Kārtējā Krievijas specdienestu neprofesionalitātes paraugstunda vai izplānota speciālā operācija
Kasīklis20.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašlaik dzīvojam ļoti piepildītā laikā. Visapkārt notiek daudzi un dažādi notikumi. Protams, ka vieni no aktuālākajiem ir notiekošie procesi Baltkrievijā un Krievijā. Protams, ka arī COVID – 19 nekur nav pazudis. Tomēr starp notikušajiem notikumiem ir atrodami arī savā ziņā nopietni, vienlaikus arī uzjautrinoši notikumi.
Viens no šādiem notikumiem ir Krievijas Ārlietu ministrijas pirmdienas paziņojums, ka tā ir izsaukusi Nīderlandes pilnvaroto lietvedi, lai izteiktu protestu saistībā ar, kā apgalvo Maskava, Krievijas militārā atašeja izspiegošanu Nīderlandē.1 Tiek pausts, ka Krievijas militārā atašeja oficiālajā automašīnā ir atklāta “spiegošanas iekārta”.
Savukārt Krievijas ziņu portālā informācija bija jau nedaudz precīzāka. Pirmkārt, ziņu virsraksts vēstīja - Krievijas militārā atašeja Nīderlandē automašīnā atrasts “žučoks” (slēpta sarunu noklausīšanās iekārta). Savukārt ziņas tekstā bija norādīts, ka militārā atašeja automašīnā atrasta izsekošanas iekārta.2
Tagad pēc kārtas – kamdēļ uzskatu, ka šis notikums ir uzjautrinošs? Iesākumā, ja paskatāmies pēc Krievijas plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas, tad izriet, ka viņi paši tā līdz galam pat nezina, kas īsti ir atrasts. Proti, vai atrasta slēpta noklausīšanās ierīce vai izsekošanas iekārta.
Piekritīsiet, ir paliela atšķirība starp šīm ierīcēm. Ja ar vienas palīdzību noklausās automašīnā sēdošo sarunas, tad ar otro var fiksēt automašīnas pārvietošanos. Automašīnu pārvietošanos parasti fiksē GPS iekārta. Tiesa, kādu laiku automašīnas jau no rūpnīcas ir aprīkotas ar GPS iekārtām.
Tālāk nelielai atkāpei, manuprāt, jau nu nevienam vairs nav noslēpums, ka tā saucamie Krievijas militārie atašeji darbojas nevis diplomātiskajā, bet gan izlūkošanas jomā, tautas valodā runājot – ir spiegi.
Manis minēto izteikti raksturo tas, ka Albānija par izlūkdarbību izraidīja Krievijas vēstniecības diplomātu Vladislavu Fiļipovu, kurš ir Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) pulkvedis, taču tagad diplomāts-spiegs nominēts militārā atašeja pozīcijai netālu no Albānijas esošajā Bosnijā un Hercegovinā.3
Nevar nepieminēt, ka Viktora Suvorova grāmatā „Spiegošanas pamati” izsmeļoši ir aprakstīts, kādās pozīcijās darbojas GRU virsnieki, un viena no tām tieši ir – militārie atašeji. Tie, kuri nezina, V.Suvorovs ir bijušais GRU legālās rezidentūras Ženēvā darbinieks (īstajā vārdā – Vladimirs Rezuns).
Labi, varam secināt, ka Krievijas militārais atašejs ir spiegs un no publiskajā telpā izskanējušās informācijas nav iespējams saprast, kas tad īsti viņa automašīnā ir ticis atrasts.
Vislielāko jautrību, manuprāt, tomēr rada fakts, ka kaut kas ir ielikts militārā atašeja automašīnā. Protams, ja izskanējusī informācija ir patiesa. Kamdēļ jautrība – tamdēļ, ka tas nozīmē, ka Krievijas specdienesti kārtējo reizi ir parādījuši savu nekompetenci. Kamdēļ tā – pavisam vienkārši.
Sāksim ar to, ka diplomātu automašīnas parasti atrodas vēstniecību teritorijās, kuras no ārpuses apsargā attiecīgās valsts policija, bet no iekšpuses jau Krievijas specdienestu pārstāvji. Ja agrāk PSRS vēstniecības iekšpusē apsargāja Valsts drošības komitejas cilvēki (VDK), tad pašlaik Krievijas vēstniecības apsargā Ārējā izlūkošanas dienesta speciālā uzdevumu vienība “Zaslon” kaujinieki. (Jāatzīmē, ka līdzšinējais Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir VDK Pirmās galvenās pārvaldes un PSRS Centrālās izlūkošanas dienesta pēctecis).
Papildus, kā noprotams pēc V.Suvorova grāmatām, katrā PSRS, un loģiski, ka tagad arī Krievijas vēstniecībā ir arī GRU specvienību kaujinieki. Turklāt vēstniecībās ir saucamās tehniskās daļas, kuru uzdevumi ir nepieļaut nekādu tehnisko iejaukšanos kā vēstniecības teritorijā, tā arī vēstniecību automašīnās.
Arī ārpus vēstniecības sienām diplomātiskās automašīnas netiek atstātas bez uzmanības. Varbūt arī paši esat ievērojuši, automašīnas ar sarkanajām numura zīmēm (šādā krāsā ir tikai diplomātisko transportlīdzekļu numuri) parasti nestāv pilsētas ielās bez cilvēku klātbūtnes.
Līdz ar to jebkādu ierīču ievietošana šādās automašīnās nevar palikt nepamanīta. Nu, ja nu vienīgi attiecīgie dienesti ir nekompetenti pēc būtības vai arī attiecīgajā gadījumā, maigi sakot, gulējuši. Te nu kaut kā šim negribētos ticēt.
Zinot visu iepriekš minēto, tad rodas cita versija – stāsts par it kā ievietoto ierīci Krievijas militārā atašeja automašīnā ir izdomāts un faktiski ir kāds elements kādai citai, bet tagad jau Krievijas speciālajai operācijai.
Ja kāds man tagad pārmet, ka veidoju “sazvērestības” teoriju, tad nu gan paliek secinājums, ka Krievijas specdienesti kārtējo reizi ir parādījuši savu nekompetenci. Turklāt pat divas reizes. Pirmā reize – noguļot, ka militārā atašeja automašīnā tiek ievietota kāda ierīce. Otrā reizi – par savu neprofesionalitāti paziņojot to sabiedrībai.
1 https://www.tvnet.lv/7041341/krievija-parmet-niderlandei-militara-ataseja-izspiegosanu
2 https://ria.ru/20200817/1575887198.html
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/no-albanijas-izraiditu-krievijas-diplomatu-spiegu-nomine-diplomata-amatam-bosnija.d?id=51661881
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
