Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Pensiju likumā. Nenoliedzami, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas (SAS) ilgtspēju, ir nepieciešamas izmaiņas, un to apstiprinās jebkurš, kam ir kaut neliela izpratne par esošo situāciju. Taču nenoliedzami ir arī tas, ka šādiem grozījumiem ir jābūt vispusīgi izvērtētiem un atbilstoši pamatotiem, jo tie pretēji apgalvotajam var atstāt nozīmīgu ietekmi uz lielu sabiedrības daļu un sociālās apdrošināšanas sistēmas nākotni.

Sociālās sistēmas ilgtspēja un stabilitāte tiek pasniegta kā šo grozījumu galvenais mērķis. Bet vai tas tā tiešām ir?

Diemžēl šī acīmredzamā nepieciešamība pienācīgi izvērtēt piedāvātos grozījumus tika ignorēta pat attiecībā uz Saeimu, kurai par tiem būtu jālemj. Patiesībā deputātiem vispār netika dota iespēja pārliecināties par šo grozījumu atbilstību tik skaisti deklarētajiem mērķiem un rūpēm par drošu un stabilu sabiedrības vecumdienu nodrošināšanu.

Saeimai iesniegtajos materiālos vienīgie pieejamie aprēķini aprobežojās tikai ar diviem gadiem, turklāt tikai ar šo 2014. un 2015. gadā veicamo grozījumu tiešo ietekmi uz speciālā budžeta izdevumiem. Savukārt aprēķini par iespējamajiem netiešajiem izdevumiem, kuri rastos šo grozījumu sakarā (piemēram, paaugstinot pensionēšanās vecuma slieksni, pieaugtu bezdarbnieku skaits, tātad arī izmaksas, kas saistītas ar bezdarba apdrošināšanu), kā arī aprēķini par jebkādiem budžeta ieņēmumiem nebija pieejami vispār!

Tas liecina vai nu par acīmredzamu atbildīgo ierēdņu nekompetenci vai arī nespēju sagatavot pamatojumu atbilstoši uzstādītajiem politiskajiem mērķiem, kuri nav reāli īstenojami, vai arī par attieksmi pret Saeimu, kā pret pilnīgiem kretīniem, kuri tāpat neko nesapratīs. Tāpēc aprēķinu vietā deputātiem tika rādītas krāsainas bildītes ar grafikiem, kuri uzskatāmi demonstrēja, kā šie grozījumi atrisinās Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas.

Piemēram, vienā no grafikiem tika demonstrēts, ka grozījumi 2014. gadā dos 140 miljonu latu lielu ietaupījumu, savukārt Labklājības ministrijas (LM) iesniegtajos materiālos Saeimai izceltā tekstā tiek apgalvots, ka kopējais finansiālais ietaupījums valsts speciālajā budžetā 2014. gadā būs 9,3365 miljoni lati. Tam, kurš ir iepazinies ar šiem materiāliem un kuram ir kaut mazākā sajēga par to, ko ir izlasījis, nebūs grūti atrast šo kļūdu aprēķinos. Tāpēc nevilšus rodas jautājums – ar kādu atbildības sajūtu un kompetenci ir veikta šo materiālu sagatavošana, zinot, ka tā ir informācija, balstoties uz kuru Saeimai būs jāpieņem lēmums par sabiedrības nākotnei tik svarīgu jautājumu?

Mans darbs desmit gadus ir bijis saistīts ar tarifu aprēķinu pamatotības izvērtēšanu. Pensiju aprēķinu pamatprincipi ir līdzīgi – ir izejas dati, ir metodika, pēc kuras tiek veikti aprēķini, un ir matemātiskais modelis, kas ļauj noteikt atsevišķu mainīgu faktoru ietekmi uz rezultātu.

Par cik gandrīz nekas no tā nebija iesniegts, vēl pirms Lieldienu brīvdienām vērsos LM ar lūgumu iesniegt man šos izejas datus, izmantoto aprēķinu metodiku, pieņēmumus un aprēķinu modeļus, lai es varētu veikt nepieciešamos aprēķinus pats un pārliecināties par piedāvāto aprēķinu pamatotību un to reālo ietekmi. Šādi dati no LM netika saņemti.

Mēģinot izmantot pieejamos Statistikas pārvaldes pēdējos tautas skaitīšanas datus, nācās secināt, ka tie atšķiras no datiem, kas ir izmantoti LM iesniegtajos aprēķinos. Piemēram, LM aprēķinos izmantoto nākotnes pensionāru skaits pārsniedza to cilvēku skaitu pašlaik, no kuriem nākotnē šiem pensionāriem būtu jārodas. Interesanti, no kurienes?!

Neredzot aprēķinus, nevar piekrist kaismīgi apgalvotajam, ka šie grozījumi neskars nākotnes sabiedrības labklājību un ir tikai vērsti uz sistēmas stabilitāti un ilgtspēju – jo, ja ņem vērā to, ka saskaņā ar Latvijā izmantoto pensijas formulu saņemamās pensijas apmērs ir apgriezti proporcionāls prognozējamajam mūža ilgumam pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, visus mūs uzmanīgus vajadzētu darīt uzstājīgajiem grozījumu autoru apgalvojumiem par nozīmīgi pieaugošo mūža ilgumu Latvijā.

Kādēļ? To palielinot, cilvēkiem izmaksājamās pensijas apmērs kļūst mazāks. Jāatzīst, tas ir ļoti ērts veids, kā valdībai ne no nekā „konsolidēt” speciālā budžeta izdevumus uz pensiju izmaksu rēķina. Diemžēl datus, kas apliecinātu sagaidāmo nozīmīgo mūža pieaugumu, kā arī faktorus (piemēram: medicīniskās aprūpes uzlabošanās, dzīves līmeņa pieaugums, uc.), kuri Latvijā to noteiks, LM nespēja iesniegt.

Savukārt, iepazīstoties ar pieejamo informāciju par paredzētajiem grozījumiem speciālajā budžetā (tie ir vairāki izdevumu posteņi), nav redzama pamatojuma, kādēļ tieši pensionēšanas vecuma paaugstināšana ir jāveic jau 2014. gadā. Ja tik tiešām rūpes ir par to, lai veidotu sabalansētu speciālo budžetu, tad kas liedz jau nākošajā, 2013. gada budžetā pensiju piemaksas no speciālā budžeta pārnest atpakaļ uz pamatbudžetu, kur tām arī būtu jāatrodas, nevis gaidīt 2014. gadu? Kopējā budžeta bilancē tas neko nemaina, toties atrisina sabiedrībai tik sasāpējušo jautājumu par pensionēšanās vecuma straujo palielināšanu, jo tas dotu aptuveni papildus 130 miljonu latu ietaupījumu speciālajā budžetā, kas ar uzviju nosegtu tos izdevumus, kurus tagad piedāvā segt ar straujāku pensijas vecuma paaugstināšanu, kas saskaņā ar pašas LM aprēķiniem 2014. gadā dos apmēram 8 miljonus latu, bet 2015. gadā – 17 miljonus latu lielu ietaupījumu.

Un vispār, cik tas ir kompetenti un pamatoti apgalvot, ka šis ir pārdomāts priekšlikums sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes un ilgtspējas nodrošināšanai, ja atrauti no visas sistēmas tiek apskatīta un mainīta tikai tās daļa – 1. pensijas līmenis, neanalizējot visu pārējo sistēmu un to daļu iespējamo mijiedarbību. Tas ir līdzīgi kā censties izlīdzināt nepareizu kuģa kursu, izraujot no tā vienu daļu un nedomājot, kurp aiziet pārējās.

Iespējams, ka piedāvātie grozījumi tiešām spēs atrisināt Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas, bet šis risinājums atkal tiks īstenots tā, kā tas ir ērtāk un vieglāk valdībai, nevis vajadzīgs Latvijas tautai – kā parasti, vienkārši uzveļot visu smagumu uz tās pleciem tā vietā, lai pacenstos pielikt arī savu plecu šīs nastas nešanā – nākot ar tikpat konkrētiem priekšlikumiem ne tikai par izdevumu apgriešanu, bet arī par ieņēmumu palielināšanu speciālajā budžetā, piemēram, piedāvājot savu ekonomikas stimulēšanas plānu jaunu darbavietu radīšanā.

Tas nebūtu nemaz tik sarežģīti izdarāms, ja vien būtu tāda politiskā griba – daudz kas būtu iespējams, izmantojot tās pašas sociālās apdrošināšanas sistēmas iespējas – piemēram izmantojot 2. pensiju līmenī (kas pensiju sistēmas reformas rezultātā tika radīts tieši ar mērķi, lai mazinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas 1.pensiju līmeņa atkarību no paredzamajiem demogrāfijas procesiem. Taču mums tiek piedāvāts rīkoties pretēji izveidotajai sistēmas loģikai – risināt šos izaicinājumus tikai caur 1.līmeni, bet 2.līmenis netiek pat pieminēts...) uzkrātos fondus, kuri šobrīd jau pārsniedz 900 miljonus latu un, pateicoties banku lobiju nodrošinātajai likumdošanai, ir riktīga medusmaize pensiju fondu turētājiem.

Bet mums un valstij tie nedod gandrīz nekādu labumu – tie visi pamatā ir ieguldīti citu valstu vērtspapīros, baro citu valstu ekonomikas un fondu turētājus (mēs vēl papildus tiem maksājam par katru savu iemaksāto latu, lai kas ar to notiktos), bet Latvijas pensiju maksātājiem pa šiem gadiem tie nodrošina smieklīgi niecīgu ienesīgumu – vidēji mazāku nekā 0,5% gadā - tā vietā, lai tiktu radīta iespēja tos ieguldīt Latvijas ekonomikā, saņemot par to pienācīgu atdevi (nākotnes pensijas), veidojot jaunas „baltās” darbavietas un tādejādi iemaksas sociālajā budžetā (esošās pensijas). Nu jā, bet tas ir daudz grūtāk un atbildīgāk, nekā vienkārši kaut ko nogriezt. Un kādēļ gan censties ko darīt, ja var panākt vajadzīgo lēmumu pieņemšanu, liekot Saeimai strādāt kā aklai balsošanas mašīnai - nevajag gatavot nekādu pamatojumu, pietiek ar krāsainām bildītēm...

Novērtē šo rakstu:

36
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

KF Sistēma 2014. gada karā

FotoTas nav mans virsraksts, un tās nav manas domas. Gan tāpēc, ka es tām piekrītu tikai daļēji, gan tāpēc, ka gluži vienkārši nez vai esmu spējīgs uz šāda līmeņa un šāda noformējuma domām.
Lasīt visu...

21

Uzruna piemiņas brīža apmeklētājiem Lestenes brāļu kapos 2014. gada 16. martā

FotoŠī uzruna netika teikta vairāku nelabvēlīgu apstākļu rezultātā, kad šis brīdis bija gandrīz nokavēts, tādēļ, nezinot un pietiekami nenovērtējot tajā notikušo, varēja izrādīties nevēlama. Publicējam to, lai tie, kuri tomēr būtu gribējuši uzrunu dzirdēt, varētu ar to iepazīties.
Lasīt visu...

10

Krīze un vara

FotoNo senas un ne tik senas vēstures nav mazums piemēru tam, kā tautām liktenīgā laikā tiek izvirzīti rīcībspējīgi līderi. Tāds, piemēram, bija sers Vinstons Čērčils 1940. gadā, kad Lielbritānijas liktenis karājās mata galā. Iespējams, ka krīzes situācijās nostrādā līdz tam snaudošs tautas pašaizsardzības instinkts, kas liek rasties šādiem līderiem - pareizajiem cilvēkiem pareizajā vietā un laikā, ar nosacījumu, ja attiecīgā tauta nav morāli degradējusies un ir ar neizkropļotu vērtību skalu.
Lasīt visu...

18

Divi prezidenti

FotoMan ir Izraēlas pase. Man ir Latvijas pase. Tāpēc, pārfrazējot Dikensu, A Tale of Two Presidents.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts kancelejas atteikuma pamatojums - nenopietns

Cienījamā Straujumas kundze! Ar šo nosūtu Jums tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr.2013-118-27L, kas tika ierosināta, pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu par...

Foto

Idilliskā plurālisma idille

Teksta virsraksts nepatiks. Nepatiks tiem, kuri mūsdienās izslavētajā plurālismā nesaskata nekā laba. Viņi nekādā gadījumā negribēs plurālismu atzīt par idillisku parādību, kura turklāt...

Foto

Valsts bez galvas

Paldies Dieviņam, ka pašam nav nācies to redzēt, bet grāmatās par lauku dzīvi bieži sastopams asinis nedaudz stindzinošs apraksts par kaujamu vistu, kura...

Foto

Leģionāru klubs "Vienotība"

Premjerpartijas ierindas biedri un jo īpaši tās "otrais ešelons" tagad uzzina, ko patiesībā viņi ir/nav vērti savu dižmaņu acīs. Vēriens, ar kādu Vienotība, piesolot...

Foto

Par plānoto koku ciršanu Jāņa Daliņa stadionā Valmierā

Ņemot vērā Valmieras pilsētas pašvaldības Koku novērtēšanas komisijas lēmumu “Par publiskās apspriešanas procedūras izsludināšanu koku ciršanai nekustamajā īpašumā...

Foto

Atbalsts prezidentam

Šķiet, nu jau katrs, kam nav slinkums, cenšas atrast kādu aizskarošu vārdu par Valsts prezidenta tiešo valodu un izteiksmes veidu. Arvien biežāk medijos un...

Foto

Kas notiek Latvijas kardioloģijā?

Rakstu izlēmu rakstīt jau pēc Ingas Sprinģes un profesora Andreja Ērgļa sarunas televīzijas tiešraidē. Kopš šīs pārraides par kardioloģiju paspējuši izteikties visi...

Foto

Vēlreiz par drošību

„Latvijas mērogi realitātē ir tik mazi, ka tur, ja kāds gribētu kaut ko ieņemt, tad pietiek ar desmitiem cilvēku. Tā kā es domāju,...

Foto

Iesniegums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram

Šā gada 4. februārī Latvijas Televīzijas kanālā LTV1 raidījumā „1:1. Aktuālā intervija" Latvijas sabiedrībai tika pavēstīts, ka man - prokuroram Edvīnam Pilikseram,...

Foto

Kā tērējam. Militāri politisks apskats

Visa līdzšinējā Latvijas drošības politika tika balstīta uz NATO līguma 5.pantu. Turklāt netika pat apsvērts jautājums par to, cik efektīvs būs...

Foto

Paaudžu sirsnīgā divkauja

Pēcpadomju Latvijā paaudžu konflikts (metaforiski – paaudžu sirsnīgā divkauja) ir ikdienas sastāvdaļa. Ar to sastopamies visur – darbā, mācību iestādēs, politikā, mākslinieciskajā un...

Foto

Par bailēm

Atzīšos - ar visu savu, maigi izsakoties, kritisko attieksmi pret tiem ļaudīm, kas sakās vadām un aprūpējam Latviju, tomēr biju cerējis, ka, mēnesi promesot...

Foto

Satversmes preambula kā vīģes lapa varas nespējai

Ir vārdi, skaisti solījumi un ir darbi. Kāda ir bijusi vārdu un solījumu patiesā jēga, to parāda reālā rīcība,...

Foto

Pret mani vērsto kampaņu organizē viens uzņēmējs – Gunārs Kārkliņš

Pēdējās nedēļās masu saziņas līdzekļi burtiski tiek pārpludināti ar vēstulēm, kurās visiem iespējamiem līdzekļiem mēģināts celt...

Foto

E–veselības 1.aprīļa pārsteigumi

Pasaule kājām gaisā pa īstam apgriezās 2007. gadā – tieši šajā gadā 2 metrus 36 cm garais ķīnietis Suņs Minmins (Sun Ming Ming, nejaukt...

Foto

ASV agresiju hronika

ASV ir XX un XXI gs. agresīvākā valsts, kura pārsvarā eksistē uz citu zemju izlaupīšanas rēķina, laupot izmantojot viltu un melus vai arī...

Foto

Kāpēc valsts nav Tavs draugs?

Ieskaties Satversmē un vari izlasīt, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad tieši TEV. Saeima sastāv no simt tautas...

Foto

Ikviena saruna atklāj prezidenta Bērziņa personas cilvēcīgo būtību

Andris Bērziņš ir Latvijas Valsts prezidents kopš 2011. gada. Andris Bērziņš ir aktīvi piedalījies Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā,...

Foto

Cik reāli ir militāri draudi?

Krievijas žurnālists Dmitrijs Kiseļovs TV kanāla Rossija-1 raidījumā Nedēļas ziņas pauda, ka „Krievija ir vienīgā valsts pasaulē, kas ir spējīga pārvērst ASV radioaktīvos pelnos”, paskaidrodams,...

Foto

Zemiskie apmelojumi ne mani, ne manus kolēģus neapturēs

30.martā portālā Pietiek publicēts kāda Jevgenija Usova sacerēts raksts ar nosaukumu  „Nacionālās apvienības valdes loceklis izkrāpis gandrīz 1300 eiro nodokļu...

Foto

Atklāta vēstule sakarā ar Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa reakciju uz Krievijas agresiju Ukrainā

Līdz ar visu brīvo, demokrātisko pasauli mēs asi nosodām Krievijas agresiju pret Ukrainu...

Foto

Komentāri pie Satversmes preambulas jaunā teksta

Manuprāt Satversmes esošais ievads ir lakonisks un pilnīgs. Egila Levita ideja, ka nepieciešams jauns ievads, dzima bailēs par to, ka...

Foto

Zināšanu ideoloģijas dvīņubrāļi

Tā dēvētajā sadzīves filosofijā, kuras visizplatītākā tribīne ir virtuve, alus bārs un interneta komentāri, ideoloģijai nereti pārmet melošanu. Daudzi cilvēki netic ideoloģijai. Viņi...

Foto

Par atbalstu Satversmes preambulai, par valstsnāciju un latviešu tautu vai Latvijas tautu Satversmes preambulā

Godātie kolēģi, Satversmes preambula ir akūti nepieciešama Latvijas pašreizējā situācijā, tāpēc aicinu...

Foto

Kā ģenerālprokurors Kalnmeiers samelojās

Nevēlos publiski minēt savu vārdu, - jau tāpat aprakstītā lieta man dzīvi ir pietiekami sagandējusi. Būtiskāks, manuprāt, ir tas, ka šādā situācijā...

Foto

Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Ministru prezidentes paziņojums Latvijas tautai pēc NDP sēdes

Laikā, kad esam liecinieki eskalētiem politiskiem un militāriem konfliktiem tuvu Latvijas robežai, mēs...

Foto

Eleganta manipulācija ar informācijas avota izteikumiem

Žurnālists Jānis Geste, rezumējot interviju ar demisionējušo deputātu Kārli Krēsliņu, apgalvoja, ka demisijas lēmumu tas pieņēmis tāpēc, ka lieta kļuvusi...