Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Pensiju likumā. Nenoliedzami, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas (SAS) ilgtspēju, ir nepieciešamas izmaiņas, un to apstiprinās jebkurš, kam ir kaut neliela izpratne par esošo situāciju. Taču nenoliedzami ir arī tas, ka šādiem grozījumiem ir jābūt vispusīgi izvērtētiem un atbilstoši pamatotiem, jo tie pretēji apgalvotajam var atstāt nozīmīgu ietekmi uz lielu sabiedrības daļu un sociālās apdrošināšanas sistēmas nākotni.

Sociālās sistēmas ilgtspēja un stabilitāte tiek pasniegta kā šo grozījumu galvenais mērķis. Bet vai tas tā tiešām ir?

Diemžēl šī acīmredzamā nepieciešamība pienācīgi izvērtēt piedāvātos grozījumus tika ignorēta pat attiecībā uz Saeimu, kurai par tiem būtu jālemj. Patiesībā deputātiem vispār netika dota iespēja pārliecināties par šo grozījumu atbilstību tik skaisti deklarētajiem mērķiem un rūpēm par drošu un stabilu sabiedrības vecumdienu nodrošināšanu.

Saeimai iesniegtajos materiālos vienīgie pieejamie aprēķini aprobežojās tikai ar diviem gadiem, turklāt tikai ar šo 2014. un 2015. gadā veicamo grozījumu tiešo ietekmi uz speciālā budžeta izdevumiem. Savukārt aprēķini par iespējamajiem netiešajiem izdevumiem, kuri rastos šo grozījumu sakarā (piemēram, paaugstinot pensionēšanās vecuma slieksni, pieaugtu bezdarbnieku skaits, tātad arī izmaksas, kas saistītas ar bezdarba apdrošināšanu), kā arī aprēķini par jebkādiem budžeta ieņēmumiem nebija pieejami vispār!

Tas liecina vai nu par acīmredzamu atbildīgo ierēdņu nekompetenci vai arī nespēju sagatavot pamatojumu atbilstoši uzstādītajiem politiskajiem mērķiem, kuri nav reāli īstenojami, vai arī par attieksmi pret Saeimu, kā pret pilnīgiem kretīniem, kuri tāpat neko nesapratīs. Tāpēc aprēķinu vietā deputātiem tika rādītas krāsainas bildītes ar grafikiem, kuri uzskatāmi demonstrēja, kā šie grozījumi atrisinās Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas.

Piemēram, vienā no grafikiem tika demonstrēts, ka grozījumi 2014. gadā dos 140 miljonu latu lielu ietaupījumu, savukārt Labklājības ministrijas (LM) iesniegtajos materiālos Saeimai izceltā tekstā tiek apgalvots, ka kopējais finansiālais ietaupījums valsts speciālajā budžetā 2014. gadā būs 9,3365 miljoni lati. Tam, kurš ir iepazinies ar šiem materiāliem un kuram ir kaut mazākā sajēga par to, ko ir izlasījis, nebūs grūti atrast šo kļūdu aprēķinos. Tāpēc nevilšus rodas jautājums – ar kādu atbildības sajūtu un kompetenci ir veikta šo materiālu sagatavošana, zinot, ka tā ir informācija, balstoties uz kuru Saeimai būs jāpieņem lēmums par sabiedrības nākotnei tik svarīgu jautājumu?

Mans darbs desmit gadus ir bijis saistīts ar tarifu aprēķinu pamatotības izvērtēšanu. Pensiju aprēķinu pamatprincipi ir līdzīgi – ir izejas dati, ir metodika, pēc kuras tiek veikti aprēķini, un ir matemātiskais modelis, kas ļauj noteikt atsevišķu mainīgu faktoru ietekmi uz rezultātu.

Par cik gandrīz nekas no tā nebija iesniegts, vēl pirms Lieldienu brīvdienām vērsos LM ar lūgumu iesniegt man šos izejas datus, izmantoto aprēķinu metodiku, pieņēmumus un aprēķinu modeļus, lai es varētu veikt nepieciešamos aprēķinus pats un pārliecināties par piedāvāto aprēķinu pamatotību un to reālo ietekmi. Šādi dati no LM netika saņemti.

Mēģinot izmantot pieejamos Statistikas pārvaldes pēdējos tautas skaitīšanas datus, nācās secināt, ka tie atšķiras no datiem, kas ir izmantoti LM iesniegtajos aprēķinos. Piemēram, LM aprēķinos izmantoto nākotnes pensionāru skaits pārsniedza to cilvēku skaitu pašlaik, no kuriem nākotnē šiem pensionāriem būtu jārodas. Interesanti, no kurienes?!

Neredzot aprēķinus, nevar piekrist kaismīgi apgalvotajam, ka šie grozījumi neskars nākotnes sabiedrības labklājību un ir tikai vērsti uz sistēmas stabilitāti un ilgtspēju – jo, ja ņem vērā to, ka saskaņā ar Latvijā izmantoto pensijas formulu saņemamās pensijas apmērs ir apgriezti proporcionāls prognozējamajam mūža ilgumam pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, visus mūs uzmanīgus vajadzētu darīt uzstājīgajiem grozījumu autoru apgalvojumiem par nozīmīgi pieaugošo mūža ilgumu Latvijā.

Kādēļ? To palielinot, cilvēkiem izmaksājamās pensijas apmērs kļūst mazāks. Jāatzīst, tas ir ļoti ērts veids, kā valdībai ne no nekā „konsolidēt” speciālā budžeta izdevumus uz pensiju izmaksu rēķina. Diemžēl datus, kas apliecinātu sagaidāmo nozīmīgo mūža pieaugumu, kā arī faktorus (piemēram: medicīniskās aprūpes uzlabošanās, dzīves līmeņa pieaugums, uc.), kuri Latvijā to noteiks, LM nespēja iesniegt.

Savukārt, iepazīstoties ar pieejamo informāciju par paredzētajiem grozījumiem speciālajā budžetā (tie ir vairāki izdevumu posteņi), nav redzama pamatojuma, kādēļ tieši pensionēšanas vecuma paaugstināšana ir jāveic jau 2014. gadā. Ja tik tiešām rūpes ir par to, lai veidotu sabalansētu speciālo budžetu, tad kas liedz jau nākošajā, 2013. gada budžetā pensiju piemaksas no speciālā budžeta pārnest atpakaļ uz pamatbudžetu, kur tām arī būtu jāatrodas, nevis gaidīt 2014. gadu? Kopējā budžeta bilancē tas neko nemaina, toties atrisina sabiedrībai tik sasāpējušo jautājumu par pensionēšanās vecuma straujo palielināšanu, jo tas dotu aptuveni papildus 130 miljonu latu ietaupījumu speciālajā budžetā, kas ar uzviju nosegtu tos izdevumus, kurus tagad piedāvā segt ar straujāku pensijas vecuma paaugstināšanu, kas saskaņā ar pašas LM aprēķiniem 2014. gadā dos apmēram 8 miljonus latu, bet 2015. gadā – 17 miljonus latu lielu ietaupījumu.

Un vispār, cik tas ir kompetenti un pamatoti apgalvot, ka šis ir pārdomāts priekšlikums sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes un ilgtspējas nodrošināšanai, ja atrauti no visas sistēmas tiek apskatīta un mainīta tikai tās daļa – 1. pensijas līmenis, neanalizējot visu pārējo sistēmu un to daļu iespējamo mijiedarbību. Tas ir līdzīgi kā censties izlīdzināt nepareizu kuģa kursu, izraujot no tā vienu daļu un nedomājot, kurp aiziet pārējās.

Iespējams, ka piedāvātie grozījumi tiešām spēs atrisināt Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas, bet šis risinājums atkal tiks īstenots tā, kā tas ir ērtāk un vieglāk valdībai, nevis vajadzīgs Latvijas tautai – kā parasti, vienkārši uzveļot visu smagumu uz tās pleciem tā vietā, lai pacenstos pielikt arī savu plecu šīs nastas nešanā – nākot ar tikpat konkrētiem priekšlikumiem ne tikai par izdevumu apgriešanu, bet arī par ieņēmumu palielināšanu speciālajā budžetā, piemēram, piedāvājot savu ekonomikas stimulēšanas plānu jaunu darbavietu radīšanā.

Tas nebūtu nemaz tik sarežģīti izdarāms, ja vien būtu tāda politiskā griba – daudz kas būtu iespējams, izmantojot tās pašas sociālās apdrošināšanas sistēmas iespējas – piemēram izmantojot 2. pensiju līmenī (kas pensiju sistēmas reformas rezultātā tika radīts tieši ar mērķi, lai mazinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas 1.pensiju līmeņa atkarību no paredzamajiem demogrāfijas procesiem. Taču mums tiek piedāvāts rīkoties pretēji izveidotajai sistēmas loģikai – risināt šos izaicinājumus tikai caur 1.līmeni, bet 2.līmenis netiek pat pieminēts...) uzkrātos fondus, kuri šobrīd jau pārsniedz 900 miljonus latu un, pateicoties banku lobiju nodrošinātajai likumdošanai, ir riktīga medusmaize pensiju fondu turētājiem.

Bet mums un valstij tie nedod gandrīz nekādu labumu – tie visi pamatā ir ieguldīti citu valstu vērtspapīros, baro citu valstu ekonomikas un fondu turētājus (mēs vēl papildus tiem maksājam par katru savu iemaksāto latu, lai kas ar to notiktos), bet Latvijas pensiju maksātājiem pa šiem gadiem tie nodrošina smieklīgi niecīgu ienesīgumu – vidēji mazāku nekā 0,5% gadā - tā vietā, lai tiktu radīta iespēja tos ieguldīt Latvijas ekonomikā, saņemot par to pienācīgu atdevi (nākotnes pensijas), veidojot jaunas „baltās” darbavietas un tādejādi iemaksas sociālajā budžetā (esošās pensijas). Nu jā, bet tas ir daudz grūtāk un atbildīgāk, nekā vienkārši kaut ko nogriezt. Un kādēļ gan censties ko darīt, ja var panākt vajadzīgo lēmumu pieņemšanu, liekot Saeimai strādāt kā aklai balsošanas mašīnai - nevajag gatavot nekādu pamatojumu, pietiek ar krāsainām bildītēm...

Novērtē šo rakstu:

36
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par lopu vagonu publiku

FotoDroši vien tas būs kaut kas līdzīgs zaimošanai, bet es vienalga pajautāšu - interesanti, kāpēc oficiālā ideoloģija un vēsture mums tik daudz stāsta par 1949. gadā lopu vagonos sadzītās latviešu tautas daļas Kristus cienīgajām ciešanām, bet tik maz (nemaz) - par cilvēkiem, kuri tādā vai citādā veidā izdomāja (un izdarīja), kā šajos vagonos neiekāpt vai kā no tiem iespējami ātri izkāpt?
Lasīt visu...

13

Nacionālās apvienības bizness

FotoMediji faktiski nepievērsa uzmanību faktam, ka Saeimas Juridiskā komisija izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu, līdz tam laikam atrodot risinājumu kredītu pieejamībai jaunajām ģimenēm.
Lasīt visu...

12

Ja drīkst sist, roka neceļas

FotoBiju par savu "skribentu" cunfti krietni sliktākās domās, bet nu jāpiedzīvo patīkama vilšanās. Skandālā ap Gan Bei negaidītu pārsteigumu sagādā – vismaz līdz šim – masu mediju rezervētā attieksme pret iespēju steigšus aizpildīt latvisko informatīvo telpu ar pašradīta ideālā grēkāža kaušanu. Pat neskatoties uz to, ka Saeimas deputāts Sergejs Potapkins (attēlā) pārstāv partiju, ko pieņemts saukt, mazākais, par "Kremļa piekto kolonnu". (Tiesa, vēl jāpaskatās, ko ceturtdien rakstīs žurnāls Ir.)
Lasīt visu...

18

Tautas nacionālā īpatnība

FotoIr pagājis neilgs laiks, kopš esam ievēlējuši jaunu Saeimu. Nevienu Labu darbu jaunie/vecie deputāti vēl nav paspējuši izdarīt. Saprotami – tikko kā ievēlējām. Bet nedarbus gan viens otrs Saeimas deputāts spītējot „darba slodzei” ir paspējis izdarīt. V. Spolītis (Vienotība) pieķerts dzērumā pie stūres, A.Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība) sarīkojis traci naktsklubā. Saskaņas centra (SC) Saeimas deputāta S.Potapkina ģimenes uzņēmums pieķerts nodokļu krāpšanā. Gan jau kādu noklusētu nedarbu kāds Latvijas bērnudārza „Saeima” audzēknis ir paspējis izdarīt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi Straujumai par izvairīšanos sniegt informāciju saistībā ar patiesajiem AS "Citadele banka" akciju ieguvējiem

Šā gada 13. novembrī Jums tika lūgts iesniegt informāciju par to, cik...

Foto

Jā, valsts "airBaltic" nemaksā valsts lidostai, bet tas jau valstij nekas

Izpildot Ministru prezidentes 2014.gada 5.decembra rezolūcijā Nr.45/SAN- 2098 doto uzdevumu, Satiksmes ministrija ir iepazinusies ar...

Foto

Vara bungu rībināšana un sociālā ekoloģija. Trešā eseja

Karu var izraisīt iedzīvotāju skaita anormālais pieaugums. Analizējot III Pasaules kara cēloņus, vienā no interpretācijas stratēģijām centrā ir...

Foto

Robins Huds no Bauskas tiesas

Pirms desmit gadiem Jēkabpils rajona policijas inspektors Andrejs Gotovcevs - viņš, starp citu, kaut kur tai pusē vēl joprojām rūpējas par...

Foto

Naida psiholoģija

Pirms dažiem gadiem es vadīju tālākizglītības seminārus un konferences. Es lietoju pārnēsājamu tāfeli, uz kuras uzrakstīju: "Vīrieši ir ..." un aicināju klausītājas pabeigt teikumu....

Foto

Latvijas politiķu hameleonu rotaļas

Latvijas politisko partiju ielikteņi ir atkal iesēdušies “dievu” krēslos Saeimā un var beidzot atsākt savu “bosu” interešu lobēšanu un aizmirst par priekšvēlēšanu...

Foto

Kāpēc Augstākā tiesa Zaķa balsu pirkšanas lietā pieņēma tādu spriedumu, kādu tā pieņēma

Pietiek šodien publicē pilnu Augstākās tiesas spriedumu (formāli tas ir anonimizēts, taču visi...

Foto

Āboltiņas kundze, dot gaismu citiem - tāds jums uzdevums

No kāda lasītāja, kas jau iepriekš piesūtījis mums partijas Vienotība iekšējās sarakstes fragmentus, esam saņēmuši arī šādu...

Foto

Deputātu jautājumi Straujumai par AS "Air Baltic Corporation" un VAS "Starptautiskā lidosta „Rīga”"

AS Air Baltic Corporation parāds saskaņā ar VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” grāmatvedības datiem uz 2014.gada 19.februāri sastāda EUR...

Foto

Nauda Dāvim un rožainās brilles

Tas ir lieliski, ka ir savākta nauda slimā Dāvja ārstēšanai - tāpat kā droši vien visi Latvijas iedzīvotāji es ceru, ka...

Foto

Deputātu jautājumi Straujumai par "Rail Baltica"

Šā gada 6. novembrī Jums tika iesniegti Saeimas deputātu jautājumi saistībā arRail Baltica projekta īstenošanu. Diemžēl uz šiem jautājumiem ir sniegtas...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Funkciju miljoni

Debatēs par kultūru vispopulārākā tēma ir kultūras funkcijas. Tas tāpēc, ka tā ir visvieglākā tēma un principā pieejama katram interesentam....

Foto

Homofobijas izlēcieni valdošajā partijā nav pirmoreiz

Ja paskata Google, tad izrādās, ka homofobijas izlēcieni valdošajā partijā nav pirmoreiz. Lūk, kādu lēmumu par izteikumu „mūs pašus "čakarē" kaut...

Foto

Lūk, ko es Latvijas valsts labā par 1844,35 eiro nodokļu maksātāju naudas paveicu komandējumā Vjetnamā

Dienesta ziņojums par dalību ārvalstu komandējumā - ASEM ME programmas "Innovatīvās...

Foto

Vara bungu rībināšana un sociālā ekoloģija. Otrā eseja

Globālo sociālo problēmu analītikā dažādi izturas pret III Pasaules kara iespējamību. Latviešu tautasdziesmās poetizēto vara (respektīvi, kara) bungu...

Foto

Kā mums būs pilnveidot partiju darbību

Valsts prezidents Andris Bērziņš 2012.gada 6.jūnijā izveidoja ekspertu grupu, kuras uzdevums ir izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus Latvijas publiskās varas...

Foto

FKTK par "Norvik banku": viss kārtībā, ak, cienījamā kundze...

Saistībā ar Pietiek publicēto tiesībsargāšanas iestādēm adresēto iesniegumu, kurā izklāstītas shēmas miljonu aizpludināšanai no AS Norvik banka,...

Foto

Paralēlismu noslēpumainība un Maltas samita nenoslēpumainība

Acīmredzot paralēlisms starp laika apstākļiem un dzīves notikumiem pastāv ne tikai daiļliteratūrā kā viens no tropu veidiem. Paralēlisms starp laika...