Kas patiesībā notika Anglijas tiesā: Lemberga runas par gandarījuma sajūtu – tikai blefs
L. Lapsa19.05.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga vārdā trešdien izplatītajā paziņojumā izteiktais gandarījums par Anglijas un Velsas Augstākās tiesas otrdienas lēmumiem ir tikai blefs, - tas viennozīmīgi izriet no Pietiek pašā tiesā noskaidrotās informācijas par tās patiesībā pieņemtajiem lēmumiem. Lembergam, domājams, visnepatīkamākais – tiesa ir bijusi nedzirdīga pret Ventspils mēra advokāta iebildumiem, un līdz 20. maija pēcpusdienai Lembergam jāzvēr par visiem viņam piederošajiem īpašumiem. Tāpat tiesa noraidījusi arī Lemberga vēlmi, lai šajā lietā tiktu pasludināts augstāks konfidencialitātes līmenis un Latvijas sabiedrība par tās norisi paliktu neziņā.
Nozīmīga loma tiesas sēdē bijusi Lemberga advokāta skaidrojumiem par to, kādu iemeslu dēļ Ventspils mērs joprojām nav sniedzis ar zvērestu apliecinātu rakstveida liecību par saviem aktīviem. Pirmkārt, Anglijas tiesu sistēmas prakse vispār neesot attiecināma uz Lembergu, un viņu nevarot piespiest dot šādu zvērestu; otrkārt, Lemberga advokāts mēģinājis paust klienta viedokli, ka Ventspils mērs Latvijā esot politiķis un izteikti publiska figūra, līdz ar ko viņam neesot pieņemami, ka ziņas par tiesas procesu noplūstot Latvijas medijiem un sabiedrībai. Turklāt Lemberga advokāts tiesu nedaudz samulsinājis, paziņojot, ka Lembergs vēlas zvērēt par apliecinātu rakstveida liecību „Latvijas formā”.
Neviens no šiem Lemberga advokāta argumentiem tiesu nav pārliecinājis, un tā nolēmusi, ka ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība par saviem aktīviem viņam jāsniedz ne vēlāk kā līdz šīs piektdienas, 20.maija plkst. 16:30. Tiesnesis arī Lemberga advokātam skaidri un nepārprotami norādījis, ka konfidencialitātes līmenis šajā lietā esot pilnīgi pietiekams un šī liecība ir jāsniedz ar zvērestu apliecinātā formā, turklāt tai jābūt pilnīgai ar zvērestu apliecinātai rakstveida liecībai. Tā kā no Lemberga advokāta netika saņemts nekāds izskaidrojums, ko nozīmē liecības „Latvijas forma”, tiesnesis norādījis, ka viņš nav gatavs tai piekrist.
Tāpat advokāts pietiekami skaidri tiesai norādījis gan to, ka Lembergs vēloties tikt tiesāts nevis Anglijā, bet gan Latvijā, gan to, ka viņam nepieciešams vairāk laika, lai atbilstoši aktīvu iesaldēšanas prasības paragrāfam veiktu visu, kas viņa spēkos, lai viņa uzņēmumu direktori neatbrīvotos no šo kompāniju aktīviem vai tos nesamazinātu. Šo Lemberga advokāta lūgumu tiesa ir apmierinājusi un kā jauno termiņu, līdz kuram Ventspils mēram tas jāizdara, noteikusi 26. maiju. Turklāt līdz šim datumam Lembergam būs jāsniedz vēl viena ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība, ka viņš ir izpildījis šajā paragrāfā teikto.
Tiesa arī nolēmusi, ka prasītājiem šajā lietā pierādījumi, atbildot uz Lemberga liecībām, jāiesniedz līdz 17. jūnijam, savukārt Lembergam savas atbildes tiesā jāiesniedz līdz 24. jūnijam.
Kā jau ziņots, savu īpašumu patiesais apjoms Lembergam jāuzrāda tā sauktajā Latvijas kuģniecības kuģu fraktēšanas lietā, kuras ietvaros sākotnēji apķīlāta tika Ventspils mēra oponenta Oļega Stepanova manta, bet nu pienākusi arī paša Lemberga kārta. Prasītājs šajā lietā ir Ventspils naftas lielākais akcionārs – koncerns Vitol.
No nepatīkamās zvērēšanas Lembergs centās izvairīties, sākumā uz brīdi „saslimstot”, bet tad ar advokāta starpniecību tiesu mēģinot pārliecināt, ka pret viņu vērstā koncerna Vitol prasība esot politiski un ļaunprātīgi motivēta, tiesa nemaz neesot tiesīga to viņam pieprasīt, turklāt viņam nogādātais tiesas lēmums par iespējamo Lemberga aktīvu arestu neesot iztulkots latviski. Lembergs bija pieminējis pat to, ka Latvijā esot valdošās koalīcijas pārstāvis.
Vēl trešdien Lemberga vārdā tika izplatīts paziņojums, kurā bija norādīts, ka Lembergs esot „ļoti apmierināts ar norisēm Anglijas tiesā š.g. 17.maijā un tiesas man par labu pieņemtajiem lēmumiem” un ka „šai tiesas sēdei izvirzītie mērķi ir sasniegti”, turklāt „tiesa šajā sēdē ir apmierinājusi virkni citu manu advokātu lūgumu”.
Tomēr ceturtdien, kad Pietiek Lembergu aicināja precīzi uzskaitīt Anglijas tiesas 17. maijā pieņemtos lēmumus un atbildēt uz jautājumu, vai viņš atbilstoši tiesas lēmumam nodos zvērestu 20. maijā līdz 16.30 pēcpusdienā un, ja jā, tad kādā formā un kur, bet, ja ne, tad kāpēc ne un kā prognozē šī soļa sekas, viņš ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildēt vairs nevēlējās.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
