Iesaki rakstu: 
Pirmdien, 4. septembrī Klimata un enerģētikas ministrija nodeva pavisam īsai un formālai publiskajai apspriešanai Klimata likumprojektu (Klimata likums). Ministrs Raimonds Čudars (attēlā) uzskata, ka sabiedrībai pietiks ar vienu nedēļu, lai iepazītos un izteiktu viedokli, kurš tāpat visdrīzāk nebūtu ņemams vērā. Jo ko gan prastie cilvēki var saprast no tik sarežģītām lietām kā klimats? Ja gribētu sabiedrības viedokli, tad atļautos apspriešanai atvēlēt kādus pāris mēnešus. Tātad viedoklis nav vajadzīgs, un jautājums ir izlemts.
Likumprojektā paredzēts tautsaimniecības nozarēs – mazā enerģētikā, transportā, rūpnieciskos procesos un produktu izmantošanā (piemēram, dzesēšanas šķidrumi), lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam kopumā par 17% pret 2005.gadu. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijai noteiktais emisiju samazināšanas mērķis ir ceturtais zemākais. Igaunijai noteiktais samazinājuma mērķis ir -24%, bet Lietuvai -21%.
Kāds sakars ar ekonomiku? Pavisam vienkāršs - jebkuri ierobežojumi un papildu pienākumi ir arī papildu izmaksas. Un uz kā rēķina? Variantu nav daudz. Vai nu maksās patērētājs, vai arī samazināsies uzņēmumu peļņa. Līdz ar to arī būs negatīva ietekme uz IKP.
Vai man jāpriecājas, ka Latvijai noteiktie samazinājuma procenti ir mazāki nekā kaimiņiem un trīs reizes mazāki nekā Vācijai un Zviedrijai? Mani tas neiepriecina, jo esam vienā laivā, kas saucas Eiropas Savienība, un Vācijas ekonomikas problēmas ir arī Latvijas problēmas. Šobrīd ES ekonomika tāpat kā Latvijas balansē uz recesijas robežas, un iemesls lielā mērā ir saistīts ar ES nesaprātīgo enerģētikas politiku.
Vai ES "zaļais" kurss pozitīvi ietekmē klimatu? Kaut kādā mērā jā, taču spriediet paši.
Kopš 1990. gada ES CO2 izmeši ir samazinājušies par 1 miljardu tonnu jeb 28%. Taču tajā pašā laikā pasaulē kopā tie ir pieauguši par 15 miljardiem tonnu jeb 66%. Turklāt lielā mērā samazinājums ir bijis saistīts ar ražošanas pārcelšanu ārpus ES, taču ES patēriņam. Tas pats produkts tiek ražots kaut vai Ķīnā, taču stipri netīrākā veidā.
Rūpes par vidi vai alkatība? Kas tad ir šī procesa virzītājs? Pagājušajā gadā BASF paziņoja par savas rūpnīcas pārcelšanu uz Ķīnu energoizmaksu dēļ. Vācijai ieguvums no CO2 samazināšanās, jauki. Ķīnai, kur ogļu izmantošana ir pamats elektroenerģijas ražošanai, CO2 izmešu pieaugums. Planēta taču mums viena. Kāda jēga no tā visa?
ES "zaļais" kurss rezultēsies deindustrializācijā un ekonomikas problēmās, taču maz vai nemaz neietekmēs planētas ekoloģiju. Ņemot vērā, ka būs jātransportē vairāk preču uz ES, tad visdrīzāk ietekmēs planētas CO2 bilanci negatīvi.
Kā interesēs darbojas Briseles birokrāti?
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
