Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kontekstā ar diskusiju „Puika vēlas būt meitene. Meitene – puika. Kādēļ gan ne?”, kas vakar notika kinoteātrī Bize, vēlējos pievērsties vienai no bērnu audzināšanas pieejām - dzimumneitrālai audzināšanai. Ko tā nozīmē, kāds tai ir zinātniskais pamatojums un sekas?

Manā skatījumā dzimums ir loma, kuru spēlējam sabiedrībā. Vecāki un sabiedrība apzināti vai neapzināti mums iemāca pareizos lomas spēles noteikumus un mēs dzīves laikā tiem sekojam. Tomēr diemžēl tas mums neļauj attīstīties pilnībā, jo jebkuri ierobežojumi ierobežo to, ko mēs iedomājamies par iespējamu esam vai to, kādas izvēles mēs dzīves laikā izdarām.

Piemēram, tas varētu būt puika, kurš vēlas būt baletdejotājs vai pavārs un kuram ir gan talants, gan interese, tomēr vecāki izvēlas futbolu kā nodarbi, kas ir vairāk atbilstoša zēnam. Tā var būt meitene, kura ikdienā nevēlas staigāt svārkos un grib nogriezt zēngalviņu, jo tā ir ērtāk ar puikām doties piedzīvojumu meklējumos, bet kurai tiek izstāstīts, ka kārtīgas meitenes netīras nestaigā un spēlējas ar lellēm mājās. Meitenes lielu daļu savas dzīves pavada, pucējoties, krāsojoties, uztraucoties par savu izskatu laikā, kad patiesībā varētu šo enerģiju veltīt akadēmiskajiem un profesionālajiem sasniegumiem, jo meitenei ir jābūt skaistai un koptai (jo citādi viņu neviens neprecēs). Protams, vēl sarežģītāk ir tad, ja bērns strikti neietilpst šajos „dzimumnormalitātes” rāmjos.

Dzimumneitrāla audzināšana ir bērna audzināšana tādā vidē, kas neuzspiež dzimumu stereotipus vai uzvedības normas, kuras sabiedrība iedomājas par atbilstošām vienam vai otram dzimumam. Šāda audzināšana ietver sevī gan emocionālo vidi mājās (piemēram, kā vecāki attiecas pret bērnu un viens pret otru), gan ārējo vidi (dizains, rotaļlietas, apģērbs).

Jāatzīst, ka vienlīdz grūti ir realizēt gan emocionālo, gan arī ārējās vides komponenti. Emocionāli tas nozīmē, ka bērns dzīvo ģimenē, kur, piemēram, nav tādas lietas kā vīriešu vai sieviešu darbi un uzdevumi. Tas nozīmē, ka bērns dzīvo vidē, kurā kā vērtība tiek pieņemta iekļaujoša un liberāla attieksme, kas nevērtē cilvēkus pēc vispārpieņemtiem stereotipiem. Tas nozīmē, ka ne bērns, ne apkārtējie cilvēki netiek vērtēti pēc viņu atbilstības iedomātām dzimumu normām. Arī ārējo vidi nebūs viegli iekārtot atbilstoši dzimumneitralitātes principiem, jo bērnu preces vairumā tiek ražotas, pakļaujoties rozā/zilo preču sadalījumam.

Rietumu pasaulē, kurā dzimumu līdztiesība it kā ir sasniegta, sievietes vēl joprojām daudz retāk darbojas zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu jomās un daudz retāk ieņem vadošus amatus biznesa vidē. Vīriešiem savukārt ir problēmas veidot emocionāli pilnvērtīgas attiecības ģimenē un ar bērniem, kas cita starpā problēmu gadījumā noved pie depresijas un pašnāvībām (jo puikas neraud). Un tagad padomājiet, cik bieži Jūs meitenēm sakiet "cik tev smuka kleita", bet puikām vaicājat, par ko viņš nākotnē grib būt. Vai arī pavērojiet, kā atšķiras puiku un meiteņu rotaļlietas. Puikas ceļ, konstruē un pēta, kamēr meitenes krāsojas, rotājas un baro bēbīšus.

Vai dzimumneitrāla audzināšana ir radikāla, jauna pieeja un sociālais eksperiments?

Ideja par dzimumneitrālu bērnu audzināšanu tiek saistīta ar liberālo feminismu.

Tas ir laiks, kad 70.-80. gados tika izaicināti ierobežojumi, ar kuriem meitenes ikdienā saskaras. Īsi mati, ērtas drēbes, rotaļas ar mašīnām, sports, džinsas un, izaicinot idejas, kas izdara vislielākos ierobežojumus sievietes dzīvē - kosmētika, princešu pasaku lasīšana, mājas darbu darīšana. Iznāca vairākas grāmatas par bērnu audzināšanu, no kurām vispopulārākā bija 1974.gadā iznākusī Marlo Tomasa (Marlo Thomas) grāmata „„Free to be you and me”„. Lielākā daļa ideju nāca no sociālās mācīšanās (social learning) teorijām, kuras kritiski izturas pret bioloģiskiem un psihoanalītiskiem skaidrojumiem un uzsver sociāli konstruēta dzimuma aspektus. Realitātē tas nozīmēja, ka vecāki mainīja vidi, kurā bērns aug - savas uzvedības modeļus un to, ko bērni ģērbj, skatās pa TV, lasa grāmatās.

Tam, kādēļ, neskatoties uz šo vēsturi, dzimumneitrāla audzināšana ir uzskatāma par radikālu audzināšanas pieeju, ir vairāki iemesli. Pats galvenais ir tas, ka neviens nespēja vecākiem pierādīt, ka tāda audzināšana nerada homoseksuālus bērnus, jo homoseksualitāte šīs teorijas ietvaros netiek uzskatīta par ko tādu, ko var radīt vai kā problēma, kas ir jānovērš. Pastāvēja arī pretējs uzskats - ka dzimumneitrāla audzināšana tieši nodrošinās, ka bērns nekļūs homoseksuāls. Interesants ir jautājums par to, kāpēc mēs ar tādām bailēm skatāmies uz iespēju, ka, bērnam kaut kādā vecumā nepakļaujoties normām, viņš vai viņa varētu kļūt homoseksuāls? Homoseksualitāte nav problēma, problēma ir tajā, ka sabiedrība mums kā vecākiem ir iemācījusi to tā uztvert.

Šajā laikā savu popularitāti ieguva Bendžamina Spoka grāmata par bērnu audzināšanu, kurā tika uzsvērtas „pareizās” dzimumu lomas un uzsvērts, ka tas ir veids, kā pareizi audzināt meitenes un zēnus. Te ir jāatzīmē, ka 1998.gadā iznāca jaunākais Spoka grāmatas „Baby and Child Care” izdevums, tas vairs nerealizēja seksismu un uzsvēra dzimumneitrālu audzināšanu.

Ja skatāmies uz grāmatām par bērnu audzināšanu, tad redzam, ka ir liela atšķirība starp to, vai autori ir bioloģisko, psihoanalītisko vai sociālās mācīšanās teoriju piekritēji. No tā arī izriet attieksme par vai pret dzimumneitrālu audzināšanu. Tomēr šķiet interesanti, ka autori, kuri pieņem, ka dzimumu atšķirības nosaka bioloģiskie procesi, uzsver, ka dzimumneitrāla audzināšana var ietekmēt dzimumu lomas vai seksualitāti. Man tomēr šķiet, ka, ja pieņemam, ka bioloģiskie procesi ir tie, kas nosaka cilvēka dzimumu, ir pilnīgi vienalga, kādā vidē viņš vai viņa izaug.

Parunāsim par dažiem mītiem par dzimumneitrālu audzināšanu, kurus publiskajā telpā esmu manījusi.

Mīts: Dzimumneitrāla audzināšana nozīmē androgīnu audzināšanu

NĒ! Visa dzimumneitrālās audzināšanas ideja ir bērnam neuzspiest iedomātas normas, cerot, ka viņš pats varēs atrast savu komforta zonu tajā telpā, kuru mēs saucam par dzimumu. Tas nenozīmē to, ka ģimenē tiek audzināti bērni, kuru dzimumu vizuāli nevar noteikt kā no 1960.to gadu futūristiskajiem romāniem. Tas nozīmē, ka bērniem ir pilna brīvība izvēlēties to apģērbu un atribūtus, kuri viņiem šķiet interesanti un aizraujoši.

Mīts: Dzimumneitrāla audzināšana izaudzina homoseksuālus bērnus

NĒ! Ir daudz pētījumu, kuri pierāda, ka homoseksualitāte ir saistīta ar gēniem, nevis audzināšanu. Vecāki nevar apmācīt bērnu, kā būt homoseksuālam. Pētījumi liecina, ka pat bērni, kuru vecāki ir homoseksuāli, nekļūst par homoseksuāļiem biežāk kā bērni no heteroseksuālām ģimenēm. Bērns vai nu ir, vai nav homoseksuāls. Dzimumneitrāla audzināšana neietekmēs viņu seksuālās preferences, tomēr var izdarīt ievērojamu ietekmi uz to, cik laimīgs šis bērns jūtas. Bērns, kuram būs tiesības izvēlēties savu komforta līmeni attiecībā uz dzimumu un seksualitātes spektru, netiks traumēts tādēļ, ka viņa iekšējā dzīve nesaskan ar standartiem, kurus ir uzstādījuši vecāki.

Visa dzimumneitrālās audzināšanas ideja slēpjas tajā, ka dzimumam nebūtu jādiktē tas, kā mēs drīkstam vai nedrīkstam uzvesties. Ja tev patīk rozā svārki, tev uz to ir tiesības neatkarīgi no tava dzimuma.

Mīts: Dzimumneitrālā audzināšana ir pretsievišķīga vai pretvīrišķīga

NĒ! Dzimumneitrālā audzināšana nav neitrāla, tā ir audzināšana, kas pieņem dažādību un noņem dzimumu izpausmes robežas. Ja meitenei patīk rozā svārki ar rišām, tas ir pieņemami, ja tā ir viņas izvēle, jo vecāki to neuzspiež. Tas pats attiecas uz rotaļlietām – tas nenozīmē Bārbiju vai Action kaujinieku aizliegšanu – tas nozīmē, ka mājās būs gan vienas rotaļlietas, gan citas, ļaujot bērniem izvēlēties to, kas viņiem labāk patīk attiecīgajā brīdī.

Mīts: Dzimumneitrālā audzināšana ir sociālais eksperiments

Viss, ko mēs bērniem sakām un viss, ko mēs ar viņiem darām, ir mūsu centieni iemācīt viņiem to, kā darbojas pasaule. Es vēlos saviem bērniem iemācīt būt labiem cilvēkiem. Manā skatījumā tas nenozīmē iemācīt, kā pakļauties. Tas nozīmē to, ka viņi zinās, kas ir vienlīdzība un sociālais taisnīgums. Tradicionālā „dzimumpareizā” audzināšana ir indoktrinācija, jo dzimumu normas veido bērnu, kas iederas tradicionālajā sabiedrības definīcijā par to, kādi ir dzimumi. Meitenes mīl rozā, viņām patīk rūpēties par citiem, un viņas ir emocionālas. Puikas neraud, nodarbojas ar sportu un taisa naudu.

Mīts: bērns neiemācīsies savu dzimumu, ja vecāki viņam to neiemācīs

Dzimums nav tik vārīga cilvēka īpašība, ka ikviens mēģinājums to neuzsvērt iedomāti pareizajā veidā var radīt novirzes. Dažādos laikmetos un dažādās kultūrās ir bijusi dažāda attieksme pret to, ko nozīmē dažādi dzimumi. Neskatoties uz dzimumneitrālu audzināšanu, bērns no vecākiem un apkārtējās vides iemācīsies, kas ir dzimums un realizēs to, atbilstoši redzētajam un savām izjūtām. Dzimumneitrālas audzināšanas mērķis ir iemācīt bērnam vairāk paļauties uz savām izjūtām un dot brīvību. Tas ir kā ar staigāšanu – mēs bērniem to mācam, tomēr ļaujam iemācīties staigāt tad, kad viņi ir tam gatavi.

Mīts: bērni tādā veidā tiek traumēti vai apjūk

Fakts ir tāds, ka „tradicionālajās” ģimenēs ar garantiju 1-5% bērnu būs „apjukuši par savu dzimumu”. Un tas notiks, neskatoties uz audzināšanu, vecāku seksuālo orientāciju vai ticību pareizajam Dievam. Tie ir bērni, kuru iekšējā sajūta par dzimumu neatbilst bioloģiskajai, kuri neiederas perfektajā priekšstatā par zēnu vai meiteni. Dzīvot vidē, kura cenšas šos bērnus ielikt „pareizajos” rāmīšos, ir mokoši un traumējoši. Tai pat laikā nav pierādījumu, ka dzimumneitrāla audzināšana rada bērnus, kas ir apjukuši vai traumēti. Tā gan radīs bērnus, kas izturēsies daudz iecietīgāk pret tiem bērniem, kuri ideāli neietilpst „pareizajos” rāmīšos.

Mīts: dzimums un seksualitāte ir viens un tas pats

Tipisks jautājums – kā viņa zinās, ka ir meitene, ja ģērbsies kā puika? Ir jāatdala cilvēka iekšējā sajūta par savu dzimumu, cilvēka ārējais uzvedības modelis kontekstā ar dzimumu un cilvēka seksualitāte. Var būt sievišķīgi heteroseksuāli vīrieši un sievišķīgi homoseksuāli vīrieši, sievišķīgas homoseksuālas sievietes vai vīrieši, kuri dažreiz ģērbjas kā sievietes, bet jūt seksuālu interesi par abiem dzimumiem. Cilvēki nepakļaujas stereotipiem. Dzimumneitrālas audzināšanas pamatā ir vecāku apzināšanās, ka viņi pieņem tādu kombināciju, kas viņu bērnam liksies pareiza un padarīs viņu laimīgu.

Pats galvenais, kas vecākiem ir jāsaprot, ir, ka šodienas pasaulē nebūs iespējams realizēt 100% dzimumneitrālu audzināšanu. Šajā kontekstā nepastāv visu vai neko princips – patiesībā, lielākā daļa šodienas ģimeņu visdrīzāk ikdienā realizē daļu no iepriekšminētajiem principiem. Turklāt, dažādiem vecākiem ir dažādi komforta līmeņi attiecībā uz „pareizo” uzvedību, nonkomformismu vai bērna (un citu bērnu) seksualitāti un uzvedību. Lielākajai daļai vecāku arī nekad nebūs jāsaskaras ar to, ka viņu bērni ir apmaldījušies vai apjukuši par savu dzimumu, tādēļ dzimumneitrāla audzināšana vienkārši ļaus bērniem attīstīt savas spējas, neatkarīgi no stereotipiem un izaudzinās bērnus, kas ir atvērtāki pret citādo un ir iejūtīgāki pret draugiem, kas var būt citādāki.

Pārpublicēts no providus.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...