Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Pensiju likumā. Nenoliedzami, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas (SAS) ilgtspēju, ir nepieciešamas izmaiņas, un to apstiprinās jebkurš, kam ir kaut neliela izpratne par esošo situāciju. Taču nenoliedzami ir arī tas, ka šādiem grozījumiem ir jābūt vispusīgi izvērtētiem un atbilstoši pamatotiem, jo tie pretēji apgalvotajam var atstāt nozīmīgu ietekmi uz lielu sabiedrības daļu un sociālās apdrošināšanas sistēmas nākotni.

Sociālās sistēmas ilgtspēja un stabilitāte tiek pasniegta kā šo grozījumu galvenais mērķis. Bet vai tas tā tiešām ir?

Diemžēl šī acīmredzamā nepieciešamība pienācīgi izvērtēt piedāvātos grozījumus tika ignorēta pat attiecībā uz Saeimu, kurai par tiem būtu jālemj. Patiesībā deputātiem vispār netika dota iespēja pārliecināties par šo grozījumu atbilstību tik skaisti deklarētajiem mērķiem un rūpēm par drošu un stabilu sabiedrības vecumdienu nodrošināšanu.

Saeimai iesniegtajos materiālos vienīgie pieejamie aprēķini aprobežojās tikai ar diviem gadiem, turklāt tikai ar šo 2014. un 2015. gadā veicamo grozījumu tiešo ietekmi uz speciālā budžeta izdevumiem. Savukārt aprēķini par iespējamajiem netiešajiem izdevumiem, kuri rastos šo grozījumu sakarā (piemēram, paaugstinot pensionēšanās vecuma slieksni, pieaugtu bezdarbnieku skaits, tātad arī izmaksas, kas saistītas ar bezdarba apdrošināšanu), kā arī aprēķini par jebkādiem budžeta ieņēmumiem nebija pieejami vispār!

Tas liecina vai nu par acīmredzamu atbildīgo ierēdņu nekompetenci vai arī nespēju sagatavot pamatojumu atbilstoši uzstādītajiem politiskajiem mērķiem, kuri nav reāli īstenojami, vai arī par attieksmi pret Saeimu, kā pret pilnīgiem kretīniem, kuri tāpat neko nesapratīs. Tāpēc aprēķinu vietā deputātiem tika rādītas krāsainas bildītes ar grafikiem, kuri uzskatāmi demonstrēja, kā šie grozījumi atrisinās Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas.

Piemēram, vienā no grafikiem tika demonstrēts, ka grozījumi 2014. gadā dos 140 miljonu latu lielu ietaupījumu, savukārt Labklājības ministrijas (LM) iesniegtajos materiālos Saeimai izceltā tekstā tiek apgalvots, ka kopējais finansiālais ietaupījums valsts speciālajā budžetā 2014. gadā būs 9,3365 miljoni lati. Tam, kurš ir iepazinies ar šiem materiāliem un kuram ir kaut mazākā sajēga par to, ko ir izlasījis, nebūs grūti atrast šo kļūdu aprēķinos. Tāpēc nevilšus rodas jautājums – ar kādu atbildības sajūtu un kompetenci ir veikta šo materiālu sagatavošana, zinot, ka tā ir informācija, balstoties uz kuru Saeimai būs jāpieņem lēmums par sabiedrības nākotnei tik svarīgu jautājumu?

Mans darbs desmit gadus ir bijis saistīts ar tarifu aprēķinu pamatotības izvērtēšanu. Pensiju aprēķinu pamatprincipi ir līdzīgi – ir izejas dati, ir metodika, pēc kuras tiek veikti aprēķini, un ir matemātiskais modelis, kas ļauj noteikt atsevišķu mainīgu faktoru ietekmi uz rezultātu.

Par cik gandrīz nekas no tā nebija iesniegts, vēl pirms Lieldienu brīvdienām vērsos LM ar lūgumu iesniegt man šos izejas datus, izmantoto aprēķinu metodiku, pieņēmumus un aprēķinu modeļus, lai es varētu veikt nepieciešamos aprēķinus pats un pārliecināties par piedāvāto aprēķinu pamatotību un to reālo ietekmi. Šādi dati no LM netika saņemti.

Mēģinot izmantot pieejamos Statistikas pārvaldes pēdējos tautas skaitīšanas datus, nācās secināt, ka tie atšķiras no datiem, kas ir izmantoti LM iesniegtajos aprēķinos. Piemēram, LM aprēķinos izmantoto nākotnes pensionāru skaits pārsniedza to cilvēku skaitu pašlaik, no kuriem nākotnē šiem pensionāriem būtu jārodas. Interesanti, no kurienes?!

Neredzot aprēķinus, nevar piekrist kaismīgi apgalvotajam, ka šie grozījumi neskars nākotnes sabiedrības labklājību un ir tikai vērsti uz sistēmas stabilitāti un ilgtspēju – jo, ja ņem vērā to, ka saskaņā ar Latvijā izmantoto pensijas formulu saņemamās pensijas apmērs ir apgriezti proporcionāls prognozējamajam mūža ilgumam pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, visus mūs uzmanīgus vajadzētu darīt uzstājīgajiem grozījumu autoru apgalvojumiem par nozīmīgi pieaugošo mūža ilgumu Latvijā.

Kādēļ? To palielinot, cilvēkiem izmaksājamās pensijas apmērs kļūst mazāks. Jāatzīst, tas ir ļoti ērts veids, kā valdībai ne no nekā „konsolidēt” speciālā budžeta izdevumus uz pensiju izmaksu rēķina. Diemžēl datus, kas apliecinātu sagaidāmo nozīmīgo mūža pieaugumu, kā arī faktorus (piemēram: medicīniskās aprūpes uzlabošanās, dzīves līmeņa pieaugums, uc.), kuri Latvijā to noteiks, LM nespēja iesniegt.

Savukārt, iepazīstoties ar pieejamo informāciju par paredzētajiem grozījumiem speciālajā budžetā (tie ir vairāki izdevumu posteņi), nav redzama pamatojuma, kādēļ tieši pensionēšanas vecuma paaugstināšana ir jāveic jau 2014. gadā. Ja tik tiešām rūpes ir par to, lai veidotu sabalansētu speciālo budžetu, tad kas liedz jau nākošajā, 2013. gada budžetā pensiju piemaksas no speciālā budžeta pārnest atpakaļ uz pamatbudžetu, kur tām arī būtu jāatrodas, nevis gaidīt 2014. gadu? Kopējā budžeta bilancē tas neko nemaina, toties atrisina sabiedrībai tik sasāpējušo jautājumu par pensionēšanās vecuma straujo palielināšanu, jo tas dotu aptuveni papildus 130 miljonu latu ietaupījumu speciālajā budžetā, kas ar uzviju nosegtu tos izdevumus, kurus tagad piedāvā segt ar straujāku pensijas vecuma paaugstināšanu, kas saskaņā ar pašas LM aprēķiniem 2014. gadā dos apmēram 8 miljonus latu, bet 2015. gadā – 17 miljonus latu lielu ietaupījumu.

Un vispār, cik tas ir kompetenti un pamatoti apgalvot, ka šis ir pārdomāts priekšlikums sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes un ilgtspējas nodrošināšanai, ja atrauti no visas sistēmas tiek apskatīta un mainīta tikai tās daļa – 1. pensijas līmenis, neanalizējot visu pārējo sistēmu un to daļu iespējamo mijiedarbību. Tas ir līdzīgi kā censties izlīdzināt nepareizu kuģa kursu, izraujot no tā vienu daļu un nedomājot, kurp aiziet pārējās.

Iespējams, ka piedāvātie grozījumi tiešām spēs atrisināt Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas, bet šis risinājums atkal tiks īstenots tā, kā tas ir ērtāk un vieglāk valdībai, nevis vajadzīgs Latvijas tautai – kā parasti, vienkārši uzveļot visu smagumu uz tās pleciem tā vietā, lai pacenstos pielikt arī savu plecu šīs nastas nešanā – nākot ar tikpat konkrētiem priekšlikumiem ne tikai par izdevumu apgriešanu, bet arī par ieņēmumu palielināšanu speciālajā budžetā, piemēram, piedāvājot savu ekonomikas stimulēšanas plānu jaunu darbavietu radīšanā.

Tas nebūtu nemaz tik sarežģīti izdarāms, ja vien būtu tāda politiskā griba – daudz kas būtu iespējams, izmantojot tās pašas sociālās apdrošināšanas sistēmas iespējas – piemēram izmantojot 2. pensiju līmenī (kas pensiju sistēmas reformas rezultātā tika radīts tieši ar mērķi, lai mazinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas 1.pensiju līmeņa atkarību no paredzamajiem demogrāfijas procesiem. Taču mums tiek piedāvāts rīkoties pretēji izveidotajai sistēmas loģikai – risināt šos izaicinājumus tikai caur 1.līmeni, bet 2.līmenis netiek pat pieminēts...) uzkrātos fondus, kuri šobrīd jau pārsniedz 900 miljonus latu un, pateicoties banku lobiju nodrošinātajai likumdošanai, ir riktīga medusmaize pensiju fondu turētājiem.

Bet mums un valstij tie nedod gandrīz nekādu labumu – tie visi pamatā ir ieguldīti citu valstu vērtspapīros, baro citu valstu ekonomikas un fondu turētājus (mēs vēl papildus tiem maksājam par katru savu iemaksāto latu, lai kas ar to notiktos), bet Latvijas pensiju maksātājiem pa šiem gadiem tie nodrošina smieklīgi niecīgu ienesīgumu – vidēji mazāku nekā 0,5% gadā - tā vietā, lai tiktu radīta iespēja tos ieguldīt Latvijas ekonomikā, saņemot par to pienācīgu atdevi (nākotnes pensijas), veidojot jaunas „baltās” darbavietas un tādejādi iemaksas sociālajā budžetā (esošās pensijas). Nu jā, bet tas ir daudz grūtāk un atbildīgāk, nekā vienkārši kaut ko nogriezt. Un kādēļ gan censties ko darīt, ja var panākt vajadzīgo lēmumu pieņemšanu, liekot Saeimai strādāt kā aklai balsošanas mašīnai - nevajag gatavot nekādu pamatojumu, pietiek ar krāsainām bildītēm...

Novērtē šo rakstu:

36
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

4. maija Republikas nodevīgā politika

FotoŠo politiku caurauž nepārtraukta divkosība. Neatkarības atjaunošanas deklarācijā gan ir uzsvērts, ka tiek atjaunots 1918.g.18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas valstiskums, bet pēctecība valsts politikā netiek īstenota.
Lasīt visu...

21

Biedrības "Latvietis" aicinājums

FotoMūsu dzīve ir kā liela buru kuģa kustība okeānā. Un pret kuģa izmēru un masu tam galā ir salīdzinoši maza lāpstiņa, ko sauc par stūri. Kurp pagriežas stūre, turp pakāpeniski maina virzienu viss lielais kuģis.
Lasīt visu...

21

Kāpēc no KNAB Juridiskās nodaļas aiziet darbinieki?

FotoVēlos jūs informēt par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - KNAB) Juridiskās nodaļas vadītāju Ievu Otomeri. Dārgie juristi - darbinieki un darba devēji, pirms ejat strādāt uz KNAB Juridisko nodaļu vai pieņemat darbā Ievu Otomeri - izlasiet to, ko es uzrakstīju, un 100 reizes padomājat - vai jums to vajag? Mēģināšu pēc iespējas objektīvāk aprakstīt visu situāciju.
Lasīt visu...

21

Vai Latvijā ir ieviests kāds slepens aizliegtās literatūras saraksts?

FotoLatvijas Republikas Satversmes 100. pantā ir teikts: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju (...)”. Ar vārdiem „tiesības iegūt informāciju” cita starpā es saprotu arī to, ka man kā Latvijas Republikas pilsonim un iedzīvotājam ir tiesības iepazīties ar citu personu paustajiem viedokļiem, dažādu publikāciju un vēstures avotu saturu.
Lasīt visu...

12

Nacionālā apvienība saņem sodu

FotoPar Nacionālās apvienības biedru negodprātīgajām darbībām sabiedrību pēdējā gada laikā esmu informējis ne reizi vien. Arī interneta vietne Pietiek tam ir pievērsusi uzmanību. Atgādināšu, ka pirms pagājušā gadā notikušajām Saeimas vēlēšanām Nacionālās apvienības Daugavpils nodaļas vadītājs Aleksandrs Korņilovs (attēlā) vairākās interneta vietnēs publicēja ar savu vārdu parakstītus rakstus, kuru autors ir šo rindu rakstītājs, ar kuru materiālu pasūtītājs nav norēķinājies līdz pat šim brīdim. Turklāt ne tikai nav norēķinājies, bet, pasūtot rakstus, nav informējis par to izmantošanas mērķiem un ne tik par to, ka materiālus parakstīs ar savu vārdu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es nevēlos, lai Latvija ir otra Zviedristāna

Nesen Stokholmas Ekonomikas augstskolā norisinājās „QUO Tu Domā?” diskusija par to, vai Latvijai ir jāuzņem bēgļi (turpmāk – imigranti....

Foto

Magonis: kolorīta "čečenu" versija

Spriedumiem, kas sekos tālāk, esmu tikai labticīgs pastnieks. Varbūt prasts "dezas nolējējs", kas zina. Kad interesējos par Latvijas Dzelzceļa eksvadītāja demonstratīvā aresta politiskajiem aspektiem,...

Foto

Anda Geižāna "veiksmes stāsts"

Palasīju jūsu rakstu par notikušo centrā Mežaparks - par iepirkuma pieteikumu izvērtēšanu dienas laikā un 300 000 eiro apgūšanu remontdarbos mēneša laikā.  Tikai viens...

Foto

Āzi par būvnieku jeb – kā uzcelt māju, kas tūlīt jānojauc

Kā jūs domājat, cik ilgu mūžu var prognozēt svaigi uzbūvētai privātmājai Latvijā? Zemestrīces mums nav...

Foto

Veselības ministrijas iecerētā funkciju pārdale sadrumstalos farmācijas jomas uzraudzību un nākotnē prasīs papildu izdevumus

Veselības ministrijas (VM) izstrādātais rīkojuma projekts par Zāļu valsts aģentūras (ZVA) funkciju...

Foto

"Šodien mēs varam būt lepni ar paveikto..."

Atzīmējot Latvijas neatkarības atjaunošanas "de facto" gadadienu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina būt lepniem par līdz šim paveikto, aģentūru...

Foto

Prokurore Groma žurnālisti grib redzēt aiz restēm

Tā vietā, lai atkāptos no lietu, kur acīmredzams interešu konflikts, skatīšanas un pārstātu dzīvot pāri saviem līdzekļiem lepnās mājās,...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. Tautas madrigāls

Tautas madrigāls (idillisks formāts) ir nacionālisms. Nacionālisma sūtība ir radīt mierīgu, bezrūpīgu un laimīgu stāvokli vienam etnosam (tautai) un tam lojāliem...

Foto

Valsts prezidenta apsveikums Latvijas neatkarības atjaunošanas "de facto" 24.gadadienā

Pirms divdesmit četriem gadiem – 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas...

Foto

Dzīvokļu īpašnieki apmaksā "Rīgas namu pārvaldnieka" izšķērdību, nolaidību un pat nelikumīgas darbības

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un...

Foto

Atsevišķākās epizodēs tiek attēlota narkotisko vielu lietošana laika posmā no pulksten. 7.00 - 22.00, kad tas ir aizliegts...

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamo Latvijas Administratīvo...

Foto

Paldies Jutai Strīķei un KNAB – pensijas lielākas nekļūs, medicīnai naudas būs mazāk

Tik daudz spekulāciju un sazvērestības teoriju kā pēdējā nedēļā sen nav gadījies lasīt...

Foto

Magoņa lieta: kā, visticamākais, viss beigsies

Lasīju, ka esat pieķērušies Magoņa lietai, liekot pasvīst arī mūsu kaimiņvalsts dienestiem. Jau tad, kad tas notikās, biju domājis padalīties...

Foto

Pārdodam pienu tur, kur to var pārdot

Ņemot vērā, ka SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis piena naudas izmaksāšanu kooperatīvam Trikāta KS, š.g. aprīlī tika pieņemts lēmums pārtraukt piena piegādi...

Foto

Es vērsos pret Izraēlas vēstnieces pieprasījumu ierobežot vārda brīvību: runa Rīgas apgabaltiesā 2015. gada 10. jūnijā

Es, un ne tikai es, bieži uzdodu sev jautājumu, kāpēc...

Foto

Latvijas Nacionālās operas un baleta paziņojums saistībā ar Ministru kabineta lēmumu par kultūras iestāžu peļņas atmaksu valstij

2015. gada 11. augustā valdības sēdē tika pieņemts lēmums...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. Psihiskā labvēlība

Katra tauta var lepoties ar savu ieguldījumu cilvēces pastāvēšanā. Iemesls mēdz būt dažāds. Viss ir atkarīgs no tautas sasniegumiem. Katrā ziņā...

Foto

Iesniegums Straujumai: par sabiedriski nozīmīgu ēku uzraudzību

Reaģējot uz būvniecības nozares izteikto satraukumu par valdošo haosu nozarē, šī gada 9. jūlijā vērsos pie Ekonomikas ministrijas, lai...

Foto

Bēgļi: bez muļķīgiem meliem un naivām ilūzijām

Negatavojos dot savu artavu apjomīgajās un pilnīgi bezjēdzīgajās diskusijās par to, vai Latvijai pieņemt vai nepieņemt bēgļus, patvēruma meklētājus,...

Foto

Quo vadis, "Latvijas Dzelzceļ"?

Par Uģi Magoni mums viss ir skaidrs – smejies vai raudi, viņa dziesma nu ir nodziedāta. Valstij tagad steigšus ir jāsaglābj uzņēmums...

Foto

Melnā Saule

Daudzkārt sludināts un kladzināts, ka esam vienā laivā vai uz viena kuģa. Kopā ar savu valdību, ar valdības sniegtajiem saistību raportiem Eiropas Komisijai uzņemt...

Foto

Par vēstures nezināšanu

Kādreiz valdīja mīts, ka internetā visi ir anonīmi un tamdēļ neaizskarami – katrs var teikt, ko vien vēlas, un par to viņam nekas...

Foto

Dainis Rūtenbergs rīkojās satversmīgi

Apsūdzētā Daiņa Rūtenberga aizstāvja – zvērināta advokāta Alda Allika tiesas debašu runa kriminālprocesā Nr. 11087040214 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2015.gada 10.augustā....

Foto

Leonarda Inkina pēdējais vārds tiesā 2015. gada 8. februārī

Es apzinos, kādā pasaulē dzīvoju un uz kurieni tā iet. "Padomju savienības žīdu katķismā", par kura fragmenta...

Foto

Atklāta vēstule: bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai

Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru...

Foto

Kas tad īsti valda Latvijā (un pārējā pasaulē)?

Kas īsti valda Latvijā? Šāds jautājums ik pa brīdim pavīd mūsu prātos. Daudzi atbildi uz to meklēs valstī...

Foto

Mēs neesam vieni: saruna ar Saeimas deputāti Ingūnu Rībenu

No mājas lapas ingunaribena.lv pārpublicējam interesantu un dažādos veidos pamācošu Lienes Apines (DDD - www.fronte.lv) sarunu ar tagadējo...

Foto

Apsūdziet, lai viņi taisnojas...

Portāls Pietiek plaši informē par Linarda Grantiņa aizturēšanu un varas izturēšanos pret viņu. Saņēmu uzaicinājumu uzrakstīt par pret mani izvirzīto apsūdzību, kas ir par...

Foto

Jautājumi un atbildes: bēgļi, nelegālie imigranti, ekonomiskie migranti... kas ir kas?

Diskusijas par gaidāmo 250 bēgļu uzņemšanu nebeidz rimties. Varu tikai pabrīnīties, kā pat juridiski izglītoti...

Foto

Par pretvalstisku propagandu sabiedriskajos medijos

Pēdējā laika neapšaubāma aktualitāte ir kaislības ap un par sabiedriskajiem medijiem. Esmu lasījis ekspertu, politiķu, sabiedrisko darbinieku viedokļus, bet vismaz manā,...