Iesaki rakstu: 
Trešdien klajā nāk L. Lapsas, K. Jančevskas un I. Saatčianes grāmata Latvietis parastais par Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurai kā moto likts citāts no Garlība Merķeļa grāmatas Latvieši: „Viņš [latvietis] ir spējīgs un gatavs bez izņēmuma uz katru netikumu, ja rodas kārdinājums un izredzes uz kaut kādu labumu vai arī tikai uz to, ka viņš paliks nesodīts.” Pietiek šodien publicē grāmatas ievadu, kas paskaidro – kā šis citāts attiecināms uz mūsu valsts galvu:
„Ticiet vai ne, bet, pat neraugoties uz visu to, kas par šīs grāmatas varoni ir bijis pateikts iepriekš, mēs ļoti labprāt būtu lieliem burtiem jau grāmatas nosaukumā uzrakstījuši kaut ko, kas aicinātu – skatieties ar cieņu un respektu, te nu reiz ir viens godavīrs.
Nesanāca.
Tiesa, Andris Bērziņš – kuru mēs pēc aizvadīto mēnešu intensīvā darba esam iepazinuši tīri labi – pats noteikti ir pārliecināts, ka tā arī ir. Ka par spīti visam, ko nebūt ne vieglais liktenis atnesis pašam un ģimenei, viņš šo sarežģīto dzīvi ir nodzīvojis labi un kārtīgi.
Tā nav tikai viņa pārliecība vien. Desmiti bijušo skolas, kompartijas nomenklatūras, darba, prihvatizācijas un vēl citādu jomu biedru – arī tādu, kam no viņa nekad neko nav vajadzējis un droši vien arī nevajadzēs – saka apmēram vienu un to pašu: te nu ir viens kārtīgs, prātīgs, apdomīgs, īsti latvisks cilvēks. Daži pat saka – harmoniska personība.
Tiesa, ir arī daži vārdi, ko nelieto neviens no šiem cilvēkiem, kuriem Andris Bērziņš dzīvē acīmredzami ir darījis tikai labu, - vai viņi tā vismaz uzskata. Neviens no viņiem nesaka ne „godīgs”, ne „atklāts”, ne „vīrišķīgs”. Neviens.
Šī grāmata dos pietiekami skaidru atbildi – kāpēc tā. Jo tā stāsta nevis par godavīru, bet par cilvēku no mūsu vidus. Kādu, kurš ir ne jau daudz - drusku pakrāpies, drusku palocījies, drusku likumīgi pazadzis. Kā jau latvietis parastais, kad dzīve viņam šo to it kā bez variantiem liek darīt, taču arī piedāvā šo to vilinošu, kā iegūšanai jāpasper tikai viens mazs solītis sāņus no pareizā un godīgā ceļa.
Tā nu mūsu varonis arī ir dzīvojis, un savā ziņā viņš neapšaubāmi ir lāga vīrs. Viņš nekad neizzagtu, neizkrāptu un neizmelotu ne desmito daļu no tā, ko viņa labais paziņa – kampējs Andris. Jo šis mūsu Andris ir tāds, kādu dzīve viņu ir pataisījusi – piesardzīgs, apdomīgs, tāds, kas pakamps, tikai iepriekš parūpējies, ka kampšana izskatīsies pieklājīga, piedienīga un korekta pret citiem.
Kāpēc tad ne godavīrs? Tāpēc, ka godavīrs ir tas, kam ir gods un godīgums. Pret sevi un citiem. Kas spēj vismaz brīdī, kad uzņemas rūpes par visu valsti, godīgi pateikt – te es esmu, tāds, kāds es esmu. Jā, es esmu drusku locījies, drusku krāpies, drusku vēl šādus tādus baušļus pārkāpis – tad nu metiet akmeni, ja kāds vēlas.
Andris Bērziņš, protams, to neizdarīja un nekad neizdarīs. Jo šādas drosmes viņam nav un arī nebūs. Viņš nekad nemainīs spēles noteikumus, kādi nu tie ir vai kādus viņš pats tos saskata, - viņš, kā to darījis visu mūžu, tiem piemērosies. Un ne tikai tāpēc, ka, kā pats izteicies kādā intervijā, bailes izdzīvojis, vēl pat nepiedzimis.
Tad nu viņa vietā to nāksies pastāstīt šai grāmatai.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
