Iesaki rakstu: 
Krišjāņa Kariņa sieva ir ārste. Ļoti laba ārste. No šī vērtējuma raugoties, Krišjānis Kariņš ir labākā premjera kandidatūra. Andrim Šķēlem, kad viņš kļuva premjers, sieva bija medicīnas māsa.
Jaunais laiks/Vienotība/Jaunā Vienotība atgriežas pie varas sestajā klonā, šoreiz savienotībā ar Attīstībai/Par! un Jauno konservatīvo partiju, kas arī ir kaut kādi kloni no Vienotības – liela daļa šo partiju, kā arī visu pārējo Saeimā ievēlēto partiju biedru savulaik pārstāvēja vārdos agresīvi antikoruptīvo Repšes radīto politisko spēku.
Lai pierādītu savu ilgo dzīvotspēju, Jaunais laiks/Vienotība/Jaunā Vienotība par finanšu ministru stumj Jāni Reiru. Latvijas politiskajai elitei tāda savienība – ārzemju latvietis un padomju komjaunietis/komunists, draudzīgi apskāvušies, – ir pierasta lieta jau kopš Latvijas ceļa, Saimnieka, Tautas partijas laikiem. Arī Kariņš un Reirs tagad kopā gatavi vadīt Latvijas valsti, priecīgi dungojot: Tu kā dille, es kā lociņš, Tu kā maize, es kā sviestiņš, Tu kā podiņš, es kā vāciņš, Tu kā roka, es Tavs cimdiņš.
Savulaik jau Reirs bija klusi no aizkrāsnes izvilkts premjera kandidāts – glīti sasukāts, labā uzvalkā, komjaunieša manierēm, ilggadējs Prudentia direktors. Toreiz tas bija tāds neliels kompromiss ar Prudentia – neiedeva viņiem miljonu par airBaltic investora meklējumiem, piedāvāja viņiem savējo pie teikšanas. Kaut kā nesanāca – par premjerministru kļuva Māris Kučinskis.
Toties finanšu ministra amatā Jānis Reirs jau ir pabijis. Tajā izcilnieku plejādē – Einars Repše, Atis Slakteris, Vasilijs Meļņiks, Andris Šķēle, Aivars Kreituss un citi – Jānis Reirs mums atmiņā palicis ar vislabāko kaklasaiti, labi piegrieztu un, šķiet, piekrāsotu frizūru, žilbinošiem Holivudas smaida zobiem.
Šķiet, budžeta gatavošanu un valsts finanšu struktūru vislabāk pārzināja Uldis Osis, Gundars Bērziņš, Roberts Zīle, Andris Vilks un Edmunds Krastiņš, diemžēl kompetentāko zinātāju vidū Reiram vieta neatradās.
Visiem tiem, kas balsoja par pārmaiņām, proti, par KPV, JKP, Attīstībai/Par!, Progresīvajiem un Reģionu partiju, Jāņa Reira iecelšana finanšu ministra amatā patiesībā nozīmētu spļāvienu vismaz sejas virzienā. Un kā nu ne – ar Jauno laiku/Vienotību/Jauno Vienotību mums vispirms asociējas tas Valsts ieņēmumu dienests, kas ievācās Talejas ielā 1, – arogants, pret uzņēmējiem un vienkāršiem cilvēkiem neiecietīgs, birokrātisks, taču tautas skatījumā neticami korumpēts dienests, kur darbinieki azartspēlēs vinnē neticami lielus laimestus, kur zibens iesper muitas novērošanas kamerās un darbiniekiem mātes un vecāsmātes noraksta mantojumā milzīgas summas.
Man Jānis Reirs asociējas ar viņa panākumiem medicīnas jomā. Viņš savulaik bija Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, bet tur parādīja fantastisku nekompetenci. Toties pirms četriem gadiem kā finanšu ministrs viņš aktīvi pretojās Veselības ministrijas vēlmei atteikties no sanitāro automašīnu īres no uzņēmēja Adigjozala Mamedova AS Rīgas sanitārā transporta autobāze Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju glābšanai. Nelabvēļi kaut ko runāja par pusotru miljonu, bet KNAB tolaik Vienotību redzēja gaišās krāsās.
Man Jānis Reirs asociējas ar jaunās Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ēkas celtniecību – ar faktu, ka būvējām nevis to korpusu, kurā operāciju bloks, reanimācija, sirds asinsvadu kateterizācijas laboratorija, uzņemšanas nodaļa, bet to, kur ambulatorais dienests ar lielāko foajē valstī, milzīgiem gaiteņiem un nemājīgām telpām.
Ne jau Ingrīda Circene tolaik pieņēma lēmumu – kā, par kādu naudu un ar kādiem celtniekiem slimnīcu būvēt, bet gan ietekmīgie puiši Reirs un Kampars. Toties tad, kad 2015. gadā kļuva skaidrs, ka Stradiņa Klīniskās slimnīcas būvniecībā pieļautas rupjas celtniecības kļūdas, celtniecība tika apturēta. Rīgas būvvaldes vadība un slimnīcas mediķi savām acīm redzēja, ka ēka būvēta šķība kā Pizas tornis, bet būvuzņēmuma SBRE vadība un Jānis Reirs teica – taisna un pareiza kā Eifeļa tornis.
Publiski izskanēja viedoklis, ka nepieciešams Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (KUS) būvniecību nodalīt no valsts kapitālsabiedrības Paula Stradiņa KUS un nodot VAS Valsts nekustamie īpašumi. Realizējot un vadot liela mēroga attīstības un būvniecības projektus, valsts iestādes un kapitālsabiedrības (tostarp Stradiņa KUS) veic sev neraksturīgas funkcijas. Nepietiekamās būvniecības procesu pieredzes dēļ tiek pieļautas būtiskas projektu plānošanas un īstenošanas kļūdas.
VAS Valsts nekustamie īpašumi ir speciāli veidota kapitālsabiedrība nekustamo īpašumu pārvaldīšanai – šai struktūrai nekustamo īpašumu attīstīšana, būvniecība un apsaimniekošana ir pamatdarbība, kuru vada mērķtiecīgi veidota profesionāļu komanda. Kaut gan VAS Valsts nekustamie īpašumi vēlējās pārņemt celtniecības procesu, šai nodošanai pretojās atbildīgā amatpersona – finanšu ministrs Jānis Reirs. Tik ļoti pretojās, ka nelabvēļi sliecās noskaidrot, kurš ir īstenais celtniecības otkata saņēmējs.
Man jau vēl ir daži stāstiņi – piemēram, par Inčukalna gudrona dīķu smelšanu kopā ar Skonto būvi...
Jānis Reirs ilgus gadus bijis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Viņa vadībā veselības nozares finansējums strauji samazinājās proporcionāli valsts iekšzemes kopproduktam un valsts budžeta ieņēmumiem. Mediķi ļoti labi atceras krīzes menedžmentu ar algu samazinājumiem.
Man jau parasti šķiet, ka nevis veselības ministrs izsit vairāk naudas vai samazina finansējumu, bet finanšu ministrs – dod vai ņem. Tad nu man šķiet, ka Dana Reizniece-Ozola ir veselības jomai labvēlīgākā finanšu ministre pēdējos trīsdesmit gados, bet Jānis Reirs – nelabvēlīgākais.
Savukārt tieši Jānis Reirs aktīvi iestājās pret iespējamiem finansējuma avotiem – akcīzes nodokli alkoholam un tabakai vismaz līdz Igaunijas līmenim. Jānis Reirs vairākkārt personiski cīnījies pret pārmaiņām tabakas ierobežošanas likumdošanā, cenšoties nepieļaut aizliegumu smēķēt citu cilvēku (tostarp bērnu) klātbūtnē, nepieļaut cigarešu tirdzniecības ierobežojumus.
Es nekad neesmu sapratis cilvēkus, kas vēl citiem sāpes, slimības. Tā dara tikai tie, kam apsūbējis vērdiņš dārgāks par cilvēcību. Tabakas industrijas aizstāvis Reirs patiesībā vēl citiem slimības. Tagad viņu virza uz finanšu ministra amatu. Viņš gatavos budžetu mums visiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
