Iesaki rakstu: 
Pirmdien, 4. septembrī Klimata un enerģētikas ministrija nodeva pavisam īsai un formālai publiskajai apspriešanai Klimata likumprojektu (Klimata likums). Ministrs Raimonds Čudars (attēlā) uzskata, ka sabiedrībai pietiks ar vienu nedēļu, lai iepazītos un izteiktu viedokli, kurš tāpat visdrīzāk nebūtu ņemams vērā. Jo ko gan prastie cilvēki var saprast no tik sarežģītām lietām kā klimats? Ja gribētu sabiedrības viedokli, tad atļautos apspriešanai atvēlēt kādus pāris mēnešus. Tātad viedoklis nav vajadzīgs, un jautājums ir izlemts.
Likumprojektā paredzēts tautsaimniecības nozarēs – mazā enerģētikā, transportā, rūpnieciskos procesos un produktu izmantošanā (piemēram, dzesēšanas šķidrumi), lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam kopumā par 17% pret 2005.gadu. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijai noteiktais emisiju samazināšanas mērķis ir ceturtais zemākais. Igaunijai noteiktais samazinājuma mērķis ir -24%, bet Lietuvai -21%.
Kāds sakars ar ekonomiku? Pavisam vienkāršs - jebkuri ierobežojumi un papildu pienākumi ir arī papildu izmaksas. Un uz kā rēķina? Variantu nav daudz. Vai nu maksās patērētājs, vai arī samazināsies uzņēmumu peļņa. Līdz ar to arī būs negatīva ietekme uz IKP.
Vai man jāpriecājas, ka Latvijai noteiktie samazinājuma procenti ir mazāki nekā kaimiņiem un trīs reizes mazāki nekā Vācijai un Zviedrijai? Mani tas neiepriecina, jo esam vienā laivā, kas saucas Eiropas Savienība, un Vācijas ekonomikas problēmas ir arī Latvijas problēmas. Šobrīd ES ekonomika tāpat kā Latvijas balansē uz recesijas robežas, un iemesls lielā mērā ir saistīts ar ES nesaprātīgo enerģētikas politiku.
Vai ES "zaļais" kurss pozitīvi ietekmē klimatu? Kaut kādā mērā jā, taču spriediet paši.
Kopš 1990. gada ES CO2 izmeši ir samazinājušies par 1 miljardu tonnu jeb 28%. Taču tajā pašā laikā pasaulē kopā tie ir pieauguši par 15 miljardiem tonnu jeb 66%. Turklāt lielā mērā samazinājums ir bijis saistīts ar ražošanas pārcelšanu ārpus ES, taču ES patēriņam. Tas pats produkts tiek ražots kaut vai Ķīnā, taču stipri netīrākā veidā.
Rūpes par vidi vai alkatība? Kas tad ir šī procesa virzītājs? Pagājušajā gadā BASF paziņoja par savas rūpnīcas pārcelšanu uz Ķīnu energoizmaksu dēļ. Vācijai ieguvums no CO2 samazināšanās, jauki. Ķīnai, kur ogļu izmantošana ir pamats elektroenerģijas ražošanai, CO2 izmešu pieaugums. Planēta taču mums viena. Kāda jēga no tā visa?
ES "zaļais" kurss rezultēsies deindustrializācijā un ekonomikas problēmās, taču maz vai nemaz neietekmēs planētas ekoloģiju. Ņemot vērā, ka būs jātransportē vairāk preču uz ES, tad visdrīzāk ietekmēs planētas CO2 bilanci negatīvi.
Kā interesēs darbojas Briseles birokrāti?
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
