Kas Latvijā ir prioritāte - zinātne vai labi atalgota un kupla valsts pārvalde un sava aviokompānija?
Aivars Strakšas22.01.2024.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Gadu no gada pie budžeta apstiprināšanas tiek atkārtots, ka zinātne un izglītība, kā arī modernās tehnoloģijās balstīta ekonomika ir prioritāte. Rezultāts ir tāds, ka šī gada budžetā tīri zinātnes sadaļā ir paredzēts 89,1 miljons eiro, kas ir nedaudz mazāk par 0,2% pret plānoto IKP.
Ir jau kaut kas arī citās programmās, kas ir attiecināms uz zinātni un tās administrēšanu, un gan jau kopā tas nabaga pusprocents salasās. Papildus šim gadam, salīdzinot ar 2023. gadu, ir iedoti papildus 7,3 miljoni eiro, taču, tā kā arī IKP plānojas pieaugt, tad pret IKP mainās simtdaļas aiz komata. Principā bez izmaiņām.
Vai tā izskatās prioritātes? Covidgultas bija prioritāte, airBaltic ir prioritāte, deputātu, ministru un ierēdņu algas arī ir prioritāte, taču zinātnes prioritāte nepārliecina.
Iemesls, kāpēc vēlos pievērst uzmanību zinātnes bēdīgajam stāvoklim, ir gaužām vienkāršs - eksportspēja. Ja Latvijas ekonomikas rezidentiem nepiederēs saimnieciski lietderīgi un monetizējami patenti, kā arī starptautiski atzītas tirdzniecības preču zīmes, tad par vērā ņemamu preču ar augstu pievienoto vērtību eksportu apjomu var nesapņot. Bez savas zinātnes un zinātniekiem, turklāt lielā skaitā, pie tā nenokļūsim.
Protams, valsts atbalsts uzņēmumu eksportspējai, konkurētspējīgas izmaksas un veicinoša nodokļu politika ir svarīga. Ja ir griba, to var sakārtot salīdzinoši ātri. Arī tā pagaidām diemžēl ir tikai vārdos. Ar zinātni ir citādāk. Tas ir ilgtermiņa pasākums, un dažu gadu laikā nekādas lielās izmaiņas nav gaidāmas. Šodien sākot, taustāms rezultāts var būt labākajā gadījumā pēc gadiem pieciem vai pat desmit. Un, kā redzam, tad šodien nekas vēl nesākas.
Cik tad konkurētspējīga ir Latvija zinātnes jomā? Salīdzināšanai izmantošu indeksu “AD Scientific Index".
“AD Scientific Index" (Alper-Doger Scientific Index) ir ranžēšanas un analīzes sistēma, kas balstās uz zinātnisko sniegumu un atsevišķu zinātnieku zinātniskās produktivitātes pievienoto vērtību. Šo jauno indeksu 2021. gadā izstrādāja prof. Dr. Murats ALPER (MD) un asociētais prof. Dr. Cihans Dēers (MD), izmantojot i10 indeksa, h-indeksa un citēšanas punktu kopējās un pēdējo 6 gadu vērtības Google tīklā. Tātad pamatā ir ņemts, cik daudz kādam zinātniekam ir darbu un cik daudz pārējie zinātnieki atsaucas uz viņa pētījumiem.
Un kā tad veicas Latvijai?
Atbilstoši 2024. gada stāvoklim esam 97. vietā pasaulē un 39. vietā Eiropā. Mūsu kaimiņi igauņi 48. vietā pasaulē un 23. vietā Eiropā. Lietuvieši 76. vietā pasaulē un 34. vietā Eiropā. It kā jau pierasts atpalikt, taču pirms mums ir tādas valstis kā Moldāvija, Namībija un Uganda. Ir par ko aizdomāties.
Labākā zinātnes jomā ar 1224. vietu ir Latvijas universitāte. Turklāt bez vietējās konkurences. LU ir 189 zinātnieki, kas ir TOP 500 Latvijā. Viens zinātnieks ir pat TOP 3% pasaulē, un 36 zinātnieki ir TOP 30% pasaulē, kas ir vērā ņemams rezultāts. Vārdus un uzvārdus nesaukšu, varat apskatīties paši. Vērtēto tika 22,9 tūkstoši institūciju, un visumā jau nav slikti. Taču, piemēram, Ugandas Makerere universitāte ir 1001. vietā.
Turklāt, ja Igaunijā un Lietuvā tika atlasīti vērtēšanai pa 1000 zinātnieku, tad Latvijā tikai 500.
Ir vēl viena sāpe. Neviens no Latvijas zinātniekiem nav iekļuvis Eiropas TOP 10 000 sarakstā. Varat apskatīties, kā veicas mūsu kaimiņiem. Latvijas sarakstā diemžēl nav. Mūsu vērtīgākais zinātnieks ir starp četrpadsmito un piecpadsmito tūkstoti.
Nekādā ziņā negribu ko pārmest tiem, kas Latvijā darbojas zinātnes lauciņā. Ir objektīvi iemesli, un tos var redzēt klāt pievienotajā Eurostat tabulā, kas parāda to, kā mēs finansējam savu zinātni. Domāju, ka tur ir arī pamatcēlonis. Turklāt ir dzirdēts, ka daļa jauno zinātnieku dodas prom no Latvijas, jo šeit netiek nodrošināti pienācīgi apstākļi. Arī viņiem neko nevēlos pārmest. Nekas ne no kā nerodas.
Igaunijas finansējums, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir gandrīz četras reizes lielāks, Lietuvas pusotru reizi, bet tā sauktās labklājības valstis iegulda zinātnē piecas, sešas un pat vairāk reižu nekā mēs. Šveice – tas ir atsevišķs stāsts. Un tā jau gadu desmitiem. Varbūt zinātnes rezultātos slēpjas arī valstu panākumi ekonomikā? Vai tomēr labi atalgotā un kuplā valsts pārvaldē un savā aviokompānijā?
P.S. Covidlaika pētījumi par receptēm laikam neaizgāja pasaules zinātnē, kā bija cerēts, citādi rezultāts būtu stipri labāks.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
