Iesaki rakstu: 
Mans un manu kolēģu izmisuma solis ir saistīts uz Veselības inspekcijas vadītājas Indras Dreikas prettiesiskajām darbībām. Kolēģi, kas saņēma drosmi un rakstīja sūdzību Veselības ministrijai (VM) par I. Dreikas nelikumībām, ir saņēmuši formālu atrakstīšanos. Sūdzības ir bijušas pietiekoši nopietnas, bet reakcijas no VM šajā sakarā nekādas.
No savas puses vēlos pievērst sabiedrības uzmanību šādiem faktiem:
1. Kā I. Dreika ir īstenojusi optimizācijas procesu iestādē?
Valsts kontrolei ir lūgts izvērtēt, vai Veselības inspekcijā ir notikusi efektīva un ekonomiski pamatota valsts budžetu līdzekļu izmantošana Veselības inspekcijas funkciju nodrošināšanai un administratīvo izdevumu atbilstoši valsts pārvaldes reformu plāna mērķiem.
Tas ir paradoksāli, jo pēc optimizācijas struktūrvienību, vadītāju un to vietnieku ir kļuvis vairāk.
2. Valsts policija izvērtē ekspertīžu veikšanas procesu.
Ārstnieciskā riska fonda (ĀRF) lietās netiek savlaicīgi parakstīti lēmumi sešu mēnešu laikā. Viss tiek novelts uz vecākajiem ārstiem ekspertiem, kuri it kā neveic ekspertīzes savlaicīgi.
Piebilde: valstī strādā 6 vecākie ārsti eksperti, kuri veic ekspertīzes gan ĀRF, gan administratīvajās lietās veselības jomā. Eksperti nespēj panest šo slogu un strādāt haosā, ko iestādē ir radījusi I. Dreika, stājoties Veselības inspekcijas vadītājas amatā.
3. 24.04.2019 I. Dreika ir aktualizējusi Darba kārtības noteikumus, ieviešot izmaiņas iestādes darba laikā.
INA ir atrunāts, ka ar rīkojumu būs noteiktas struktūrvienības, uz kurām attieksies jaunais darba laiks. Tad nu, lūk, 25.06.2019. steidzamības kārtībā ir tapis Rīkojums par Veselības inspekcijas darba laiku.
Viss jau būtu jaukt, tikai viena nianse - kā ir ar likumdošanas un vienlīdzības principu ievērošanu? Kolēģiem darba tabelēs būs nepatiesi jānorāda nostrādātās darba stundas, jo ir pretrunā ar Darba likuma 131.p.
Jaunā kārtība rada haosu, jo rīkojuma atrunātos nosacījumus katrs interpretē pa savam, proti, cikos patiesībā sākas darba laiks un cikos ierasties darbā? Vai tajās dienās, kurās ir noteikts jaunais darba laiks, ir jāstrādā visiem kolēģiem vai tikai dežurantiem? Pieņemot jauno kārtību, pilnīgi nerēķinājās ar darbiniekiem, kas nedzīvo Rīgā.
Darba laikā katru dienu no rīta (no plkst. 9:00) notiek vingrošana, protams, ne visi var vingrot, jo kādam ir arī jāstrādā. Pēc jaunās darba laika kārtības, arī otrdienās plkst. 17:05-18:15. Katru mēnesi ir sastādīts un kolēģiem publiskots grafiks. Jauki!
P.S. Otrdienās darba laiks no 8:30 līdz 19:00. Piektdienās no 8:30 līdz 15:00.
4. I.Dreikai ir liela patika rīkot korporatīvos pasākumus.
To viņa mērķtiecīgi piekopj, jo regulāri tiek atzīmētas visādas nepīpētāju dienas un citas svinamās dienas... ar uzkodām uz iestādes rēķina. Preces tiek iepirktas uz nebēdu..., lai daži varētu garšīgi uzēst.
Veselības inspekcijā 22.05.2019 pieņemts rīkojums Nr. 30 „Par grozījumiem Veselības inspekcijas 2018.gada 14.novembra rīkojumā Nr.62 „Par reprezentācijas izdevumiem”, kur likme no 100 eur tiek paaugstināta uz 200 eur izdevumiem.
Jautājums: kas katru mēnesi Veselības inspekcijā notiek? Kādas delegācijas tiek uzņemtas?
5. Nesen izsludinātais konkurss uz Juridiskā departamenta vadītāju it kā ir beidzies bez rezultāta.
Nevienam šāda veida rezultāts nerada izbrīnu, jo tas bija gaidāms. Konkursā esot pieteikušies vairāk nekā 14 pretendenti, bet neviens nav bijis gana labs.
Veselības inspekcijas vietniece S.Lesiņa regulāri saņem piemaksas. Piemērs: 2019. janvārī S.Lesiņas alga 3464.74 eur, bet I. Dreikas 1700.76 eur. Varbūt neesmu precīza par S. Lesiņas piemaksu regularitāti, bet tas, ka šādā veida darbības notiek, ir fakts. Ja ne S.Lesiņai tiek noformēts, tad kādam citam, piemēram, juristei L.Šābertei…
Vēršos pie sabiedrības, lai atklātu I. Dreikas radīto haosu un viņas prettiesiskās darbības, ja reiz Veselības ministrija izliekas tās nemanām.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
