KNAB atklāj pārkāpumus Žagara "ziedojumu starpnieku" līgumos, uzdod izvērtēt ministrijai

Pērn Pietiek rīcībā informēja par to, kā Jana Magone (attēlā) "Žagara laikos" divos mēnešos papildus algai saņēmusi vairāk nekā 11 tūkstošus latu. 2010. gada oktobrī Magone no Latvijas Nacionālās operas par divu mēnešu laika periodu papildu algā - faktiski komisijas naudā - saņēma 11 099 latus pirms nodokļa nomaksas. Oficiāli tas notika "saskaņā ar darba līguma nosacījumiem (komisija) par jaunu sadarbības projektu realizēšanu, kuru ietvaros LNO ir guvusi papildu ieņēmumus".

"Strādājot Latvijas Nacionālajā operā, pildīju darba aprakstā norādītos  darba pienākumus, kas primāri saistīti ar finansējuma piesaisti LNO. Informācija par algas apmēru un tās pamatojumu ir pieejama LNO," - tas bija viss, ko uz virkni jautājumu saistībā ar savu atalgojumu LNO vēlējās atklāt pati Magone, kuras oficiālā alga 2010.-2011. gadā bijusi 655 lati pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt jaunais LNO valdes priekšsēdētājs Zigmārs Liepiņš Pietiek atzina, ka "jūsu norādītajā laikā LNO papildus ikmēneša amata algai ir izmaksājusi Janai Magonei pienākošos papildus atlīdzību par veiksmīgi realizētu papildus finanšu līdzekļu piesaisti LNO budžetam atbilstoši sekojošiem darba līgumā pielīgtajiem noteikumiem".

Pēc šo paskaidrojumu saņemšanas Pietiek vērsās KNAB ar aicinājumu noskaidrot, kādus tieši ziedojumus LNO saņēmusi, it kā pateicoties Magones darbībai, un vai šie ziedotāji patiesībā neapliecina, ka ziedošana nav bijusi atkarīga no šādas ziedojumu starpnieces darbības.

Nu KNAB secinājis, ka Žagara rīcībā, izmaksājot šādus papildu maksājumus, saskatāms likuma pārkāpums, jo viņš kā pilnvarota valsts amatpersona pieņēmis lēmumu par valsts kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu pārdali pretēji likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" noteiktajai kārtībai.

Nekādu sodu gan Žagars nesaņems, jo lietā ir iestājies noilgums. Savukārt Kultūras ministrijai KNAB lūdzis izvērtēt, vai LNO direktora Žagara rīcības rezultātā LNO nav nodarīti zaudējumi, - šī izvērtējuma rezultāti pagaidām nav zināmi. Tikmēr Pietiek publisko pilnu KNAB atzinumu par šo lietu:

"Izvērtējot Jūsu iesniegumā minēto, ka LNO izmaksājusi nepamatotu atlīdzību Janai Magonei par finansējuma piesaisti LNO, konstatēts.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 18.panta pirmo daļu valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem, likumā, Ministru kabineta noteikumos, kā arī pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā, bet saskaņā ar Likuma 18.panta otro daļu rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem, šā likuma izpratnē ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par valsts vai pašvaldības mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļu pārdali.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta trešā daļa nosaka, ka publiskas personas kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, savā rīcībā ar finanšu līdzekļiem un mantu ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos publiskas personas komercdarbības pamatus, kā arī attiecībā uz minētajām kapitālsabiedrībām šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un ierobežojumus.

KNAB, veicot pārbaudi konstatēja, ka LNO valdes loceklis A.Žagars 2010. gada 1.aprīlī noslēdza darba līgumu Nr. 12-2-9 ar Janu Magoni, pieņemot viņu darbā par sadarbības projektu vadītāju. Minētā līguma 4.2.3 .punkts paredzēja, ka gadījumos, kad sadarbības projektu vadītājs ir piesaistījis jaunus LNO sadarbības partnerus - atbalstītājus un/vai ziedotājus, vai arī nodrošina neparedzēta finansējuma piesaisti un tiek noslēgts sadarbības līgums par naudiska atbalsta vai ziedojuma ziedošanu LNO, darba devējs apņemas papildus samaksāt 10% no piesaistītajiem naudas līdzekļiem, izņemot gadījumus, ja sadarbības partneris kļūst par reklāmdevēju, tad papildus atlīdzības apmērs tiek noteikts 7% apmērā no piesaistītajiem reklāmdevēja naudas līdzekļiem 10% vai attiecīgā gadījumā 7% no saņemtās naudas tiek izmantots papildu algas izmaksai darbiniekam un visu noteikto nodokļu maksājumu veikšanai, kas saistīti ar šīs papildu algas izmaksāšanu. Minētā summa tiek izmaksāta 1 mēneša laikā no ziedotāja, atbalstītāja vai reklāmdevēja naudas ienākšanas LNO kontā.

Pamatojoties uz noslēgto darba līgumu, J.Magonei 2010.gada oktobri tika izmaksāts Ls 11 099 atalgojums par piesaistītajiem līdzekļiem LNO.

Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajam skaidrojumam, ka gadījumā, ja darba samaksas mainīgā daļa ir saistīta ar darba ieguldījumu un darba kvalitāti, tad tā ir materiālā stimulēšana likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" Pārejas noteikumu 44.punkta izpratnē. Finanšu ministrija pauda uzskatu, ka noteiktā darba samaksas mainīgā daļa pēc būtības ir materiālā stimulēšana, ko LNO nebija tiesīga veikt, ievērojot, ka likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" Pārejas noteikumu 44.punkts aizliedza darbinieku materiālās stimulēšanas veikšanu 2010. un 2011.gadā.

Tādējādi LNO valdes locekļa A.Žagara darbībās, 2010.gada 1.aprīlī noslēdzot darba līgumu Nr. 12-2-9 ar Janu Magoni un 2010.gada 20.oktobrī izdodot rīkojumu Nr.592-2-2 par papildus algas izmaksu J.Magonei par kopējo summu LVL 11 099 par jaunu sadarbības līgumu noslēgšanu ziedojumu saņemšanai un reklāmas līgumu noslēgšanu, ir saskatāmas likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 18.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto ierobežojumu neievērošanas pazīmes, jo viņš kā pilnvarota valsts amatpersona pieņēma lēmumu par valsts kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu pārdali, pretēji likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" 2. panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai.

Par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu administratīvā atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantā.

Par A.Žagara iespējamā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienu uzskatāms 2010.gada 20.oktobris.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta trešo daļu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par šā kodeksa divpadsmitajā "c" nodaļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzsākt viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

Ievērojot to, ka no A.Žagara iespējamā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas ir pagājis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta trešajā daļā noteiktais termiņš (šajā gadījumā - divi gadi no pārkāpuma izdarīšanas dienas) un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.pantu, 238.pantu, 238.1 panta pirmo daļu un 239.panta 7.punktu, KNAB 2014.gada 5.martā pieņēma lēmumu neuzsākt lietvedību Andreja Žagara administratīvā pārkāpuma lietā.

Ievērojot to, ka saskaņā ar Kultūras ministrijas nolikuma 6.4.apakšpunktā noteikto regulējumu ministrija nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, ministrijas pārziņā esošajos valsts uzņēmumos un valsts kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētājam, un nolikuma 6.9.apakšpunktā noteikto, ka ministrija veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, KNAB lūdza Kultūras ministrijai izvērtēt, vai LNO direktora A.Žagara rīcības rezultātā LNO nav nodarīti zaudējumi." 

Novērtē šo rakstu: