Iesaki rakstu: 
Par valsts sekretāra Jāņa Garisona (attēlā) amata uzteikšanas iemesliem no Aizsardzības ministrijas (AM) zibenīgi saņēmu atbildi, un to sniedza ministrijas preses nodaļas vadītājs Roberts Skraučs: “Iemesls valsts sekretāra Jāņa Garisona lēmumam iesniegt atlūgumu ir dažādi viedokļi par to, kā vadīt Aizsardzības ministriju. Plašākus komentārus valsts sekretārs pašlaik nesniegs.” Šis “valsts noslēpums” pagaidām iezīmējas ļoti divdomīgi un neskaidri.
Pavasarī uzmilza skandāls par 220 miljonu eiro vērto pārtikas iepirkumu NBS vajadzībām, par ko tika uzsākta dienesta izmeklēšana. Tika apzināti vairāki iepirkumu komisijas amatpersonu iespējamie pārkāpumi, un saistībā ar šo līgumu tika nodoti dokumenti tiesībsargājošajām iestādēm.
Tolaik Jānis Garisons norādījis, ka šādām lietām netiekot pievērsta padziļināta uzmanība, jo tā esot iepirkumu komisijas atbildība. “Tur jau tā problēma, ka es šo summu - 220 miljonus - ieraudzīju tikai no medijiem. Iepirkumu plāns paredzēja uz nākamajiem pieciem gadiem astoņus miljonus. Man nav kristāla bumbas, lai es to uzzinātu. Jo kopumā sistēmā ir aptuveni 200 iepirkumu, un mēs nevaram katram izsekot līdzi.”
No Garisona teiktā var noprast, ka skaitlis - 220 miljoni eiro - neatbilst patiesībai, bet bijis līgums tikai par astoņiem miljoniem eiro. To apliecina arī kāds bijušais ministrijas darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms. Saistībā ar šo iepirkumu, kurā pārkāpumi esot bijuši visos iepirkuma posmos, sodītas vairākas amatpersonas, taču disciplinārlieta pret valsts sekretāru Jāni Garisonu un viņa vietnieku tika izbeigta.
No drošticamiem avotiem zināms, ka Garisonam esot bijušas ļoti lielas darbaspējas, viņš vienmēr bijis ideju pilns, ministrijas struktūrvienības par viņu atsaukušās labi, Garisons arī aktīvi darbojies Zemessardzē un mudinājis to darīt arī citus ministrijas darbiniekus. Savukārt mīklaino situāciju par ministra un valsts sekretāra “dažādajiem viedokļiem” avoti skaidro ar to, ka Andrim Sprūdam nav politiskās vadības pieredzes, kas jau rada sekas: ministrijā darbu uzteikusi arī viena no ministra biroja darbiniecēm, vairāki cilvēki ir pārdomās par aiziešanu.
Avoti arī pauž, ka viens no Garisona aiziešanas iemesliem ir bijis tas, ka Sprūds esot regulāri pieprasījis rakstīt paskaidrojumus gan Garisonam, gan dažiem citiem darbiniekiem. Tā kā valsts sekretārs nebūt nejutās kā skolnieks, kuram jāraksta paskaidrojumi skolotājam, kurš pats tikai dažus mēnešus sēž “kancelē” un daudz ko vēl neizprot, Garisons izlēma, ka šie pazemojumi nav jācieš, bet jādodas prom. Ministrijas aktivitāšu pētnieki arī izteikuši pieņēmumu, ka Sprūds esot nezinošs un sīkumains personāžs, kurš nespēj pieņemt lēmumus. Turklāt no AM nenākot jaunas iniciatīvas, nav aktīva darba - gluži kā tas bijis visu iepriekšējo gadu.
Taču to visu var labot ar pieredzi un iedziļināšanos aizsardzības problemātikā. Ja vien blakus būtu zinoši padomdevēji. No janvāra valsts sekretāra pienākumu izpildītājs (p.i.) būs Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš. Taču - kā atkal pauda avoti - Heniņš neesot gatavs ilgstoši palikt šajā amatā: tikai līdz brīdim, kad tiks atrasts “īstais” valsts sekretārs. Bez visādiem “p.i.”.
Protams, būs grūti pārspēt Garisonu, kurš AM valsts sekretāra amatā ir nostrādājis astoņus gadus (bet valsts sekretārs, kā zināms, vada ministriju), vadījis četru militāro poligonu izveidi - neskaitot Sēlijas poligonu, kas vēl izveides sākumstadijā, izveidojis valsts kapitālsabiedrību “Valsts aizsardzības korporācija”. Taču censties sasniegt vēl augstākus mērķus - tas būs nepieciešams tieši šajā ārkārtīgi trauksmainajā laikā, kad jākāpina Latvijas militārās industrijas kapacitāte, lai varētu laikus sagatavoties, lai pretnostātos nacistiskās Krievijas agresīvajām izpausmēm.
Katrā ziņā - lai arī kādas būtu bijušas ministra Sprūda un valsts sekretāra Garisona attiecības - tomēr vajadzēja saprast, ka Garisona aiziešana no amata radīs bažas un jautājumus. Politologs Filips Rajevskis izteicās, ka Garisona aiziešana aizsardzības nozarei par labu nenāks. Viņam var piekrist: ja ir viedokļu nesaskaņas, kas veido dialogu, un rezultātā abas puses strādā valsts aizsardzības stiprināšanā, tad tas ir pareizi. Bet Garisons iet prom. Tad kas patiesībā notiek Aizsardzības ministrijā?
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
