Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Pensiju likumā. Nenoliedzami, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas (SAS) ilgtspēju, ir nepieciešamas izmaiņas, un to apstiprinās jebkurš, kam ir kaut neliela izpratne par esošo situāciju. Taču nenoliedzami ir arī tas, ka šādiem grozījumiem ir jābūt vispusīgi izvērtētiem un atbilstoši pamatotiem, jo tie pretēji apgalvotajam var atstāt nozīmīgu ietekmi uz lielu sabiedrības daļu un sociālās apdrošināšanas sistēmas nākotni.

Sociālās sistēmas ilgtspēja un stabilitāte tiek pasniegta kā šo grozījumu galvenais mērķis. Bet vai tas tā tiešām ir?

Diemžēl šī acīmredzamā nepieciešamība pienācīgi izvērtēt piedāvātos grozījumus tika ignorēta pat attiecībā uz Saeimu, kurai par tiem būtu jālemj. Patiesībā deputātiem vispār netika dota iespēja pārliecināties par šo grozījumu atbilstību tik skaisti deklarētajiem mērķiem un rūpēm par drošu un stabilu sabiedrības vecumdienu nodrošināšanu.

Saeimai iesniegtajos materiālos vienīgie pieejamie aprēķini aprobežojās tikai ar diviem gadiem, turklāt tikai ar šo 2014. un 2015. gadā veicamo grozījumu tiešo ietekmi uz speciālā budžeta izdevumiem. Savukārt aprēķini par iespējamajiem netiešajiem izdevumiem, kuri rastos šo grozījumu sakarā (piemēram, paaugstinot pensionēšanās vecuma slieksni, pieaugtu bezdarbnieku skaits, tātad arī izmaksas, kas saistītas ar bezdarba apdrošināšanu), kā arī aprēķini par jebkādiem budžeta ieņēmumiem nebija pieejami vispār!

Tas liecina vai nu par acīmredzamu atbildīgo ierēdņu nekompetenci vai arī nespēju sagatavot pamatojumu atbilstoši uzstādītajiem politiskajiem mērķiem, kuri nav reāli īstenojami, vai arī par attieksmi pret Saeimu, kā pret pilnīgiem kretīniem, kuri tāpat neko nesapratīs. Tāpēc aprēķinu vietā deputātiem tika rādītas krāsainas bildītes ar grafikiem, kuri uzskatāmi demonstrēja, kā šie grozījumi atrisinās Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas.

Piemēram, vienā no grafikiem tika demonstrēts, ka grozījumi 2014. gadā dos 140 miljonu latu lielu ietaupījumu, savukārt Labklājības ministrijas (LM) iesniegtajos materiālos Saeimai izceltā tekstā tiek apgalvots, ka kopējais finansiālais ietaupījums valsts speciālajā budžetā 2014. gadā būs 9,3365 miljoni lati. Tam, kurš ir iepazinies ar šiem materiāliem un kuram ir kaut mazākā sajēga par to, ko ir izlasījis, nebūs grūti atrast šo kļūdu aprēķinos. Tāpēc nevilšus rodas jautājums – ar kādu atbildības sajūtu un kompetenci ir veikta šo materiālu sagatavošana, zinot, ka tā ir informācija, balstoties uz kuru Saeimai būs jāpieņem lēmums par sabiedrības nākotnei tik svarīgu jautājumu?

Mans darbs desmit gadus ir bijis saistīts ar tarifu aprēķinu pamatotības izvērtēšanu. Pensiju aprēķinu pamatprincipi ir līdzīgi – ir izejas dati, ir metodika, pēc kuras tiek veikti aprēķini, un ir matemātiskais modelis, kas ļauj noteikt atsevišķu mainīgu faktoru ietekmi uz rezultātu.

Par cik gandrīz nekas no tā nebija iesniegts, vēl pirms Lieldienu brīvdienām vērsos LM ar lūgumu iesniegt man šos izejas datus, izmantoto aprēķinu metodiku, pieņēmumus un aprēķinu modeļus, lai es varētu veikt nepieciešamos aprēķinus pats un pārliecināties par piedāvāto aprēķinu pamatotību un to reālo ietekmi. Šādi dati no LM netika saņemti.

Mēģinot izmantot pieejamos Statistikas pārvaldes pēdējos tautas skaitīšanas datus, nācās secināt, ka tie atšķiras no datiem, kas ir izmantoti LM iesniegtajos aprēķinos. Piemēram, LM aprēķinos izmantoto nākotnes pensionāru skaits pārsniedza to cilvēku skaitu pašlaik, no kuriem nākotnē šiem pensionāriem būtu jārodas. Interesanti, no kurienes?!

Neredzot aprēķinus, nevar piekrist kaismīgi apgalvotajam, ka šie grozījumi neskars nākotnes sabiedrības labklājību un ir tikai vērsti uz sistēmas stabilitāti un ilgtspēju – jo, ja ņem vērā to, ka saskaņā ar Latvijā izmantoto pensijas formulu saņemamās pensijas apmērs ir apgriezti proporcionāls prognozējamajam mūža ilgumam pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, visus mūs uzmanīgus vajadzētu darīt uzstājīgajiem grozījumu autoru apgalvojumiem par nozīmīgi pieaugošo mūža ilgumu Latvijā.

Kādēļ? To palielinot, cilvēkiem izmaksājamās pensijas apmērs kļūst mazāks. Jāatzīst, tas ir ļoti ērts veids, kā valdībai ne no nekā „konsolidēt” speciālā budžeta izdevumus uz pensiju izmaksu rēķina. Diemžēl datus, kas apliecinātu sagaidāmo nozīmīgo mūža pieaugumu, kā arī faktorus (piemēram: medicīniskās aprūpes uzlabošanās, dzīves līmeņa pieaugums, uc.), kuri Latvijā to noteiks, LM nespēja iesniegt.

Savukārt, iepazīstoties ar pieejamo informāciju par paredzētajiem grozījumiem speciālajā budžetā (tie ir vairāki izdevumu posteņi), nav redzama pamatojuma, kādēļ tieši pensionēšanas vecuma paaugstināšana ir jāveic jau 2014. gadā. Ja tik tiešām rūpes ir par to, lai veidotu sabalansētu speciālo budžetu, tad kas liedz jau nākošajā, 2013. gada budžetā pensiju piemaksas no speciālā budžeta pārnest atpakaļ uz pamatbudžetu, kur tām arī būtu jāatrodas, nevis gaidīt 2014. gadu? Kopējā budžeta bilancē tas neko nemaina, toties atrisina sabiedrībai tik sasāpējušo jautājumu par pensionēšanās vecuma straujo palielināšanu, jo tas dotu aptuveni papildus 130 miljonu latu ietaupījumu speciālajā budžetā, kas ar uzviju nosegtu tos izdevumus, kurus tagad piedāvā segt ar straujāku pensijas vecuma paaugstināšanu, kas saskaņā ar pašas LM aprēķiniem 2014. gadā dos apmēram 8 miljonus latu, bet 2015. gadā – 17 miljonus latu lielu ietaupījumu.

Un vispār, cik tas ir kompetenti un pamatoti apgalvot, ka šis ir pārdomāts priekšlikums sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes un ilgtspējas nodrošināšanai, ja atrauti no visas sistēmas tiek apskatīta un mainīta tikai tās daļa – 1. pensijas līmenis, neanalizējot visu pārējo sistēmu un to daļu iespējamo mijiedarbību. Tas ir līdzīgi kā censties izlīdzināt nepareizu kuģa kursu, izraujot no tā vienu daļu un nedomājot, kurp aiziet pārējās.

Iespējams, ka piedāvātie grozījumi tiešām spēs atrisināt Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas, bet šis risinājums atkal tiks īstenots tā, kā tas ir ērtāk un vieglāk valdībai, nevis vajadzīgs Latvijas tautai – kā parasti, vienkārši uzveļot visu smagumu uz tās pleciem tā vietā, lai pacenstos pielikt arī savu plecu šīs nastas nešanā – nākot ar tikpat konkrētiem priekšlikumiem ne tikai par izdevumu apgriešanu, bet arī par ieņēmumu palielināšanu speciālajā budžetā, piemēram, piedāvājot savu ekonomikas stimulēšanas plānu jaunu darbavietu radīšanā.

Tas nebūtu nemaz tik sarežģīti izdarāms, ja vien būtu tāda politiskā griba – daudz kas būtu iespējams, izmantojot tās pašas sociālās apdrošināšanas sistēmas iespējas – piemēram izmantojot 2. pensiju līmenī (kas pensiju sistēmas reformas rezultātā tika radīts tieši ar mērķi, lai mazinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas 1.pensiju līmeņa atkarību no paredzamajiem demogrāfijas procesiem. Taču mums tiek piedāvāts rīkoties pretēji izveidotajai sistēmas loģikai – risināt šos izaicinājumus tikai caur 1.līmeni, bet 2.līmenis netiek pat pieminēts...) uzkrātos fondus, kuri šobrīd jau pārsniedz 900 miljonus latu un, pateicoties banku lobiju nodrošinātajai likumdošanai, ir riktīga medusmaize pensiju fondu turētājiem.

Bet mums un valstij tie nedod gandrīz nekādu labumu – tie visi pamatā ir ieguldīti citu valstu vērtspapīros, baro citu valstu ekonomikas un fondu turētājus (mēs vēl papildus tiem maksājam par katru savu iemaksāto latu, lai kas ar to notiktos), bet Latvijas pensiju maksātājiem pa šiem gadiem tie nodrošina smieklīgi niecīgu ienesīgumu – vidēji mazāku nekā 0,5% gadā - tā vietā, lai tiktu radīta iespēja tos ieguldīt Latvijas ekonomikā, saņemot par to pienācīgu atdevi (nākotnes pensijas), veidojot jaunas „baltās” darbavietas un tādejādi iemaksas sociālajā budžetā (esošās pensijas). Nu jā, bet tas ir daudz grūtāk un atbildīgāk, nekā vienkārši kaut ko nogriezt. Un kādēļ gan censties ko darīt, ja var panākt vajadzīgo lēmumu pieņemšanu, liekot Saeimai strādāt kā aklai balsošanas mašīnai - nevajag gatavot nekādu pamatojumu, pietiek ar krāsainām bildītēm...

Novērtē šo rakstu:

36
4

Seko mums

Mēs domājam, ka...

21

Lienes Cipules jautājumi savai bijušajai partijai un tās atbildes

Foto"Es vēlētos ar Jūsu portāla starpniecību, ja iespējams, saņemt publiskas argumentētas atbildes par minēto situāciju no augsti kompetentām personām - bijušās Valsts kontrolieres I.Sudrabas un bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja G.Kūtra uz šādiem vienkāršiem jautājumiem," šādu elektroniskā pasta vēstuli Pietiek saņēma no partijas No sirds Latvijai bijušās biedres Lienes Cipules. Publicējam gan viņas uzdotos jautājumus, gan no partijas saņemtās atbildes.
Lasīt visu...

6

Kas darās ar "Citadeli"?

FotoSlepenība un steiga, deviņdesmito gadu stilā piekopts privatizācijas process, kādu valdība demonstrē, šobrīd pārdodot par neizprotami zemu cenu banku Citadele slepeni izraudzītiem un ekskluzīvi aprūpētiem nezināmiem pircējiem, ir nepieņemama.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot?

FotoPar ko balsot 4. oktobrī? Tāds atkal ir hamletiskais jautājums. Pie mums vārdi no Hamleta monologa to be or not to be, that is the question vēlēšanu kontekstā atkārtojas ik pēc noteikta laika ar vienu un to pašu emocionālo spriedzi. Tā jau ir stabila tradīcija, ka kāda pilsoņu daļa nezina, par ko balsot parlamenta vēlēšanās, un ap šo jautājumu saceļ samērā lielu publisko kņadu. Interneta laikmetā šī kņada iegūst īpaši plašu publisko vērienu, jo katrs potenciālais vēlētājs var skaļi uzdot minēto jautājumu un pats to komentēt, iepazīstinot ar savu viedokli visu pasauli.
Lasīt visu...

18

Kā Tēva dienas dalībnieki dzina prom "Vienotību" un Zaļos zemniekus

FotoŠis ir stāsts par to, ko nozīmē Latvijā sarīkot Tēva dienu, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas.
Lasīt visu...

21

Ukraina: vēl cits skatu punkts

FotoBiju ļoti pārsteigts, izdzirdot šajā tālajā Eiropas nostūrī krievu valodu. Sēdēju mazmazītiņā kafejnīcā, kur dzēriens tika pasniegts gluži vai antīkās tasītēs. Tasīšu apzeltītajās maliņās laika un cilvēku zobi bija atstājuši savas piemiņas zīmes. Taču mazmazītiņā kafejnīca ar šīm tasītēm lieliski saderēja kopā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai Ušakovam nePIETIEK, jeb kurš pirmais metīs akmeni?

Starp pēdējās dienās izsludinātajiem iepirkumiem viens no izcilākajiem ir nodibinājuma "Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs", kurš attīsta zīmolu “LiveRiga”, nevainīgais paziņojums par vēlmi...

Foto

Par Ilzes Viņķeles modeli – sociālo iemaksu novirzīšanu veselības aprūpei

Veselības ministrijas darba grupa nākusi klajā ar jaunu veselības finansēšanas modeli – papildināt veselības budžetu ar...

Foto

Par propagandu (krievu, vācu, amerikāņu)

Propaganda sākotnējā sapratnē ir savas uzskatu sistēmas izplatīšana. Pēc pasaules kariem šis propagandas redzējums mainījās un propaganda sāka asociēties ar sabiedrības...

Foto

Par reālpolitikas attīrīšanās iespējām

Demokrātija īstenojas atbilstoši pilsoņu brīvai izvēlei, valsts konstitūcijas noteiktajā kārtībā ievēlot tautas priekšstāvjus, kuri tālāk veido valsts izpildvaras aparātu, rada un pilnveido...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Karalienes prioritāte

Mūsdienās sāk piepildīties kāda slavena vīra vārdi, ka turpmākās impērijas būs apziņas impērijas. Praktiski tas var izpausties dažādi. Turklāt var...

Foto

Valsts finansējums 762,7 tūkstošu eiro apmērā - 8398 jauniešu lielai auditorijai

2013.gadā elektronisko mediju vidi pāršalca ziņa, ka Latvijas Republikas Saeima ir piešķīrusi  1 898 100...

Foto

Integrācijas auzas, caurie likumi un impēriskais gēns

Mana tēva māte bija krieviete. No Abrenes, kur viņā ieskatījās latviešu robežsargs. Tēvamāte bija cilvēks, pret kuru reizēm uzbangoja...

Foto

Valsts naudai jāpaliek Latvijā

Pēdējo gadu laikā sabiedrībā aktīvi tiek aicināts cilvēkus iegādāties Latvijā ražotus produktus, tomēr, kaut iedzīvotāji pauž viedokli, ka vēlas atbalstīt vietējos ražotājus,...

Foto

Ar seklām masu ziņām vien nepietiks, jeb ASV un Krievijas kašķi

Sabiedrība nav jāinformē, tā ir jāaudzina ar noteiktu viedokļu un uzskatu kopumu lai adaptētos izmaiņām...

Foto

Par solījumiem risināt namīpašnieku un īrnieku problēmas

Šā gada sākumā, īsu laiku pēc Rīgas namīpašnieku biedrības atklātās vēstules Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai bija vērojama...

Foto

Mana balss būs garants konservatīvo vērtību uzvarai

Teju, teju klāt jau 4.oktobris, diena, kad mums katram dota iespēja izmantot savas pilsoņa tiesības – piedalīties vēlēšanās, kas...

Foto

Ko nozīmīgu un kvalitatīvu esmu panācis Saeimā

Šīs Saeimas darbības laiks ir īsāks kā ierasts - četru gadu vietā vien trīs, jo 11.Saeima tika ievēlēta ārkārtas...

Foto

PVN pārtikai samazināšana – veids, kā glābt ražotājus un mazāk turīgos

Ir saprotama valdošo partiju nevēlēšanās būtiski mazināt pievienotās vērtības  nodokli pārtikai, jo tas var radīt...

Foto

Laika un telpas piedzīvojums subjektīvajā pieredzē

XVII gadsimtā itāļu zinātnieks G. Galilejs noskaidroja, ka priekšmeta attiecību izmaiņas pret citiem priekšmetiem nosaka paātrinājums, nevis ātrums. Tas bija...

Foto

Laimes likums

Daudziem no Jums ir labi zināmi vārdi: „Ir cilvēks, ir problēma. Nav cilvēks, nav problēmas.” („Есть человек, есть проблема. Нет человека, нет проблемы” –...

Foto

Par grābekļiem un "Grābekli"

Einars Repše ir ļoti jauks cilvēks....

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Priekšvārds

Pie mums ļoti aktuāls ir morālais lozungs „Pietiek kampt, pietiek melot, pietiek postīt, pietiek neskaidrību, pietiek noklusēt, pietiek muļķību, pietiek muldēt,...

Foto

Vai Drošības policija dara savu darbu: atklāta vēstule Valsts drošības padomei, Saeimas Nacionālās drošības komisijai

Mēs, Latvijas pilsoņi, lūdzam jūs savas kompetences ietvaros, ko nosaka mūsu...

Foto

Liekulība

Nupat ka atzīmējām dienu ar bailēs rakstītu nosaukumu - Staļinisma un nacistu upuru piemiņas diena. Kaut bija jābūt Okupācijas upuru piemiņas dienai. Ne jau mūs...

Foto

Kas veido vēsturi

Pats labākais, uz ko mēs varam cerēt, ir laba nāve. Džeimss Folijs (James Foley) tādu nedabūja....

Foto

Velojoslas: gribēts jau noteikti bija, kā labāk

Lai ko arī rādītu Rīgas pašvaldības pasūtītu un apmaksātu aptauju rezultāti, jauno velojoslu ieviešana Rīgas centra ielās ir gadījums,...

Foto

Ar kādām tiesībām saujiņa marionešu bez tautas nobalsošanas atļaujas izlemt Latvijas likteni?

Atgādinu, ka grieķu valodā termins „demokrātija” nozīmē „tautas vara”. Mūsdienu traktējumā demokrātiju sauc arī...

Foto

Balso pase, nevis pilsoņi

Pavisam tuvu ir 12 Saeimas vēlēšanas un Latvijas pilsoņi izmantos savas Satversmē garantētās tiesības. Satversmes 8. pants skaidri pasaka, ka tiesības vēlēt...

Foto

Tautas parametri

Jautājumi par tautas parametriem (etnoģenētiskās izcelsmes sākumu, etnisko komponentu sastāvu, attīstības stadijām, etnisko komponentu sociāli politisko konsolidāciju) ir ļoti seni un komplicēti. Jautājumus uzdod...

Foto

Par karu - manas pārdomas

Pēdējā laika raksti par karu rada dīvainu sajūtu, tāpēc izlauzās dažas pārdomas. Tik gari šeit vēl nekad neesmu rakstījis....

Foto

Kam Latvijā dzīvot ir vislabāk?

Ir meli, lieli meli un statistika. Ieskatījos Latvijas statistikas datos, izrādās, ka iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam vairs netiek rēķināts....

Foto

Par Krievijas iebrukumu Ukrainā

Jau labu laiku mediji liek noprast, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā. Notiekošais Austrumukrainā tiek primitivizēts, tam tiek piejaukta milzīga melu daļa, un...

Foto

Kuņģis šodien, šeit un tagad

"Liepājas metalurga" administratora Haralda Velmera pieņemtais lēmums - vai kas nu tur patiesībā šo lēmumu pieņēmis - par pareizajiem un nepareizajiem...

Foto

Ir mazi meli, ir lieli meli, un ir statistika

Šis teiciens aktualitāti nav zaudējis arī mūsdienās. Tikai žēl, ka šoreiz tas ir aktuāls, saistībā ar tik...

Foto

Bailes no pārmaiņām Latgalē

Atsaucoties uz politiskās situācijas notikumiem, vispārpieņemtajām aktivitātēm, lozungiem un saukļiem, visā šajā emociju virpulī der atcerēties, ka valstij pēc pašos pamatos ir...

Foto

Lūgums atklātību aizstāvošās partijas "Latvijas attīstībai" valdei

Publicējam vēstuli, ko izdevniecība Baltic Screen trešdien no rīta nosūtīja partijas Latvijas attīstībai valdei. Dīvainā kārtā, neraugoties uz partijas un tās...

Foto

Minskas tikšanās „sausais atlikums”

Dodoties uz tikšanos ar Putinu, Ukrainas prezidents Porošenko esot izteicies, ka tur izšķiršoties Pasaules un Eiropas liktenis. Izskatās, ka prezidents būs stipri...

Foto

Tikumība pret demokrātiju?

Vai ir vērts ticēt iemidzinošajām Latvijas eirodeputātu runām par Estrellas rezolūcijas un Lunačekas ziņojuma tikai rekomendējošo raksturu, ja mūsu vietējā vara dzenas īstenot pat to,...

Foto

Damokla zobens virs Latvijas tranzītbiznesa

Kravu apjoma pieaugums Rīgas Brīvostā gada pirmajos septiņos mēnešos par 15,8%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, protams, ir laba ziņa...

Foto

VID speciālistu atbilde uz PIETIEK jautājumu par Baibu Broku

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais objekts ir fiziskās personas gūtais ienākums. Ievērojot Civillikuma 1934.pantā noteikto, ar aizdevuma...

Foto

Vai dažiem nav jādomā par atkāpšanos?

Valsts noslēpuma aizsegā tiek organizēta valsts bankas Citadele pārdošana. No tās informācijas, kas nonākusi atklātībā, varam secināt, ka notiek kārtējā valsts līdzekļu...

Foto

Pastāsts par neredzamo čeku

Nekas nav vienkāršāk kā par kādu, kas nepatīk,  pateikt, ka tas ir čekists. Lai nu viņš tik sāk taisnoties, tieši tas ir...

Foto

Trīs tēzes par degradāciju

Mūsdienu publiskajā telpā viens no populārākajiem jēdzieniem ir „degradācija”. Šo jēdzienu visbiežāk var sastapt socioloģiskajā un kulturoloģiskajā publicistikā, mācītāju izteikumos par tikumību,...

Foto

"Parex banka" taču tika nopirkta par visu Latvijas iedzīvotāju līdzekļiem

Laimdotas Straujumas vadībā valdība gatavojas pieņemt lēmumu pārdot bankuCitadele, mēģinot šo darījumu paveikt pēc iespējas ātrāk....