Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Pensiju likumā. Nenoliedzami, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas (SAS) ilgtspēju, ir nepieciešamas izmaiņas, un to apstiprinās jebkurš, kam ir kaut neliela izpratne par esošo situāciju. Taču nenoliedzami ir arī tas, ka šādiem grozījumiem ir jābūt vispusīgi izvērtētiem un atbilstoši pamatotiem, jo tie pretēji apgalvotajam var atstāt nozīmīgu ietekmi uz lielu sabiedrības daļu un sociālās apdrošināšanas sistēmas nākotni.

Sociālās sistēmas ilgtspēja un stabilitāte tiek pasniegta kā šo grozījumu galvenais mērķis. Bet vai tas tā tiešām ir?

Diemžēl šī acīmredzamā nepieciešamība pienācīgi izvērtēt piedāvātos grozījumus tika ignorēta pat attiecībā uz Saeimu, kurai par tiem būtu jālemj. Patiesībā deputātiem vispār netika dota iespēja pārliecināties par šo grozījumu atbilstību tik skaisti deklarētajiem mērķiem un rūpēm par drošu un stabilu sabiedrības vecumdienu nodrošināšanu.

Saeimai iesniegtajos materiālos vienīgie pieejamie aprēķini aprobežojās tikai ar diviem gadiem, turklāt tikai ar šo 2014. un 2015. gadā veicamo grozījumu tiešo ietekmi uz speciālā budžeta izdevumiem. Savukārt aprēķini par iespējamajiem netiešajiem izdevumiem, kuri rastos šo grozījumu sakarā (piemēram, paaugstinot pensionēšanās vecuma slieksni, pieaugtu bezdarbnieku skaits, tātad arī izmaksas, kas saistītas ar bezdarba apdrošināšanu), kā arī aprēķini par jebkādiem budžeta ieņēmumiem nebija pieejami vispār!

Tas liecina vai nu par acīmredzamu atbildīgo ierēdņu nekompetenci vai arī nespēju sagatavot pamatojumu atbilstoši uzstādītajiem politiskajiem mērķiem, kuri nav reāli īstenojami, vai arī par attieksmi pret Saeimu, kā pret pilnīgiem kretīniem, kuri tāpat neko nesapratīs. Tāpēc aprēķinu vietā deputātiem tika rādītas krāsainas bildītes ar grafikiem, kuri uzskatāmi demonstrēja, kā šie grozījumi atrisinās Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas.

Piemēram, vienā no grafikiem tika demonstrēts, ka grozījumi 2014. gadā dos 140 miljonu latu lielu ietaupījumu, savukārt Labklājības ministrijas (LM) iesniegtajos materiālos Saeimai izceltā tekstā tiek apgalvots, ka kopējais finansiālais ietaupījums valsts speciālajā budžetā 2014. gadā būs 9,3365 miljoni lati. Tam, kurš ir iepazinies ar šiem materiāliem un kuram ir kaut mazākā sajēga par to, ko ir izlasījis, nebūs grūti atrast šo kļūdu aprēķinos. Tāpēc nevilšus rodas jautājums – ar kādu atbildības sajūtu un kompetenci ir veikta šo materiālu sagatavošana, zinot, ka tā ir informācija, balstoties uz kuru Saeimai būs jāpieņem lēmums par sabiedrības nākotnei tik svarīgu jautājumu?

Mans darbs desmit gadus ir bijis saistīts ar tarifu aprēķinu pamatotības izvērtēšanu. Pensiju aprēķinu pamatprincipi ir līdzīgi – ir izejas dati, ir metodika, pēc kuras tiek veikti aprēķini, un ir matemātiskais modelis, kas ļauj noteikt atsevišķu mainīgu faktoru ietekmi uz rezultātu.

Par cik gandrīz nekas no tā nebija iesniegts, vēl pirms Lieldienu brīvdienām vērsos LM ar lūgumu iesniegt man šos izejas datus, izmantoto aprēķinu metodiku, pieņēmumus un aprēķinu modeļus, lai es varētu veikt nepieciešamos aprēķinus pats un pārliecināties par piedāvāto aprēķinu pamatotību un to reālo ietekmi. Šādi dati no LM netika saņemti.

Mēģinot izmantot pieejamos Statistikas pārvaldes pēdējos tautas skaitīšanas datus, nācās secināt, ka tie atšķiras no datiem, kas ir izmantoti LM iesniegtajos aprēķinos. Piemēram, LM aprēķinos izmantoto nākotnes pensionāru skaits pārsniedza to cilvēku skaitu pašlaik, no kuriem nākotnē šiem pensionāriem būtu jārodas. Interesanti, no kurienes?!

Neredzot aprēķinus, nevar piekrist kaismīgi apgalvotajam, ka šie grozījumi neskars nākotnes sabiedrības labklājību un ir tikai vērsti uz sistēmas stabilitāti un ilgtspēju – jo, ja ņem vērā to, ka saskaņā ar Latvijā izmantoto pensijas formulu saņemamās pensijas apmērs ir apgriezti proporcionāls prognozējamajam mūža ilgumam pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, visus mūs uzmanīgus vajadzētu darīt uzstājīgajiem grozījumu autoru apgalvojumiem par nozīmīgi pieaugošo mūža ilgumu Latvijā.

Kādēļ? To palielinot, cilvēkiem izmaksājamās pensijas apmērs kļūst mazāks. Jāatzīst, tas ir ļoti ērts veids, kā valdībai ne no nekā „konsolidēt” speciālā budžeta izdevumus uz pensiju izmaksu rēķina. Diemžēl datus, kas apliecinātu sagaidāmo nozīmīgo mūža pieaugumu, kā arī faktorus (piemēram: medicīniskās aprūpes uzlabošanās, dzīves līmeņa pieaugums, uc.), kuri Latvijā to noteiks, LM nespēja iesniegt.

Savukārt, iepazīstoties ar pieejamo informāciju par paredzētajiem grozījumiem speciālajā budžetā (tie ir vairāki izdevumu posteņi), nav redzama pamatojuma, kādēļ tieši pensionēšanas vecuma paaugstināšana ir jāveic jau 2014. gadā. Ja tik tiešām rūpes ir par to, lai veidotu sabalansētu speciālo budžetu, tad kas liedz jau nākošajā, 2013. gada budžetā pensiju piemaksas no speciālā budžeta pārnest atpakaļ uz pamatbudžetu, kur tām arī būtu jāatrodas, nevis gaidīt 2014. gadu? Kopējā budžeta bilancē tas neko nemaina, toties atrisina sabiedrībai tik sasāpējušo jautājumu par pensionēšanās vecuma straujo palielināšanu, jo tas dotu aptuveni papildus 130 miljonu latu ietaupījumu speciālajā budžetā, kas ar uzviju nosegtu tos izdevumus, kurus tagad piedāvā segt ar straujāku pensijas vecuma paaugstināšanu, kas saskaņā ar pašas LM aprēķiniem 2014. gadā dos apmēram 8 miljonus latu, bet 2015. gadā – 17 miljonus latu lielu ietaupījumu.

Un vispār, cik tas ir kompetenti un pamatoti apgalvot, ka šis ir pārdomāts priekšlikums sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes un ilgtspējas nodrošināšanai, ja atrauti no visas sistēmas tiek apskatīta un mainīta tikai tās daļa – 1. pensijas līmenis, neanalizējot visu pārējo sistēmu un to daļu iespējamo mijiedarbību. Tas ir līdzīgi kā censties izlīdzināt nepareizu kuģa kursu, izraujot no tā vienu daļu un nedomājot, kurp aiziet pārējās.

Iespējams, ka piedāvātie grozījumi tiešām spēs atrisināt Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas, bet šis risinājums atkal tiks īstenots tā, kā tas ir ērtāk un vieglāk valdībai, nevis vajadzīgs Latvijas tautai – kā parasti, vienkārši uzveļot visu smagumu uz tās pleciem tā vietā, lai pacenstos pielikt arī savu plecu šīs nastas nešanā – nākot ar tikpat konkrētiem priekšlikumiem ne tikai par izdevumu apgriešanu, bet arī par ieņēmumu palielināšanu speciālajā budžetā, piemēram, piedāvājot savu ekonomikas stimulēšanas plānu jaunu darbavietu radīšanā.

Tas nebūtu nemaz tik sarežģīti izdarāms, ja vien būtu tāda politiskā griba – daudz kas būtu iespējams, izmantojot tās pašas sociālās apdrošināšanas sistēmas iespējas – piemēram izmantojot 2. pensiju līmenī (kas pensiju sistēmas reformas rezultātā tika radīts tieši ar mērķi, lai mazinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas 1.pensiju līmeņa atkarību no paredzamajiem demogrāfijas procesiem. Taču mums tiek piedāvāts rīkoties pretēji izveidotajai sistēmas loģikai – risināt šos izaicinājumus tikai caur 1.līmeni, bet 2.līmenis netiek pat pieminēts...) uzkrātos fondus, kuri šobrīd jau pārsniedz 900 miljonus latu un, pateicoties banku lobiju nodrošinātajai likumdošanai, ir riktīga medusmaize pensiju fondu turētājiem.

Bet mums un valstij tie nedod gandrīz nekādu labumu – tie visi pamatā ir ieguldīti citu valstu vērtspapīros, baro citu valstu ekonomikas un fondu turētājus (mēs vēl papildus tiem maksājam par katru savu iemaksāto latu, lai kas ar to notiktos), bet Latvijas pensiju maksātājiem pa šiem gadiem tie nodrošina smieklīgi niecīgu ienesīgumu – vidēji mazāku nekā 0,5% gadā - tā vietā, lai tiktu radīta iespēja tos ieguldīt Latvijas ekonomikā, saņemot par to pienācīgu atdevi (nākotnes pensijas), veidojot jaunas „baltās” darbavietas un tādejādi iemaksas sociālajā budžetā (esošās pensijas). Nu jā, bet tas ir daudz grūtāk un atbildīgāk, nekā vienkārši kaut ko nogriezt. Un kādēļ gan censties ko darīt, ja var panākt vajadzīgo lēmumu pieņemšanu, liekot Saeimai strādāt kā aklai balsošanas mašīnai - nevajag gatavot nekādu pamatojumu, pietiek ar krāsainām bildītēm...

Novērtē šo rakstu:

36
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Vētra ūdensglāzē jeb uzmanību, burkas

FotoEs lieliski saprotu un ceru, to saprot katrs Latvijas pilsonis, ka mūsu zemē burkas, nikāba vai parandžas nēsāšana vai nenēsāšana ir viens no valsts pastāvēšanas vitāli svarīgākajiem jautājumiem, tādēļ uzskatu par savu pienākumu iesaistīties šajā visnotaļ nozīmīgajā un vēsturiskajā šī jautājuma publiskajā apspriešanā. Iesaku to darīt arī citiem pilsoņiem, jo tādējādi mēs gūsim dažādus labumus,  proti:
Lasīt visu...

21

Advokāti, reideri, "uzbeki" - kas noticis, kas vēl gaidāms?

FotoAr interesi esmu sekojis līdzi publikācijām, kurās bija aprakstītas vairāku ierēdņu un advokātu - viltus uzbeku, kā arī viņu līdzgaitnieku mahinācijas saistībā ar uzņēmēja Gulama Gulami īpašumiem. Man ir savs viedoklis par visu notikušo un dažas prognozes - mēģināšu to šeit īsi izklāstīt.
Lasīt visu...

21

Kā apturēt „balto baronu” alkatību un to naudas miljonu ietekmi uz likumdošanu?

FotoLikumprojekta „Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”nosaukums būtībā pareizs tikai risinājuma gadīkjumā, ja ar šo likumu domāts nostiprināt piespiedu nomas attiecības un/vai turpmāk atsavināt visus dzīvokļus.
Lasīt visu...

21

Baložnieki, lai Dievs jums stāv klāt

FotoVakar, 8.februārī tika pieņemts lēmums par manis noņemšanu no Ķekavas novada domes priekšsēdētāja otrā vietnieka posteņa: http://kekava.lv/pub/index.php?id=1649&gid=85&lid=8223
Lasīt visu...

21

Pagaidu robežkontroles atjaunošana Šengenā nav apokalipse

FotoPēdējo mēnešu laikā aktualizējies jautājums, vai nepieciešams daļēji atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros. Uz šo jautājumu tagad jau ir atbildējušas vairākas valstis – Austrija, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un citas, reaģējot uz imigrācijas krīzi, ir ieviesušas pagaidu robežkontroli. Notiekošās masveida imigrācijas iemesli ir dažādi – gan bēgļu gaitas, gan ekonomiskā migrācija, izmantojot tos drošības „caurumus”, kas izgaismojušies šīs krīzes gaitā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ārprāta turpinājums

Postcilvēku pirmā politiskā partija tiks nodibināta Latvijā 2016.gada sākumā. Latvija būs pirmā valsts pasaulē, iezīmējot postcilvēku politisko triumfu. LR parlamentā ievēlētais postcilvēks pēc dažiem...

Foto

Zemes baronu astoņkājis zaudējis mēra izjūtu

Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku dzīve nekad nav bijusi garlaicīga vai bezbēdīga. Ja neskaita pašu pēdējo gadu, kad globālās krīzes iespaidā...

Foto

Laimīgie latvieši jeb laimes ražošanas debilitāte

Latvieši neapšaubāmi ir laimīga tauta. Latviešiem ļaunums pārvēršas labumā. Latviešiem ļaunums nav bez labuma. Skaidrs, ka tā tas var būt...

Foto

Sorosisti pret Latvijas izglītību un kultūru

Vienlaikus ar politiskām pārmaiņām valstī, ko pavadīja atsevišķu politisko spēku nesavaldīga aizvainotība un draudi čakarēt jaunizveidoto valdību, tās satelītmediju (LTV1 De facto, TV3, žurnālā Ir)...

Foto

Pirms balsojuma uzklausīt ministra amata pretendentus par nodokļu nemaksāšanas shēmu Latvijā apturēšanu

Starptautiskas organizācijas ir izteikušas kritiku Latvijai par notiekošām shēmām nodokļu nemaksāšanā un noziedzīgu iegūtu...

Foto

"Separātisma rēgs" pār Latgali, jeb ko BBC neparādīja?

Plašu sabiedrības rezonansi, sevišķi latgaliešu vidū ir izraisījusi ziņa, ka telekanāls BBC nācis klajā ar jaunu raidījumu World War Three: Inside...

Foto

Nelietība

Lai runātu par neliešiem un nelietību, vispirms ir jāvienojas, ka runāsim par psihiski normāliem cilvēkiem. Tātad izslēgsim no diskusijas to nelietību, ko rada dažādas cilvēku...

Foto

Saprātīgā tauta un nesaprātīgie valdnieki

Informācija par jaunās valdības sastāvu atkal mudina atcerēties vienu drūmu jautājumu. To bieži nācās uzdot jau agrāk. Pēcpadomju Latvijā tas ir...

Foto

Jāšaubās, vai "Liepājas Metalurga" tēraudkausēšanas kompleksu vēl varēs darbināt

Turpināt diskusiju par rūpnīcas likteni mūs pamudināja vēstule, kura medijos tika publicēta 2016.gada  26.janvārī “KVV Liepājas Metalurgs”...

Foto

Pavirši, sekli, “uzpūšot” - kā LTV "De Facto" skaitīja un analizēja “satraucošās” VID FPP izmeklētāju deklarācijas

Raidījums De Facto apgalvoja: “33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur...

Foto

Mākoņstumšana jeb veselības ministra graudi un pelavas

Uzrakstīt stāstiņu par Gunti Belēviču nolēmu tikai tālab, ka viens no manas paaudzes daudzšķautņainākajiem, pretrunīgākajiem un spilgtākajiem tēliem paliktu...

Foto

Es velti lūdzu NBS ieskaitīt mani nākamajā apmācāmo grupā...

Pirms dažām dienām Pietiek saņēma šādu lasītāja vēstuli: "Labdien! Esmu viens no tiem rezerves karavīriem, kurš neieradās uz rezerves...

Foto

Konservatīvisma libertīnistiskā karikatūra

Aizvadītajos dažos gados pie mums enerģiski izplata fantastiski kroplu priekšstatu par konservatīvismu. Tā sabiedrības daļa, kura parasti nemēdz patstāvīgi iegūt informāciju zinātniskajos avotos,...

Foto

Cik ilgi turpināsies piespiedu nomas un kadastrālās vērtēšanas fikcija?

Likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās“ 12. panta 3.daļā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc...

Foto

Kā tieši jums melo un kā tieši ar jums manipulē "sabiedriskā" Latvijas televīzija

Saistībā ar pagājušās svētdienas "sabiedriskās" Latvijas televīzijas raidījuma De Facto sižetu par "satraucošo analīzi" par...

Foto

Latvijai nav jābaidās no savu pilsoņu aizstāvēšanas

2016.gada 28.janvārī Saeima pieņēma Deklarāciju par nepilngadīgo valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs.[i] Jebkurai  sevi cienošai valstij būtu jāspēj aizstāvēt  savu pilsoņu tiesības,...

Foto

Šokējoši: Ogres pašvaldībā interešu konflikti un dienesta stāvokļa izmantošana ir ikdiena

Pirms tiek izklāstīts konkrētais gadījums, kurš izgaismo Ogres pašvaldības kompleksās pārvaldes problēmas un kopš 90....

Foto

Ļauno garu makijāžas ņurdi

Latvijas „politiķu” politiskie risinājumi ir dīvaini. Pieglaimīgi izsakoties, ļoti dīvaini. Objektīvi izsakoties, ļoti ciniski. Ciniski tāpēc, ka risinājumu autoriem ir ciniķu sertifikāts...

Foto

Tiek darīts viss, lai kāds "finanšu investors" lēti iegūtu Ekonomikas ministrijas sarūpēto "Latvijas gāzes" "fileju"

“Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa. Jāj un jāj, un...

Foto

Latgaliešu valodai Latvijas sabiedriskā televīzija plāno atvēlēt 26 sekundes dienā

13 minūtes mēnesī. Tieši tik daudz laika saturam latgaliešu valodā paredz joprojām neapstiprinātais Latvijas Televīzijas sabiedriskā...

Foto

Armijas ūdenslīdējs „neatkarīgās” NBS medicīniskās komisijas važās

Medijos parādījusies ziņa[1], ka, vērtējot Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) ūdenslīdēja Jurija Timofejeva piedzīvoto insultu, NBS Centrālās medicīniskās...

Foto

Uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" darbinieku atklātā vēstule

AS "KVV Liepājas metalurgs” darbinieki ir nosūtījuši atklātu vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai...

Foto

Kāda cīnītāja par taisnību netīrā vēsture

Jūsu portālā esmu vairākkārt lasījis par uzņēmēju Gulamu Gulami un viņa attiecībām ar saviem darbiniekiem, biznesa partneriem un tiesībsargāšanas iestādēm....

Foto

Vai zemes baroni triumfēs?

2015. gada 20. decembrī “De Facto” sižetā “Ietekmīgākie zemes iznomātāji - maksātnespējas administratori" izskanēja apgalvojums, ka lielākie zemes īpašnieki Rīgā ir maksātnespējas administratoru pārvaldīti...

Foto

Laikmeta ainiņas II

Tas notika 1991. gada naktī no 20. uz 21. augustu. Līniju automātiskajā zālē valdīja klusums, tikai dažreiz to pārtrauca atsevišķu releju mehāniskās pārslēgšanās...

Foto

Melnbaltās refleksijas. Vēstures diktatūra

2015. gada nogalē melnbaltas refleksijas par vēsturi izsmidzināja kārtējā kņada ap „reprezentablo Latvijas vēstures speciālistu un ekspertu komisiju ar nosaukumu „VDK dokumentu...

Foto

Stambulas Konvencijas ieviešana atvērs durvis poligāmijai un diskriminēs ģimenes

Latvijā tiek virzīta ratificēšanai Stambulas Konvencija jeb “Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē...

Foto

Ja valstij ir īpašumā ceļi, tad tiem ir jābūt pienācīgā kārtībā

Esmu vērsies pie Satiksmes ministrijas valsts sekretāra ar pretenzijām par to, ka Latvijas Valsts ceļi neuztur pienācīgā...

Foto

Zemes piespiedu noma diskriminē zemes īpašniekus

Pastāvošā likumdošana nespēj nodrošināt zemes īpašnieku tiesības saņemt zemes nomas maksu no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem. Apskatīsim vienu konkrētu gadījumu...

Foto

"Delna" plāno papildināt komandu ar "Delnas" direktoru

Delnas darba apjoms ir manāmi audzis 2015.gadā. Delna paredz, ka tās izaugsme turpināsies 2016. un turpmākajos gados ar nozīmīgiem un apjomīgiem jauniem...

Foto

Maksātnespējas administratori nu ir sadalīti divās kastās

Mūsu Saeima ir radījusi absurdu situāciju, pieņemot 25.09.2014. likumu "Grozījumi Maksātnespējas likumā", ar kuru amata darbībās maksātnespējas administratori pielīdzināti...

Foto

Prasām ekonomikas ministrei skaidrot tendenciozos izteikumus par ogļūdeņražu ieguvi

Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija (BOIIA) nosūtījusi ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai atklātu vēstuli, aicinot skaidrot ministres...

Foto

Laikmeta ainiņas I

Ceturtdaļgadsimts ir pietiekami ilgs laikaposms, lai kāds no notikumiem izgaistu no atmiņas un pazustu pagātnes dzīlēs. Iespējams, ka šādi notikumi nemaz nav bijuši,...

Foto

Guntis Belēvičs sociālisma iekarojumu sardzē (raksts papildināts ar jautājumu Saeimas deputātiem)

Ministrs Guntis Belēvičs jaunradē nav apstājies. Janvāra aktualitāte veselības aprūpē ir ministra spēle – „tam...

Foto

Invalīdu lietu nacionālās padomes viedoklis par jauno norēķinu kārtību sabiedriskajā transportā

Invalīdu lietu nacionālās padomes (turpmāk – ILNP) 2015.gada 16.decembra sēdē tika izskatīts jautājums par jauno...

Foto

Deģenerācija kā regresa progresivitāte

Ne tikai progresam piemīt noteikta virzība. Proti, virzība uz pilnīgāku un augstāku stāvokli. Noteikta virzība piemīt arī regresam. Proti, virzība no augstākām...

Foto

Lai Kučinska valdība šādi mirdz pār Latviju visās varavīksnes krāsās

Valdības veidošanas procesā visi Saeimā pārstāvētie spēki publiski izvirza savas līnijas. Es domāju, ka ir pienācis...

Foto

Vai veselības aprūpe uzlabosies (pasliktināsies)?

Uz šo jautājumu atbildēt ir grūti, jo veselības aprūpe valstī ir sarežģīti, pacientiem nedraudzīgi veidota. Zināms, ka laboratorā diagnostika dod apmēram...

Foto

Ar ko Krievijas propaganda atšķiras no Rietumu propagandas?

Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" 5. janvārī tika apspriesta Krievijas propagandas ietekme uz cilvēku prātiem. Kad domubiedru sarunas vadītājs...

Foto

Latvijas neveiksmes stāsts

Kāds gudrs cilvēks sacīja, ka teikt patiesību melu okeānā jau ir revolūcija. Nezinu, kā ar revolūciju... no tās vienmēr dveš kas nelabs, bet...

Foto

Saistībā ar emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu nelietderīgu izmantošanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprināšanai Ministru kabinetā virza Ministru kabineta noteikumus “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta...

Foto

Prokuratūra, pie jums tūlīt dosies tiesu izpildītājs

2015.gada 21.decembrī likumīgā spēkā stājās LR Augstākās tiesas spriedums manā prasībā pret LR Ģenerālprokuratūru par publicētu goda un cieņas...

Foto

Skaidrojums Medību likuma grozījumiem par meža cūku medībām saistībā ar ĀCM apkarošanu

Medību likuma Pārejas noteikumu 12. līdz 21.punkts ir stājies spēkā 2015. gada 2. decembrī...

Foto

Kā Latvijas valsts ierēdņi dzīvo paralēlajās pasaulēs

Ņemot vērā iesniegumu un Jūsu publicēto informāciju par 15 miljonu eiro potenciālo zaudēšanu Iekšlietu ministrijas informācijas centra ES fondu...

Foto

Par nejēdzībām

Kāpēc aug un vairojas nejēdzības? Tāpēc, ka nejēdzības tiek kultivētas. Jā, jā, katru nejēdzību var pielīdzināt savdabīgam kultūraugam, kurš ir jāsaudzē un jālolo, jo...

Foto

Nevajadzīgais ceļa rādītājs

Eiropā XVIII gadsimtā radās neparasts ieskats par mākslu. Eiropas intelektuāļi arvien dedzīgāk un dedzīgāk sāka gavilēt, ka māksla cilvēkam spēj norādīt pareizo dzīves...

Foto

Nav saprotams, kāpēc nav oficiāli izziņota ārkārtas situācija valstī?

Kad īsi pirms jaunā gada man piezvanīja mana lauku tante un apvaicājās, vai es nezinot kaut ko...

Foto

Ģenerālprokuratūra, kad atdosiet naudu?

2015.gada 21.decembrī likumīgā spēkā stājās LR Augstākās tiesas spriedums manā prasībā pret LR Ģenerālprokuratūru par publicētu goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu...