Ķīlis operācijas dienā saņēmis premjera rezolūciju atbildēt uz demisijas pieprasījumu
PIETIEK14.12.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien, kad jau ilgstoši sirgstošajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim (Reformu partija) tika veiksmīgi veikta sirds operācija, viņš saņēmis premjera Valda Dombrovska (Vienotība) rezolūciju iepazīties un atbildēt uz Latvijas Rektoru padomes mēnesi vecu iesniegumu, kurā prasīta reformas uzsākušā ministra demisija.
Pietiek rīcībā esošo rezolūciju premjers parakstījis 12. decembrī, dienu pirms Ķīlis tika steidzami operēts, bet jau trešdien politiskajās aprindās bija plaši zināms, ka ministram tiks veikta sirds operācija. "Lūdzu iepazīties ar Latvijas Rektoru padomes 2012. gada 15. novembra iesniegumos Nr.36 un Nr.37 minētajiem argumentiem un sniegt atbildi autoram, par to informējot mani. Vienlaicīgi, lūdzu, pievērst lielāku uzmanību precīzai augstākās izglītības reformu komunikācijai, lai tiktu sasniegts vēlamais rezultāts," rezolūcijā Ķīlim uzdod premjers. Runa ir par Rektoru padomes iesniegumu "Par R. Ķīļa demisiju" un "Atklāto vēstuli par Izglītības un zinātnes ministrijas studiju programmu alternatīvo novērtējumu".
Jautāts, vai Dombrovskis ir sekojis vairāku valdības kolēģu piemēram un nodevis ministram Ķīlim veselības vēlējumus, premjera preses pārstāvis Pietiek ceturtdienas vakarā informēja, ka tiek uzturēta saziņa ar ministra biroju, lai Dombrovskis varētu personiski piezvanīt Ķīlim, tiklīdz viņš būs atguvies pēc operācijas. Vēl otrdien uz žurnālistu jautājumiem par izglītības ministra ilgstošo slimošanu, kuras dēļ Ķīlis arī iepriekšējā nedēļā nepiedalījās valdības darbā, būdams slimnīcā uz pārbaudēm, Dombrovskis skaidri neatbildēja, ka neplāno uzstāt uz cita ministra nominēšanu. "Gribētos cerēt, ka ministra veselība uzlabosies un turpmāk viņš tik bieži neslimos," noteica premjers. Iepriekšējās nedēļās bija radies iespaids, ka premjers neaizstāv savas valdības izglītības ministru, kura uzsāktās reformas saskārušās ar lielu nozares pretestību.
Ceturtdien sociālajā tīklā twitter.com veselības vēlējums Ķīlim bija publicēts no oficiālā valdības konta. Individuālus drīzākas veseļošanās novēlējumus kolēģim bija publicējuši arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) un Vienotības nominētā bezpartejiskā zemkopības ministre Laimdota Straujuma. "Novēlu Ķīlim spēku un veselību kuru darbs politikā neiedomājami grauj. Lai izdodas izturēt amatā un paveikt uzsāktās reformas," ierakstījis Pabriks.
Pat no Reformu partijas oponenta Ventspils mēra Aivara Lemberga oficiālā twitter konta ceturtdien bija ierakstīts vēlējums Ķīlim drīzāk izveseļoties. "Jebkuru ambīciju realizēšanai ir jābūt labai veselībai. Degot par idejām un mērķiem, neizdedziniet sevi! Lai spēks izveseļoties!" vēstīja ieraksts. Tieši Lemberga ietekmē esošā Zaļo un zemnieku savienība ar saviem ministriem gadiem ilgi saimniekojusi izglītības nozarē un ar tās nevēlēšanos izlaist no rokām šo ar ES fondu naudas apguvi saistīto jomu lielā mērā arī tiek skaidrota kampaņa pret Ķīļa uzsāktajām reformām.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
