Iesaki rakstu: 
Ieskaties Satversmē un vari izlasīt, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad tieši TEV. Saeima sastāv no simt tautas (Taviem) priekšstāvjiem. Tāpat Satversmē ir noteikts, ka Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas (Tava) uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas (Tavā) priekšā.
Lasi Satversmi un domā, ka Saeima un valdība ir Tavi labākie draugi, kuri dienu un nakti domā, kā padarīt Tavu dzīvi labāku. Tā būtu jābūt, bet kā ir patiesībā? Patiesībā viņi nemaz neuzvedas kā Tavi draugi, un viņu darbību var raksturot ar Veidenbauma vārdiem:
Ej un dzenies tik pēc naudas,
Krāp un blēdī, cik tik jaudas,
Skaties tik uz savu labu,
Rauj no citiem, rauj, kur dabū...
Tā vien šķiet, ka šie Tavi viltus draugi dienu un nakti domā, kā padarīt Tavu dzīvi nepanesamu. Ja Tu vēl arvien esi Latvijā, Tev ir jumts virs galvas un Tu ēd trīs reizes dienā, tad tas nav Tavs panākums, bet viņu neizdarība. Ja Tu esi sarūpējis sev mājokli un ēdienu, tas nozīmē, ka Tev vēl ir, ko atņemt, un ka nodokļi nav pietiekami lieli.
Visas savas ļaundarības Tavi priekšstāvji pieraksta sliktajai Eiropas Savienībai, kura izdomājot dažnedažādas riebeklības, lai padarītu Tavu dzīvi nepanesamu, un nabaga tautas kalpiem nekas cits neatliekot kā pakļauties šīm nežēlīgajām prasībām.
Daļēji jau tā ir taisnība, jo Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, bet tieši Eiropas Parlaments (EP) prasa mainīt valstu rīcību vides, enerģētikas, būvniecības un sociālajā jomā un īpaši uzsver, ka mājoklis ir pamata tiesība. Bez pienācīga mitekļa kļūst nereālas citas tiesības.
Eiropas Savienības dibināšanas līgumā (07.02.1992) uzsvērts mērķis - izveidot tiesiskuma, miera un drošības telpu, kurā labklājība tiek sasniegta ar darbu.
ES līguma preambulā uzsvērti Sociālās hartas (1961) un Darba ņēmēju pamattiesību hartas (1989) principi - tiesiskums un nodarbinātība, darbs un taisnīga atlīdzība par darbu kā labklājības pamats, drošība vecumā.
ES dokumentos sniegta cilvēka tiesību plašāka izpratne, nekā to skaidro un dara Tavi priekšstāvji Latvijā.
Pēdējo gadu rezolūcijās Eiropas parlamenta vairākums konsekventi apliecina, ka tautas labklājība un nabadzības novēršana joprojām būs Eiropas vērtības, un Eiropa prasa no valdībām (arī Latvijas) - labu pārvaldību, caurspīdīgumu budžetā.
EP uzsvēris, ka demokrātijas pamats ir spēcīgas arodbiedrības.
Eiropas parlamenta vairākums neatbalsta valdību pieļauto atkāpšanos no ES dibināšanas līgumā minētiem principiem un nosoda valdību veikto cilvēktiesību ierobežošanu ekonomisko grūtību pārvarēšanas vārdā.
EP paplašina termina SEGREGĀCIJA izpratni, attiecinot to arī uz nabadzīgo trūcīgo izstumšanu no ierastās dzīves vides. EP uzsver, ka atbalsts krīzes pārvarēšanā vajadzīgs ne tikai nabagiem, bet arī vidusslāņa ģimenēm. Nosprausti virzieni atbalstam studentiem, vientuļām mātēm.
2013.gada 11.jūnija rezolūcijā secināts, ka tiesības uz mājokli un vidi ir eksistences pamats, tas ietekmē veselību u.c.. Nedrīkst veikt kredītu piedziņu no tiem, kam bankas ir atņēmušas dzīvokļus. (Parādu verdzība ir aizliegta.)
Rezolūcijā tās nosaukums ir par sociālajiem dzīvokļiem, taču dokumenta saturs ir daudzkārt plašāks - par labklājības un sociālo politiku kopumā, un arī atbalstu būvniecībai, vides un veselības, mājokļu siltināšanu un enerģētikas risinājumiem.
Te nu vari redzēt, ka pretēji Tavu pārstāvju meliem Eiropas Parlaments rezolūcijā noteic, ka dalībvalstīm vajadzētu novērst situāciju, kad no mājokļiem izlikti iedzīvotāji ir spiesti turpināt hipotekāro kredītu atmaksu, kā arī uzsver, ka ieguldījumi sociālajos mājokļos var palīdzēt Eiropai pārvarēt krīzi.
"Pienācīgas dzīvesvietas saglabāšana ir viena no būtiskākajām Eiropas iedzīvotāju raizēm. Daudzas ES mājsaimniecības saskaras ar situāciju, kad par mājokli jāmaksā līdz pat 40% no ikmēneša ienākumiem. Pienācīgs sociālo mājokļu piedāvājums var palīdzēt samazināt arī nekustamā īpašuma "burbuļu" risku," teica par paziņojuma izstrādi atbildīgā EP deputāte Karima Delli (Zaļie/EFA, Francija) debatēs pirms balsojuma.
Eiropas Komisijai un dalībvalstīm jārod risinājums ekonomikas krīzes un bezdarba visvairāk skarto iedzīvotāju problēmām, kas rodas, zaudējot mājokļus. Dalībvalstīm jācenšas visiem spēkiem rast alternatīvus risinājumus izlikšanai, uzsvērts rezolūcijā.
Tieši Tavi pārstāvji ir tie, kas nepiekrīt Eiropas Parlamenta viedoklim par sociālajiem dzīvokļiem. Eiropas Parlaments saka, ka ieguldījumi sociālajos mājokļos jāizskata ne tikai par izdevumiem, bet arī par produktīviem ieguldījumiem, jo tie palīdz radīt darbavietas. Rezolūcijā deputāti aicina Komisiju noteikt Eiropas rīcības sistēmu sociālajiem mājokļiem, lai nodrošinātu saskaņotu dalībvalstu rīcību valsts pabalstu, struktūrfondu, enerģētikas politikas, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas un veselības politikas jomā. Sociālie mājokļi ir būtisks faktors stratēģijas Eiropa 2020 mērķu sasniegšanā, īpaši attiecībā uz nabadzības izskaušanas mērķiem. Līdzekļi ieguldījumiem pienācīgu sociālo mājokļu nodrošināšanā jāpiešķir gan 2014.–2020. gada perioda daudzgadu finanšu shēmā, gan arī dalībvalstu un reģionālo un vietējo pašvaldību budžetos.
Deputāti rezolūciju pieņēma ar 353 balsīm par, 151 pret un 189 atturoties. No Latvijas ievēlētie deputāti nobalsoja: Ivars GODMANIS - atturas, Sandra KALNIETE - atturas, Krišjānis KARIŅŠ - atturas, Alexander MIRSKY - par, Alfreds RUBIKS - par, Inese VAIDERE - atturas, Roberts ZĪLE - nebalso, Kārlis ŠADURSKIS - atturas, Tatjana ŽDANOKA - par.
Tie, kas atturējās, skaidroja savu pozīciju, ka, viņuprāt, labākais līdzeklis cīņā ar nabadzību ir maksātnespēja (?), bet arī šajā virzienā viņu soļi ir gauži neskaidri, jo svarīgākas par Tavām interesēm Taviem pārstāvjiem šķiet komercbanku intereses. Neceri, ka viņi sniegs Tev palīdzību grūtā brīdī (darba zaudēšana, veselības problēmas, lielāki komunālie maksājumi,...); viņi savilks Tavu jostu tik cieši, ka izspiedīs no Tevis pēdējo sulu un atdos Tavus sūri grūti sastrādātos darba augļus alkatīgo augļotāju glābšanai.
Ceru, ka būsi gudrāks un nākošreiz rūpīgāk izvēlēsies draugus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
