Iesaki rakstu: 
Vereščagins – mākslinieks batālists, kas gāja bojā līdz ar savas iedvesmas objektu krievu-japāņu karā, skatījis daudz cīņu ar saracēņiem un tās atspoguļojis monumentālās, bet arī īpašās emocionālās gleznās. Kauju varenība neliedza radīt suprakritisko „Kara apoteozi” (1871).
Pusgadu Eiropai gājušas caur jaunās armijas, tās nevar palikt bezdarbībā. Tas alkst karot. Imigrantu pulki, kuriem ir regulāras armijas pazīmes hibrīdkareivju formātā. Savi komandieri, savi derviši (poļitruki). Armijas rodas, lai karotu. Tās nav domātas, lai palīdzētu zaļajiem baroniem palikt vēl resnākiem un dumjām Laimdotām vairot savu dumjību.
Nav brīnums, ka šo imāmu aicināto kustību uz Svēto karu un jauno zemju apgūšanu Eiropā automātiski saista ar katru lielāku vai mazāku terora aktu. Nu pilnīgi atklāti tiek konstatēts, ka sācies trešais pasaules karš. Taču vai skaļi lozungi neaizsedz patiesību?
Rodas vairāki jautājumi un vērojumi:
1) Terora akti notikuši samērā "liesos" Parīzes 10. un 11. kvartālos. Tūristam tie asociējas ar nēģeriem, kas nakšņo telefona būdiņās. Grāmatu tārpiem - ar komisāra Megrē dzīvokli Rišāra Lenuāra bulvārī. Taču tie nav luksusa veikalu vai politisko centrāļu rajoni. Vispār rajons starp Bastīlijas laukumu un Lionas staciju ir degradācijas paraugs. Dažas ielas kā Ledru-Rollin ir totāli pārapdzīvotas. Sent-Antuāna slimnīca šajā Sjēnas pusē (nabagiem), otrā pusē izcilais Pitjē-Salpetjē, modernās neiroloģijas šūpulis.
2) Tātad viss šis pasākums ir messidžs. Bet kāds? Vai to uzzināsim pēc pāris dienām?
3) Varbūt uzbrucējiem šie rajoni labi pazīstami, taču tie nav slēpuši sejas.
4) Nav pārliecinošu pierādījumu sasaistei ar jebkādu organizāciju, nomestās pases ir diezgan apšaubāms apliecinājums. Vienīgais identificētais, kurš nebija uzspridzinājies un tātad sakropļots līdz nepazīšanai, izrādījies francūzis.
5) Īpatna iezīme, ko atstāsta daudzi aculiecinieki – Bataclan uzbrucēji bijuši ārkārtīgi jauni.
6) Visa šī pasākuma loģistiskā realizācija (Francijas policija domā, ka uzbrucēji kafejnīcām devušies tālāk uz Bataclan) pusstundas laikā liecina par ļoti profesionālu plānošanu un kontroli, digitalizācijas iespēju pārvaldību.
7) Izpildītāji bijuši izcili sagatavoti. Pašuzspridzināšanās notikusi ar biorobotu precizitāti.
8) Charlie Hebdo šaušana notika trešdienā. Šoreiz piektdienā - pēc visu lielo pasaules biržu slēgšanas. Vai bija padomāts, lai dažu stundu laikā eiro nezaudētu pusi vērtības?
9) Polija šodien ir paziņojusi, ka nekādus islamistiskos imigrantus neuzņems, un netaisās pildīt EP lēmumus. Vai ES dezintegrācija uzņems drausmīgu ātrumu nākamās nedēļas laikā? Vācija un Austrija slēdz robežas, Slovēnija un Horvātija ir kraha priekšā. Polijai ir būtiska priekšrocība – tā nav atkarīga no Eirozonas tālākas pastāvēšanas. Pēc Pirmā pasaules kara Francija uzdāvināja Polijai bruņojumu kā pateicību par poļu masveida karošanu Francijas pusē. Pateicoties šim bruņojumam, Polija sakāva Padomju Krieviju gan kaujā pie Daugavpils, gan vēl jo svarīgāk - 1920. gada augusta kaujā pie Varšavas, un tikai neredzamā roka apturēja Pilsudski, kurš ar savu regulāro armiju būtu varējis iznīcināt boļševiku valsti īsā laikā. Vai atkal konkurē Vācijas-Krievijas un Francijas-Polijas ass?
10) Svešinieku integrācija ir daudz bīstamāka nekā nodalīšana. Nav iespējams cīnīties pret vēzi, kura metastāzes ir visur. Skaidrs, ka šie integrētie karotāji var atrasties blakus dzīvoklī, blakus mājā, jebkur.
11) Sīrija ietilpa franču mandātā, un Francijai un franču valodai tur bija pozitīvs tēls. Vai radīta jauna paaudze, kas par to neko nezina? Franči visumā ir bijuši cilvēcīgi pret savām kolonijām, salīdzinot ar Beļģijas Kongo vai Spānijas kolonijām. Līdz ar to terora aktu koncentrācija Francijā drīzāk skaidrojama ar Francijas slikto ekonomikas stāvokli Eirozonas iekšienē, kas rada pilnīgu bezcerību imigrantu vidū.
Latvija dažu dienu laikā var nonākt pie ļoti nopietniem lēmumiem. Nav nekādas garantijas par Eiropas Savienības tālāku pastāvēšanu. Tas skan politiski un attālināti, bet eiro nākotne skars katru. Vai Latvija vairāk iegūs, atsakoties uzņemt šīs jaunās armijas, vai cenšoties pielīmēties ES oligarhiem un izsūkt pēdējās eirofondu ubagu dāvanas?
Vai čāčiņas mūsu valdībā spēs atrast pareizo ceļu?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
