Iesaki rakstu: 
Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts (veselības ministrs) un Marija Golubeva (eks-iekšlietu ministre), sāka mērķtiecīgi traucēt koncertam – gan skatuves māksliniekiem, gan skatītājiem: izmantoja cieņu aizskarošu leksiku, gūlās uz skatuves, piesedzoties ar Ukrainas karogu, aizklāja skatuves mākslinieku, lai skatītāji viņu neredzētu un visas savas performances laikā provokatīvi uzvedās.
Sākumā skatuves mākslinieki Jolanta Gulbe-Paškeviča un Deniss Paškevičs aicināja jauniešus dejot, izbaudīt koncertu ar visiem klātesošajiem, uz ko pretī saņēma cieņu aizskarošus izsaucienus.
Kad atbrauca policija, jaunieši nevēlējās pamest „fanu zonu” pie skatuves un pretojās policijas lūgumam pamest šo vietu, kā rezultātā tika ar varu izvesti ārā no koncerta norises vietas. Vēlāk otra patruļa aizveda prom arī meiteni, kas atgriezās atpakaļ pie skatuves un turpināja provocēt skatuves māksliniekus un traucēt koncertam.
Trešais jaunietis paralēli visam notiekošajam nepārtraukti ar kādu sazvanījās, - atstāstot notiekošo vai pildot norādījumus, to mēs varam tikai minēt. Tas viss notika manā acu priekšā.
Arī pie manis bija pienākusi klāt meitene, kuru es sveicināju un pateicu paldies, ka viņa atnāca uz šo koncertu, bet pretī saņēmu cieņu aizskarošu komentāru savā adresē (detaļās neieslīgšu). Tad viņa pagriezās pret Saeimas deputāti Ramonu Petraviču, kas stāvēja man blakus, un veltīja aizskarošus komentārus arī viņas adresē.
Diemžēl normālas komunikācijas mēģinājums no mūsu puses netika uztverts, uz manu aicinājumu pievienoties mums un baudīt koncertu pretim dzirdēju tikai rupjus un cieņu aizskarošus izteikumus. Acīmredzami viņu uzdevums bija provocēt, izjaukt koncertu un “krist uz nerviem”, kā paši to savos sociālajos tīklos bija ierakstījuši, pirms devās uz koncertu.
Tas īsumā par incidentu vakardienas koncerta laikā. Liels paldies koncerta viesiem par silto uzņemšanu, par aplausiem un atbalstu, kuru skatuves mākslinieki sajūt un vienmēr novērtē.
Attēlā – autores pieminētā „meitene” Dita Virga.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
