Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Pensiju likumā. Nenoliedzami, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas (SAS) ilgtspēju, ir nepieciešamas izmaiņas, un to apstiprinās jebkurš, kam ir kaut neliela izpratne par esošo situāciju. Taču nenoliedzami ir arī tas, ka šādiem grozījumiem ir jābūt vispusīgi izvērtētiem un atbilstoši pamatotiem, jo tie pretēji apgalvotajam var atstāt nozīmīgu ietekmi uz lielu sabiedrības daļu un sociālās apdrošināšanas sistēmas nākotni.

Sociālās sistēmas ilgtspēja un stabilitāte tiek pasniegta kā šo grozījumu galvenais mērķis. Bet vai tas tā tiešām ir?

Diemžēl šī acīmredzamā nepieciešamība pienācīgi izvērtēt piedāvātos grozījumus tika ignorēta pat attiecībā uz Saeimu, kurai par tiem būtu jālemj. Patiesībā deputātiem vispār netika dota iespēja pārliecināties par šo grozījumu atbilstību tik skaisti deklarētajiem mērķiem un rūpēm par drošu un stabilu sabiedrības vecumdienu nodrošināšanu.

Saeimai iesniegtajos materiālos vienīgie pieejamie aprēķini aprobežojās tikai ar diviem gadiem, turklāt tikai ar šo 2014. un 2015. gadā veicamo grozījumu tiešo ietekmi uz speciālā budžeta izdevumiem. Savukārt aprēķini par iespējamajiem netiešajiem izdevumiem, kuri rastos šo grozījumu sakarā (piemēram, paaugstinot pensionēšanās vecuma slieksni, pieaugtu bezdarbnieku skaits, tātad arī izmaksas, kas saistītas ar bezdarba apdrošināšanu), kā arī aprēķini par jebkādiem budžeta ieņēmumiem nebija pieejami vispār!

Tas liecina vai nu par acīmredzamu atbildīgo ierēdņu nekompetenci vai arī nespēju sagatavot pamatojumu atbilstoši uzstādītajiem politiskajiem mērķiem, kuri nav reāli īstenojami, vai arī par attieksmi pret Saeimu, kā pret pilnīgiem kretīniem, kuri tāpat neko nesapratīs. Tāpēc aprēķinu vietā deputātiem tika rādītas krāsainas bildītes ar grafikiem, kuri uzskatāmi demonstrēja, kā šie grozījumi atrisinās Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas.

Piemēram, vienā no grafikiem tika demonstrēts, ka grozījumi 2014. gadā dos 140 miljonu latu lielu ietaupījumu, savukārt Labklājības ministrijas (LM) iesniegtajos materiālos Saeimai izceltā tekstā tiek apgalvots, ka kopējais finansiālais ietaupījums valsts speciālajā budžetā 2014. gadā būs 9,3365 miljoni lati. Tam, kurš ir iepazinies ar šiem materiāliem un kuram ir kaut mazākā sajēga par to, ko ir izlasījis, nebūs grūti atrast šo kļūdu aprēķinos. Tāpēc nevilšus rodas jautājums – ar kādu atbildības sajūtu un kompetenci ir veikta šo materiālu sagatavošana, zinot, ka tā ir informācija, balstoties uz kuru Saeimai būs jāpieņem lēmums par sabiedrības nākotnei tik svarīgu jautājumu?

Mans darbs desmit gadus ir bijis saistīts ar tarifu aprēķinu pamatotības izvērtēšanu. Pensiju aprēķinu pamatprincipi ir līdzīgi – ir izejas dati, ir metodika, pēc kuras tiek veikti aprēķini, un ir matemātiskais modelis, kas ļauj noteikt atsevišķu mainīgu faktoru ietekmi uz rezultātu.

Par cik gandrīz nekas no tā nebija iesniegts, vēl pirms Lieldienu brīvdienām vērsos LM ar lūgumu iesniegt man šos izejas datus, izmantoto aprēķinu metodiku, pieņēmumus un aprēķinu modeļus, lai es varētu veikt nepieciešamos aprēķinus pats un pārliecināties par piedāvāto aprēķinu pamatotību un to reālo ietekmi. Šādi dati no LM netika saņemti.

Mēģinot izmantot pieejamos Statistikas pārvaldes pēdējos tautas skaitīšanas datus, nācās secināt, ka tie atšķiras no datiem, kas ir izmantoti LM iesniegtajos aprēķinos. Piemēram, LM aprēķinos izmantoto nākotnes pensionāru skaits pārsniedza to cilvēku skaitu pašlaik, no kuriem nākotnē šiem pensionāriem būtu jārodas. Interesanti, no kurienes?!

Neredzot aprēķinus, nevar piekrist kaismīgi apgalvotajam, ka šie grozījumi neskars nākotnes sabiedrības labklājību un ir tikai vērsti uz sistēmas stabilitāti un ilgtspēju – jo, ja ņem vērā to, ka saskaņā ar Latvijā izmantoto pensijas formulu saņemamās pensijas apmērs ir apgriezti proporcionāls prognozējamajam mūža ilgumam pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, visus mūs uzmanīgus vajadzētu darīt uzstājīgajiem grozījumu autoru apgalvojumiem par nozīmīgi pieaugošo mūža ilgumu Latvijā.

Kādēļ? To palielinot, cilvēkiem izmaksājamās pensijas apmērs kļūst mazāks. Jāatzīst, tas ir ļoti ērts veids, kā valdībai ne no nekā „konsolidēt” speciālā budžeta izdevumus uz pensiju izmaksu rēķina. Diemžēl datus, kas apliecinātu sagaidāmo nozīmīgo mūža pieaugumu, kā arī faktorus (piemēram: medicīniskās aprūpes uzlabošanās, dzīves līmeņa pieaugums, uc.), kuri Latvijā to noteiks, LM nespēja iesniegt.

Savukārt, iepazīstoties ar pieejamo informāciju par paredzētajiem grozījumiem speciālajā budžetā (tie ir vairāki izdevumu posteņi), nav redzama pamatojuma, kādēļ tieši pensionēšanas vecuma paaugstināšana ir jāveic jau 2014. gadā. Ja tik tiešām rūpes ir par to, lai veidotu sabalansētu speciālo budžetu, tad kas liedz jau nākošajā, 2013. gada budžetā pensiju piemaksas no speciālā budžeta pārnest atpakaļ uz pamatbudžetu, kur tām arī būtu jāatrodas, nevis gaidīt 2014. gadu? Kopējā budžeta bilancē tas neko nemaina, toties atrisina sabiedrībai tik sasāpējušo jautājumu par pensionēšanās vecuma straujo palielināšanu, jo tas dotu aptuveni papildus 130 miljonu latu ietaupījumu speciālajā budžetā, kas ar uzviju nosegtu tos izdevumus, kurus tagad piedāvā segt ar straujāku pensijas vecuma paaugstināšanu, kas saskaņā ar pašas LM aprēķiniem 2014. gadā dos apmēram 8 miljonus latu, bet 2015. gadā – 17 miljonus latu lielu ietaupījumu.

Un vispār, cik tas ir kompetenti un pamatoti apgalvot, ka šis ir pārdomāts priekšlikums sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes un ilgtspējas nodrošināšanai, ja atrauti no visas sistēmas tiek apskatīta un mainīta tikai tās daļa – 1. pensijas līmenis, neanalizējot visu pārējo sistēmu un to daļu iespējamo mijiedarbību. Tas ir līdzīgi kā censties izlīdzināt nepareizu kuģa kursu, izraujot no tā vienu daļu un nedomājot, kurp aiziet pārējās.

Iespējams, ka piedāvātie grozījumi tiešām spēs atrisināt Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas, bet šis risinājums atkal tiks īstenots tā, kā tas ir ērtāk un vieglāk valdībai, nevis vajadzīgs Latvijas tautai – kā parasti, vienkārši uzveļot visu smagumu uz tās pleciem tā vietā, lai pacenstos pielikt arī savu plecu šīs nastas nešanā – nākot ar tikpat konkrētiem priekšlikumiem ne tikai par izdevumu apgriešanu, bet arī par ieņēmumu palielināšanu speciālajā budžetā, piemēram, piedāvājot savu ekonomikas stimulēšanas plānu jaunu darbavietu radīšanā.

Tas nebūtu nemaz tik sarežģīti izdarāms, ja vien būtu tāda politiskā griba – daudz kas būtu iespējams, izmantojot tās pašas sociālās apdrošināšanas sistēmas iespējas – piemēram izmantojot 2. pensiju līmenī (kas pensiju sistēmas reformas rezultātā tika radīts tieši ar mērķi, lai mazinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas 1.pensiju līmeņa atkarību no paredzamajiem demogrāfijas procesiem. Taču mums tiek piedāvāts rīkoties pretēji izveidotajai sistēmas loģikai – risināt šos izaicinājumus tikai caur 1.līmeni, bet 2.līmenis netiek pat pieminēts...) uzkrātos fondus, kuri šobrīd jau pārsniedz 900 miljonus latu un, pateicoties banku lobiju nodrošinātajai likumdošanai, ir riktīga medusmaize pensiju fondu turētājiem.

Bet mums un valstij tie nedod gandrīz nekādu labumu – tie visi pamatā ir ieguldīti citu valstu vērtspapīros, baro citu valstu ekonomikas un fondu turētājus (mēs vēl papildus tiem maksājam par katru savu iemaksāto latu, lai kas ar to notiktos), bet Latvijas pensiju maksātājiem pa šiem gadiem tie nodrošina smieklīgi niecīgu ienesīgumu – vidēji mazāku nekā 0,5% gadā - tā vietā, lai tiktu radīta iespēja tos ieguldīt Latvijas ekonomikā, saņemot par to pienācīgu atdevi (nākotnes pensijas), veidojot jaunas „baltās” darbavietas un tādejādi iemaksas sociālajā budžetā (esošās pensijas). Nu jā, bet tas ir daudz grūtāk un atbildīgāk, nekā vienkārši kaut ko nogriezt. Un kādēļ gan censties ko darīt, ja var panākt vajadzīgo lēmumu pieņemšanu, liekot Saeimai strādāt kā aklai balsošanas mašīnai - nevajag gatavot nekādu pamatojumu, pietiek ar krāsainām bildītēm...

Novērtē šo rakstu:

36
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par nojūgušos veci un dievišķo velšu caurulēm

FotoParasti es cenšos to, kas man sakāms par kādu, manuprāt, svarīgu tēmu, izteikt tikai vienu reizi nedēļā. Taču psihošana - citādi nenosaukt - ap "ģeopolitiski nojūgušos" Imantu Kalniņu liek retā izņēmuma gadījumā šo tradīciju pārkāpt.
Lasīt visu...

3

Bijušā finanšu ministra Vilka loģikas vājums

FotoLatvijā ir tikai daži cilvēki, kurus skāris t.s. Latvijas veiksmes stāsta efekts. Viens no tiem ir bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš nule uzmeties par ekspertu Grieķijas valsts parādu krīzes komentēšanā. Viņš situāciju Grieķijā raksturo kātraģēdijusāgu un pauž neapmierinātību par anarhistiski noskaņoto valdību, kas pretēji Vilka savulaik piekoptajai bezierunu pakalpībai starptautisko aizdevēju priekšā cīnās par izdevīgākām prasībām un nosacījumiem savai valstij (LTV1,Rīta Panorāma, 02.07.2015).
Lasīt visu...

12

Par stukačiem un stukača dabu

FotoNesen noskaidrojās - kāds advokāts ir trakoti sašutis par to, ka ar viņa kā "Latvijas Republikas pilsoņa" parakstītu iesniegumu (precīzāks gan būtu krieviskais apzīmējums - donos) premjerei ir varējis iepazīties ne tikai adresāts, bet arī ikviens cits Latvijas Republikas pilsonis. Tik sašutis, ka, kā jau tas ar advokātiem pēdējā laikā bieži gadās, aizrikšojis uz tiesu meklēt taisnību pret donosanoplūdinātājiem.
Lasīt visu...

21

Vienīgā joma, kurā NEPLP attīsta savas prasmes, ir birokrātisku vēstuļu rakstīšana

FotoPēc turpat trīs nedēļu izmeklēšanas NEPLP ziņo par pirmajiem rezultātiem. Latvijas Radio pārkāpis likumu. Vienā raidījumā. Tieši kurš ir vainīgs, ja vispār ir, tas vēl nav zināms. Izmeklēšana turpinoties.
Lasīt visu...

6

Latvijas Radio skan: "Izp...ts kā ministrs Rinkēvičs, gejs netīrs."

Foto2015.gada 9.jūnijā VSIA „Latvijas Radio” programmā „Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” raidījuma „Beidz ar pieci” laikā apzināti tika atskaņota dziesma, kurā tiek pausts sekojošs viedoklis: „Es tikai izsaku savas domas par šovbiznesu, kurš ir izp...ts kā ministrs Rinkēvičs, gejs netīrs.”
Lasīt visu...

12

Latvijas Radio pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66.panta prasības

FotoLatvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - par VSIA "Latvijas Radio" programmas "Latvijas Radio 5 -Pieci.lv" raidījuma "Pilnīgs Vakars " rubrikas "Pieliec Punktu " satura atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.
Lasīt visu...

21

Pārbaudīt Latvijas naudas apriti ofšorā Delaverā

FotoReaģējot uz mediju 31. maijā publiskoto ziņu par atklāto viena miljarda eiro izzagšanu no bankām Moldovā, šo nelegālo naudu “atmazgājot” trīs bankās Latvijā, piecas biedrības ir iesniegušas lūgumu Latvijas Noziedzības novēršanas padomē un Eiropas Padomes Prezidentūrā pārbaudīt Latvijas naudas apriti ofšorā Delaverā (ASV).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ārlietu ministrija skaidro: kā Rinkēviča un kolēģu braucienam uz Fidži, Jaunzēlandi un Austrāliju iztērēti 82 tūkstoši eiro

Vairāk nekā 82 tūkstoši eiro - šādu summu Latvijas...

Foto

Meļņiku Latvija

Nesen kāds Latvijas sabiedrībā gana pretrunīgi vērtēts cilvēks man atrakstīja nelielu e-pasta vēstuli, kurā cita starpā norādīja uz, viņaprāt, ārkārtīgi nozīmīgo starpību starp "virtuālās...

Foto

Armagedons pīļu dīķī

Morālā panika ir masu mediju radīta pārspīlēta sociālā reakcija uz iespējamu, bet faktos neapstiprinātu apdraudējumu sabiedrības vērtībām. Masu mediji izmanto savu varu, lai...

Foto

NEPLP locekļu atbrīvošanas pārsūdzības lamatas - risks politiķiem

Varbūt šis jautājums liksies nevietā – vēl jau dzīvi, bet par bērēm domā, proti, nav atlaisti, bet jau...

Foto

Mēs, skolēnu padomes pārstāvji, lūdzam palīdzību, jo Saldū notiek tāda netaisnība

Viss šis stāsts sākās 2015.gada 26.februārī, kad Saldus novada pašvaldības deputāti ārkārtas sēdē nobalsoja par...

Foto

Par klausītāju nebrīdināšanu pirms rupju dziesmu atskaņošanas

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 62.panta sesto daļu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. „Nabagu” libertīnisma strupceļš

„Nabagu” libertīnisms (kustība par neierobežotu indivīdu līdztiesību un brīvību) ir nonācis strupceļā. Svarīgs iemesls ir „nabagu” izpalīgu „kreiso” kustību idejiskā...

Foto

Gulami iesniegums KNAB: lūdzu izvērtēt Dreimanes, Mēkona un citu personu darbības

Lūdzu izvērtēt personu grupas –  bijušās Valsts kancelejas (VK) direktores Elitas Dreimanes, viņas bijušā palīga...

Foto

Kad nelīdz nedz Lembergs, nedz pieredze...

Ar lielu pompozitāti jūnija sākumā tika pieteikta žurnālistes Agneses Margēvičas divu publikāciju sērija Pielaižu biznesmeņi, kas vērsta pret atsevišķiem Drošības policijas...

Foto

Farss ar spiegiem-teroristiem

"Nez kāpēc tie vācieši uz mani skatās tik aizdomīgi," pie sevis bažīgi domāja Štirlics, slājot pa Unter den Linden ar budjonovku galvā un velteņiem kājās...

Foto

Par dziesmas „Mauku mājā luktur’s spīd” atbilstību sabiedriskā medija programmai

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 62.panta sesto daļu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību uzrauga Nacionālā...

Foto

Nāvējošā suņu slimība un tās cēloņi: paskaidrojums Veterinārārstu biedrības vadībai

Latvijas veterinārārstu biedrības Valdes priekšsēdētājai M. Vidužas kundzei, Profesionālās ētikas komisijas vadītājai I. Pētersones kundzei -...

Foto

Sajūsmināties par "cīņu" ar sistēmu nav nekāda pamata

Par lato lapsas u.tml. buividu "cīņu" ar sistēmu. Tiem, kuri vēl nav sapratuši sabiedrības pārvaldes būtību: sajūsmināties par...

Foto

Dženderiskā Hirosima pār Eiropu

Tā tika nodēvēta neomarksistisko ideju ietekmēto spēku ofensīva Eiropas Parlamentā - 9.jūnija balsojums par postošās džendera ideoloģijas nostiprināšanu. Tā nosaukums "ES stratēģija...

Foto

Vēlreiz par tikumību un mīlestību

XIX gadsimta divdesmito gadu beigās parīzieši arvien lielāku uzmanību sāka pievērst Parīzes lielākās un vecākās celtnes stāvoklim. Par “Parīzes sirdi” dēvētā...

Foto

Tiesiskuma apziņas līķis

Attieksmei pret latviešu tiesiskuma apziņu ir jābūt drosmīgai, pārliecinošai, kategoriskai un nelokāmai. Latviešu tiesiskuma apziņas vērtējumā nav vajadzīga etniskā pielīšana, diplomātiskā izlocīšanās un...

Foto

Par Latvijas tiesu ķēķi: kā valsts atsakās no tai "nevajadzīga" nama

Šī ir vēstule Latvijas Republikas tieslietu ministram Dz.Rasnača kungam, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam I.Bičkoviča...

Foto

Pēc kā tas izskatās, jeb ko ziņās nestāstīs - 2

Nedomāsim - vismaz šī raksta ietvaros - masu ziņu manierē, kur ir pēc attiecīgajām politiķu simpātijām...

Foto

Ko mēs jums varam droši apsolīt

Domāju, ka pēc mūsu politiskās "elites" reakcijas uz publikācijām par Drošības policijas amatpersonu "ēnas pusēm" pat vislielākajam optimistam nevarētu būt...

Foto

Par cilvēkiem, kurus ministram Kasparam Gerhardam svētdien "neizdevās apbraukt"

Svētdien, 7.jūnijā, kā katru gadu nu jau kopš 2008.gada trīs Vecīgas katoļu draudzes, svinot Kristus Miesas un...

Foto

Vai deputāta neatļauta un krimināla piedalīšanās mantiskos darījumos?

Ar interesi izlasīju Pietiek žurnālistu publikāciju "Bērnu slimnīcas vadītāja, pārkāpjot likumu, reklamējusi sulu spiedi", kur norādīts, ka likums Par interešu konflikta...

Foto

Par menedžmenta praksi Bērnu slimnīcā jeb pietiks melot

Menedžmenta prakse valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” varētu šķist viena no labākās prakses piemēriem...

Foto

Dimanta kungs, vai ēterā „drāzt anālā” drīkst tikai sabiedriskie mediji?

8.jūnijā Latvijas Radio 5 - Pieci.lv (turpmāk „Pieci.lv”) ēterā notika diskusija par to vai nenormatīvai leksikai...

Foto

"Norvik banka" maldina patērētājus?

Norvik banka logotipā izmanto Norvēģijas karoga krāsas, kas varētu tikt uzskatīts par patērētāju maldināšanas gadījumu....

Foto

Esmu ļoti izbrīnīts un ļoti sašutis

Mani izbrīna medijos pieejamā informācija, ka, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) skatījumā, neesmu bijis tiesīgs pieņemt lēmumu par disciplinārsodu...

Foto

Taisnīguma tabess un tā cēloņi

Globālo sociālo problēmu analītikā pašlaik visbiežāk akcentē trīs galvenās tendences. Tās ir jaunas parādības, kuras manāmi izceļas šodienas dzīvē uz planētas....

Foto

Jezebeles uznāciens jeb sievietes identitātes krīze

Kādā senā grāmatā ir stāsts par sievieti, kura uzņēmās vīra funkcijas. Šīs sievietes vārds bija Jezebele. Viņa bija nežēlīga un...

Foto

Par "krāsainajiem" migrantiem

Nav "slidenākas" tēmas Rietumu pasaulē kā starprasu attiecības un ar to saistītās problēmas. Šajā rakstā apskatīšu vienu no tās aspektiem - White flight. Tā...

Foto

Paldies tev, Romēna, par darbu Bērnu slimnīcā

Pagājušonedēļ Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja, zāļu tirgotāja Anda Čakša (attēlā pirmā no labās) ar reketam līdzīgām metodēm izēda no...

Foto

Akadēmiskā vardarbība un varas pozīciju izmantošana – vai tādi būs LU nākamie četri gadi?

4.jūnijā Latvijas Universitātē notiks nozīmīgākais četrgades notikums – rektora vēlēšanas. Tajās par...

Foto

Rokas nost no Okupācijas muzeja

Okupācijas muzejs ir ne vien ievērojama apskates vieta, kas iekļauta valsts vizīšu laikā, bet arī pats apmeklētākais. Jau divus gadus tā...

Foto

Pirmoreiz īsta spēle. Prezidenta vēlēšanas tolteku skatījumā

Šīs prezidenta vēlēšanas solās būt teātra cienīga izrāde. Papētot iepriekšējās prezidenta balsošanas reizes jauno laiku Latvijas vēsturē, mēs redzam...

Foto

Atklāta vēstule deputātiem: par moderno dzimtbūšanu jeb par piespiedu zemes nomu un dalītā īpašuma tiesībām Latvijā

Raksta mērķis noteikti nav bārstīties ar likuma pantiem, bet rosināt...

Foto

Vai 3. jūnijā Egils Levits dosies atpakaļ trimdā?

Man šķiet, šobrīd pāragri rakstīt Atmodas laika vēsturi - tagad ir īstais brīdis objektīvi izvērtēt 1934.- 1949. vēstures...

Foto

Kad tavā vietā durvis aizcērt kāds tur augšā…

Kas gan var būt saldāks kā tas, ka savā pēdējā darba dienā iestāde, kurā vairāk nekā desmit gadus...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Rīgas planetārais brends

Katram vārdam ir sava garīgā aura – semantiskās asociācijas. Turklāt šīm asociācijām var būt individuāli personisks raksturs. Tas ir...

Foto

Kā mums gāja ar Enerģētikas Savienības atbalstīšanu

Nesen Latvijas Energoefektivitātes asociācija saņēma uzaicinājumu no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā 1. jūnijā piedalīties diskusiju ciklā par diviem šobrīd...

Foto

"Kāpēc es neieredzu balmakveidīgos suņēdājus" - pēc atteikšanās no šī raksta Lato Lapsas publikāciju "Delfi" vairs nebūs

Šodien publicējam šo Lato Lapsas rakstu, kuram kā ik...

Foto

Koalīcijas prezidents kā nolemtība un lāsts Latvijai?

Koalīcijas politiķi ar putām uz lūpām nebeidz iegalvot sabiedrībai, cik tas ir svarīgi, lai Latvijas prezidents būtu tieši koalīcijas...

Foto

Mudinu iesaistīties Pilsoņu Kongresa darbības atdzīvināšanā

Dārgie Latvijas Republikas pilsoņi un senpilsoņi! 1.05 ir noticis Pilsoņu Kongresa (pilsonis.lv) augšāmcelšanās brīnums, ar ko arī mūs visus apsveicu....

Foto

Visiem potenciālajiem suņēdājiem - fragments no Lato Lapsas grāmatas

Visiem lasītājiem, kas ir izteikuši gatavību iet advokāta "suņēdāja" Induļa Balmaka pēdās un izdevības gadījumā nogaršot kādu...

Foto

Kādas smagas sekas radīs Belēviča "izsistie" grozījumi zāļu tirgū

Interešu konfliktos ieslīgušajam veselības ministram Guntim Belēvičam otrdien izdevās Ministru kabinetā (MK) "izsist" viņa ģimenes biznesam tik...