KNAB atklāj jaunus Salnāja melus: pasts nemaz nav prasījis KNAB, vai drīkst izplatīt avīzi par Āboltiņu
PIETIEK10.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) oficiāli sniegta informācija atklāj jaunus partijas Vienotība kontrolētās Satiksmes ministrijas pārraudzītā Latvijas pasta (valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs - attēlā) melus saistībā ar pērn pirms Saeimas vēlēšanām Kurzemes iedzīvotājiem nozagtās avīzes Vienotība, PIETIEK! nozagšanu: izrādās, pretēji iepriekš apgalvotajam Latvijas pasts nemaz nav prasījis KNAB, vai tas ir tiesīgs izplatīt šo avīzi, kas bija veltīta toreizējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas.
"Piegādei saņemtais iepriekš minētā materiāla saturs VAS Latvijas pasts rada neskaidrības, vai tas būtu uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu, par kuru būtu KNAB nosūtāms likumā noteiktais paziņojums. VAS Latvijas pasts lūdz KNAB kā par priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli atbildīgās institūcijas viedokli turpmākai VAS Latvijas pasts rīcībai šādā gadījumā," - šāda ir KNAB oficiāli sniegtā informācija par saraksti ar Salnāja vadīto Latvijas pastu pagājušā gada septembra beigās.
No šīs informācijas izriet, ka Latvijas pastam nebija nekāda pamata paslepus apturēt avīzes Vienotība, PIETIEK! izplatīšanu Kurzemes iedzīvotājiem, - jautājums bija tikai par to, ka saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu pasta pakalpojumu sniedzējam jānosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam paziņojums par paredzamo pasta pakalpojumu izmantošanu, lai nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus: neatkarīgi no tā, vai šāds paziņojums bija vai nebija sniegts, nekāda likumīga pamata "nozagt" Kurzemes iedzīvotājiem avīzi pirms vēlēšanām Latvijas pastam nebija.
Šī KNAB pašlaik sniegtā informācija apliecina jau iepriekš izskanējušās neoficiālās ziņas - ka Vienotība un Āboltiņa vai tai tuvu stāvošas personas izmantojušas savu administratīvo ietekmi, lai nepieļautu Āboltiņai netīkamās avīzes nonākšanu pie vēlētājiem Saeimas vēlēšanu priekšvakarā.
Pietiek jau aizvadītās nedēļas nogalē informēja - arī VAS Latvijas pasts valdes priekšsēdētājs Salnājs beidzot ir rakstiski atzinies, ka pērn melojis, apgalvojot, ka neko nezinot par toreizējai Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņai veltītās avīzes Vienotība, PIETIEK! izplatīšanas apturēšanu. Salnājs rakstiski atzinies, ka patiesībā viņa vadītais Latvijas pasts tiešām ir paklusām apturējis avīzes izplatīšanu tieši pirms 12. Saeimas vēlēšanām.
Pietiek rīcībā ir nonākusi Salnāja parakstīta vēstule, kurā Latvijas pasta vadītājs atšķirībā no pagājušā gada rudens, kad viņš izlikās, ka par slepeno rīkojumu Kurzemes pasta nodaļām nekavējoties apturēt Āboltiņai veltītās avīzes izplatīšanu neko nezinot, skaidri atklāj - šīs avīzes apturēšana notikusi ar Latvijas pasta vadības akceptu un rīkojumu un viņš par to bijis lietas kursā.
Saskaņā ar Salnāja vēstulē detalizēti aprakstīto pastam radušās "neskaidrības", kas īsti ir Āboltiņai veltītā avīze, tāpēc tas vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā "ar lūgumu sniegt viedokli turpmākai VAS Latvijas pasts rīcībai šādā gadījumā", savukārt avīzes izplatīšana patiešām apturēta ar Latvijas pasta vadības rīkojumu.
Turpinot saraksti ar KNAB, kas tolaik tāpat vēl bija būtiskā Vienotības ietekmē, Latvijas pastam tad arī izdevies "novilkt" laiku līdz vēlēšanām, lai Āboltiņai netīkamā avīze tā arī nenonāktu pie lasītājiem.
Pašlaik par Salnāja faktisko preses sekretāri kļuvusi Gita Valtenberga, kura pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām bija Āboltiņas sabiedrisko attiecību padomniece. Viņa jau kopš aizvadītās ceturtdienas nav spējusi vai vēlējusies sniegt nekādu Latvijas pasta vadības skaidrojumu par Salnāja vēstuli un tajā minētajiem faktiem.
Foto no diena.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
