprocesu ir runa. "Ņemot vērā arī Jūsu publikācijā minēto apstākli, ka "aploksne ar Askolda Kļaviņa parakstu par 15 000 LVL aizņemšanos no Mihitarjana no 03.06.05" minēta "cita starpā" un saistībā ar kādu kriminālprocesu, KNAB nevar sniegt plašāku informāciju uz Jūsu jautājumu," argumentēja KNAB pārstāvis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
