KNAB iecietīgs pret "Vienotības" pārstāvi - bijušo Ķekavas pagastveci
PIETIEK02.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes varbūt arī ir saskatāmas, taču, tā kā tas nav nodarījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, tad tas nav nekas īpašs. Šādu lēmumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieņēmis saistībā ar Pietiekaprakstīto gadījumu, kad Ķekavas novada pašvaldība laikā, kad to vēl vadīja bēdīgi slavenais Vienotības pārstāvis Roberts Jurķis, spēja nomas līgumu par Pļavniekkalna sākumskolas moduļu nomu noslēgt dienu pirms tam, kad iznomātājs tai izteicis iznomāšanas piedāvājumu. Tieši šajā skolā bērni vairāk nekā trīs gadus bija mācījušies, kaut skolas ēkas nemaz nebija nodotas ekspluatācijā, - taču arī tas KNAB nav šķitis nekas vērā ņemams.
Pietiek publiskotie dokumenti rādīja - pašvaldības skolai paplašināšanai izmantoto moduļu nomas līgums ar SIA Cramo oficiāli noslēgts 2010. gada 12. jūlijā, taču nomas piedāvājums, uz kura pamata noslēgts nomas līgums un kurš pieminēts arī līgumā, oficiāli datēts ar 13. jūliju - tātad dienu pēc datuma, kad it kā uz tā pamata noslēgts nomas līgums.
Kaut gan Jurķis (attēlā - paplašinātās skolas "lentītes griešanas" pasākumā), kurš pēc pašvaldību vēlēšanās zaudēja novada domes priekšsēdētāja vietu, mēģināja izvairīties no atbildības par ekspluatācijā nenodotās skolas ēkas izmantošanu, tieši viņa paraksts atrodams zem nomas līguma.
Jurķis pats gan ziņu aģentūrai LETA bija apgalvojis, ka viņš ne pie kā neesot vainīgs, jo vienkārši paļāvies uz attiecīgo dienestu kolēģu - toreizējās būvvaldes, skolas vadības un izpilddirektora - kompetenci un nemaz neesot bijis informēts par to, ka projekts nav nodots ekspluatācijā.
Jurķis, kurš gan personiski parakstījis skolas moduļu nomas līgumu un arī ar entuziasmu piedalījies paplašinātās skolas atklāšanā, tagad teic - ar šā projekta īstenošanu esot nodarbojies izpilddirektors.
Nomas līgums rāda, ka to patiešām saskaņojis toreizējais Ķekavas novada pašvaldības izpilddirektors Andis Damlics. Interesanti, ka pēc tam šī amatpersona, kas pieļāvusi to, ka bērni trīs gadus mācījusies ekspluatācijā nenodotā skolā, ilgāku laiku rūpējās par pasažieru drošību Starptautiskās lidostas Rīga valdē.
Atklājot ekspluatācijā nenodotās būves, Jurķa vadītā pašvaldība 2010. gadā oficiāli vēstīja, ka "problēmu ar akūtu vietas trūkumu sākumskolu skolēniem Ķekavas novada dome atrisināja pie Ķekavas vidusskolas un Pļavniekkalna sākumskolas uzstādot Cramo pārvietojamās moduļu sistēmas, kurā izbūvētas attiecīgi divas un trīs papildus klases, kā arī citi mācību kabineti".
Atšķirībā no pašreizējiem skaidrojumiem toreiz Jurķis demonstrēja izcilu kompetenci par izmantotajiem Cramo moduļiem: "Esošā situācija tika risināta, pateicoties Cramo pārvietojamām moduļu sistēmām. Šīs sistēmas pašvaldība iznomā no uzņēmuma un šobrīd pie Ķekavas vidusskolas un Pļavniekkalna sākumskolas papildus telpas tika izveidotas no septiņiem moduļiem katrā un mācības uzsāktas attiecīgi divās un trijās mācību klasēs.
Moduļus pie sākumskolas no uzņēmuma Cramo esam iznomājuši uz trim gadiem, bet pie vidusskolas uz diviem gadiem. Šādu moduļu noma pašvaldībai izmaksā krietni mazāk, nekā maksāt citiem novadiem vai pilsētām par tiem Ķekavas novada skolniekiem, kas tur mācās, turklāt tas ir labākais pagaidu risinājums, jo jau nākamgad plānota jaunas skolas būvniecība, kuru plānots pabeigt līdz 2012.gadam.”
Savukārt KNAB pēc ilgākas pārbaudes ir nonācis pie secinājuma - jā, varbūt noziedzīgs nodarījums arī ir noticis, taču tas nevienam nav radījis nekādu kaitējumu. Publicējam KNAB slēdzienu pilnībā:
"Biroja veiktajā pārbaudē konstatēts, ka bijušais Ķekavas novada domes priekšsēdētājs R.Jurķis, bez Ķekavas novada domes lēmuma tās vārdā 2010.gada 12.jūlijā noslēdzot līgumu ar SIA „CRAMO" par pārvietojamo moduļu nomu par paredzamo līgumcenu 47 628 LVL (67845,37 EUR), ir rīkojies ārpus viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto pilnvaru robežām. Turklāt konstatēts, ka līgums ar SIA „CRAMO" noslēgts, neveicot iepirkumu procedūru un tādējādi pārkāpjot Publisko iepirkumu likuma 8.panta otrajā daļā noteikto. Par Birojā veiktajā pārbaudē konstatēto ir informēta Ķekavas novada pašvaldība.
Vienlaikus informējam, ka saskaņā ar Ķekavas novada pašvaldības sniegto informāciju Pļavniekkalna sākumskolas rekonstrukcija pabeigta un skola Pļavniekkalna ielā 20, Katlakalnā, Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā ir pieņemta ekspluatācijā ar 2013.gada 20.decembra aktu (koda Nr.13 00125 0800 870).
Atbilstoši Biroja kompetencei izvērtējot bijušā Ķekavas novada domes priekšsēdētāja R.Jurķa rīcību, Ķekavas novada domes vārdā 2010.gada 12.jūlijā noslēdzot līgumu ar SIA „CRAMO", netika konstatētas interešu konflikta un likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanas pazīmes.
Vienlaikus Biroja veiktajā pārbaudē konstatēts, ka R.Jurķa rīcībā, 2010.gada 12.jūlijā bez Ķekavas novada domes lēmuma tās vārdā noslēdzot līgumu ar SIA „CRAMO" par paredzamo līgumcenu 47 628 LVL (67845,37 EUR), iespējams, saskatāmas Krimināllikuma 317.pantā norādītā noziedzīgā nodarījuma (Dienesta pilnvaru pārsniegšana) sastāva pazīmes, tomēr, atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23 .panta pirmajai daļai, tā nav radījusi būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Pamatojoties uz pārbaudē konstatēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu, kas noteic, ka kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, 2014.gada 23.decembrī pieņemts lēmums rezolūcijas veidā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.
Informējam, ka Jums, ievērojot Kriminālprocesa likuma 373.panta piekto daļu un 369.panta otro daļu, nav tiesību pārsūdzēt Biroja 2014.gada 23 .decembra lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
