Kas mainīsies, ietverot normu par “lojalitāti” vienā no tiem likumiem, ko ikviens, ja vien rodas iespēja, cenšas apiet?
Oskars Bundža31.12.2023.
Komentāri (89)
Iesaki rakstu: 
21.decembrī Saeima 3.lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, pievienojot 102. pantu “Lojalitātes pienākums”. Pēc attiecīgo grozījumu izsludināšanas likumā būs ietverta norma, ka ikvienam publiskas personas institūcijā nodarbinātajam ir pienākums “būt lojālam” Latvijas Republikai un tās Satversmei. Lojalitātes pienākuma neievērošana tiks uzskatīta par patstāvīgu pamatu, lai izbeigtu nodarbinātības attiecības ar jebkuru šādu darbinieku vai valsts dienesta attiecību ietvaros nodarbinātu personu, arī valsts civildienesta ierēdni.
Šī ieraksta autoram kā pilsoniski aktīvai personai ir plaša, ilggadīga sarakste ar pie visiem valsts varas atzariem piederošām institūcijām. Mēģināts aktualizēt dažādus problēmjautājumus, arī nepieciešamību novērst klaji redzamus likumu “robus”. Atbildes parakstījušie lielākoties ir izpildu varas atzaram piederošas augsta ranga amatpersonas. Gandrīz katrā no skaidrojumiem, lēmumiem vai cita veida dokumentiem vērojamas būtiskas atkāpes no Satversmes, kā arī tiesiskas valsts pamatprincipiem, vispārējiem tiesību principiem.
Latvija ir parlamentāra republika, kurā saskaņā ar Satversmes 59. pantu valdība ir atbildīga Saeimas priekšā. Šajā Satversmes normā ietverta gan parlamentārā kontrole, gan valdības politiskā atbildība parlamenta priekšā. Tomēr Latvijas sabiedrībā (dažādu iemeslu dēļ) nekad nav aktualizējusies diskusija par to, cik produktīvi Saeima veic parlamentāro kontroli.
Kas mainīsies, ietverot normu par “lojalitāti” vienā no tiem likumiem, ko ikviens, ja vien rodas iespēja, cenšas apiet? Nepārprotami, arī līdz šim Satversme, jo īpaši tās preambula, 1., 59. un 89. panta normas, kā arī konstitucionālās tiesas judikatūrā ietvertas atziņas noteikušas pienākumu ikvienai valsts amatpersonai būt lojālai Latvijas Republikai un ievērot demokrātiskā sabiedrībā atzītos vispārējos tiesību principus.
Tomēr realitātē gadās, ka politiskā vadība liedz pat Valsts kancelejas direktora vai ministrijas valsts sekretāra līmenī esošiem ierēdņiem būt lojāliem Satversmei, piemēram, liekot “pievērt acis” uz cilvēka pamattiesības acīmredzami ignorējošas kādas normas piemērošanu. Vai aktuālie grozījumi likumā nozīmē, ka ministri un citi politiķi turpmāk ļaus ierēdņiem strādāt produktīvāk, respektēt tiesiskumu?!
Valsts pārvaldē netrūkst jomu, kur ieviesies daudz sistēmkļūdu, jo reglamentējošo tiesību aktu izdevēji akcentējuši kādas ieražas, lobētāju intereses vai mirkļa atklāsmes, nevis tiesiskuma un lietderības apsvērumus. Šis ir būtisks iemesls, kāpēc ne likumdevēja, ne tiesu varas vai sabiedrības kopumā līmenī Latvijā nav konsolidējies, nostiprinājies priekšstats par ierēdņa profesijas saturu.
Proti, cik no mums ir tādi, kuri vēlas patiesi izprast un akceptēt, ka ierēdņa profesijas saturs ir pareizu, tātad saprātīgu, lietderīgu un tiesiski korektu lēmumu pieņemšana, kā arī spēja savu rīcību argumentēti pamatot ?
P.S. Cik "brīva", demokrātiska valsts ir Latvija, ja gadiem ilgi tamlīdzīgas pārdomas kļuvušas absolūts "tabu" ceturtajai varai - publiskajiem medijiem ?! Tur vispār nav politisku diskusiju...
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
