Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Pensiju likumā. Nenoliedzami, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas (SAS) ilgtspēju, ir nepieciešamas izmaiņas, un to apstiprinās jebkurš, kam ir kaut neliela izpratne par esošo situāciju. Taču nenoliedzami ir arī tas, ka šādiem grozījumiem ir jābūt vispusīgi izvērtētiem un atbilstoši pamatotiem, jo tie pretēji apgalvotajam var atstāt nozīmīgu ietekmi uz lielu sabiedrības daļu un sociālās apdrošināšanas sistēmas nākotni.

Sociālās sistēmas ilgtspēja un stabilitāte tiek pasniegta kā šo grozījumu galvenais mērķis. Bet vai tas tā tiešām ir?

Diemžēl šī acīmredzamā nepieciešamība pienācīgi izvērtēt piedāvātos grozījumus tika ignorēta pat attiecībā uz Saeimu, kurai par tiem būtu jālemj. Patiesībā deputātiem vispār netika dota iespēja pārliecināties par šo grozījumu atbilstību tik skaisti deklarētajiem mērķiem un rūpēm par drošu un stabilu sabiedrības vecumdienu nodrošināšanu.

Saeimai iesniegtajos materiālos vienīgie pieejamie aprēķini aprobežojās tikai ar diviem gadiem, turklāt tikai ar šo 2014. un 2015. gadā veicamo grozījumu tiešo ietekmi uz speciālā budžeta izdevumiem. Savukārt aprēķini par iespējamajiem netiešajiem izdevumiem, kuri rastos šo grozījumu sakarā (piemēram, paaugstinot pensionēšanās vecuma slieksni, pieaugtu bezdarbnieku skaits, tātad arī izmaksas, kas saistītas ar bezdarba apdrošināšanu), kā arī aprēķini par jebkādiem budžeta ieņēmumiem nebija pieejami vispār!

Tas liecina vai nu par acīmredzamu atbildīgo ierēdņu nekompetenci vai arī nespēju sagatavot pamatojumu atbilstoši uzstādītajiem politiskajiem mērķiem, kuri nav reāli īstenojami, vai arī par attieksmi pret Saeimu, kā pret pilnīgiem kretīniem, kuri tāpat neko nesapratīs. Tāpēc aprēķinu vietā deputātiem tika rādītas krāsainas bildītes ar grafikiem, kuri uzskatāmi demonstrēja, kā šie grozījumi atrisinās Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas.

Piemēram, vienā no grafikiem tika demonstrēts, ka grozījumi 2014. gadā dos 140 miljonu latu lielu ietaupījumu, savukārt Labklājības ministrijas (LM) iesniegtajos materiālos Saeimai izceltā tekstā tiek apgalvots, ka kopējais finansiālais ietaupījums valsts speciālajā budžetā 2014. gadā būs 9,3365 miljoni lati. Tam, kurš ir iepazinies ar šiem materiāliem un kuram ir kaut mazākā sajēga par to, ko ir izlasījis, nebūs grūti atrast šo kļūdu aprēķinos. Tāpēc nevilšus rodas jautājums – ar kādu atbildības sajūtu un kompetenci ir veikta šo materiālu sagatavošana, zinot, ka tā ir informācija, balstoties uz kuru Saeimai būs jāpieņem lēmums par sabiedrības nākotnei tik svarīgu jautājumu?

Mans darbs desmit gadus ir bijis saistīts ar tarifu aprēķinu pamatotības izvērtēšanu. Pensiju aprēķinu pamatprincipi ir līdzīgi – ir izejas dati, ir metodika, pēc kuras tiek veikti aprēķini, un ir matemātiskais modelis, kas ļauj noteikt atsevišķu mainīgu faktoru ietekmi uz rezultātu.

Par cik gandrīz nekas no tā nebija iesniegts, vēl pirms Lieldienu brīvdienām vērsos LM ar lūgumu iesniegt man šos izejas datus, izmantoto aprēķinu metodiku, pieņēmumus un aprēķinu modeļus, lai es varētu veikt nepieciešamos aprēķinus pats un pārliecināties par piedāvāto aprēķinu pamatotību un to reālo ietekmi. Šādi dati no LM netika saņemti.

Mēģinot izmantot pieejamos Statistikas pārvaldes pēdējos tautas skaitīšanas datus, nācās secināt, ka tie atšķiras no datiem, kas ir izmantoti LM iesniegtajos aprēķinos. Piemēram, LM aprēķinos izmantoto nākotnes pensionāru skaits pārsniedza to cilvēku skaitu pašlaik, no kuriem nākotnē šiem pensionāriem būtu jārodas. Interesanti, no kurienes?!

Neredzot aprēķinus, nevar piekrist kaismīgi apgalvotajam, ka šie grozījumi neskars nākotnes sabiedrības labklājību un ir tikai vērsti uz sistēmas stabilitāti un ilgtspēju – jo, ja ņem vērā to, ka saskaņā ar Latvijā izmantoto pensijas formulu saņemamās pensijas apmērs ir apgriezti proporcionāls prognozējamajam mūža ilgumam pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, visus mūs uzmanīgus vajadzētu darīt uzstājīgajiem grozījumu autoru apgalvojumiem par nozīmīgi pieaugošo mūža ilgumu Latvijā.

Kādēļ? To palielinot, cilvēkiem izmaksājamās pensijas apmērs kļūst mazāks. Jāatzīst, tas ir ļoti ērts veids, kā valdībai ne no nekā „konsolidēt” speciālā budžeta izdevumus uz pensiju izmaksu rēķina. Diemžēl datus, kas apliecinātu sagaidāmo nozīmīgo mūža pieaugumu, kā arī faktorus (piemēram: medicīniskās aprūpes uzlabošanās, dzīves līmeņa pieaugums, uc.), kuri Latvijā to noteiks, LM nespēja iesniegt.

Savukārt, iepazīstoties ar pieejamo informāciju par paredzētajiem grozījumiem speciālajā budžetā (tie ir vairāki izdevumu posteņi), nav redzama pamatojuma, kādēļ tieši pensionēšanas vecuma paaugstināšana ir jāveic jau 2014. gadā. Ja tik tiešām rūpes ir par to, lai veidotu sabalansētu speciālo budžetu, tad kas liedz jau nākošajā, 2013. gada budžetā pensiju piemaksas no speciālā budžeta pārnest atpakaļ uz pamatbudžetu, kur tām arī būtu jāatrodas, nevis gaidīt 2014. gadu? Kopējā budžeta bilancē tas neko nemaina, toties atrisina sabiedrībai tik sasāpējušo jautājumu par pensionēšanās vecuma straujo palielināšanu, jo tas dotu aptuveni papildus 130 miljonu latu ietaupījumu speciālajā budžetā, kas ar uzviju nosegtu tos izdevumus, kurus tagad piedāvā segt ar straujāku pensijas vecuma paaugstināšanu, kas saskaņā ar pašas LM aprēķiniem 2014. gadā dos apmēram 8 miljonus latu, bet 2015. gadā – 17 miljonus latu lielu ietaupījumu.

Un vispār, cik tas ir kompetenti un pamatoti apgalvot, ka šis ir pārdomāts priekšlikums sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes un ilgtspējas nodrošināšanai, ja atrauti no visas sistēmas tiek apskatīta un mainīta tikai tās daļa – 1. pensijas līmenis, neanalizējot visu pārējo sistēmu un to daļu iespējamo mijiedarbību. Tas ir līdzīgi kā censties izlīdzināt nepareizu kuģa kursu, izraujot no tā vienu daļu un nedomājot, kurp aiziet pārējās.

Iespējams, ka piedāvātie grozījumi tiešām spēs atrisināt Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas, bet šis risinājums atkal tiks īstenots tā, kā tas ir ērtāk un vieglāk valdībai, nevis vajadzīgs Latvijas tautai – kā parasti, vienkārši uzveļot visu smagumu uz tās pleciem tā vietā, lai pacenstos pielikt arī savu plecu šīs nastas nešanā – nākot ar tikpat konkrētiem priekšlikumiem ne tikai par izdevumu apgriešanu, bet arī par ieņēmumu palielināšanu speciālajā budžetā, piemēram, piedāvājot savu ekonomikas stimulēšanas plānu jaunu darbavietu radīšanā.

Tas nebūtu nemaz tik sarežģīti izdarāms, ja vien būtu tāda politiskā griba – daudz kas būtu iespējams, izmantojot tās pašas sociālās apdrošināšanas sistēmas iespējas – piemēram izmantojot 2. pensiju līmenī (kas pensiju sistēmas reformas rezultātā tika radīts tieši ar mērķi, lai mazinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas 1.pensiju līmeņa atkarību no paredzamajiem demogrāfijas procesiem. Taču mums tiek piedāvāts rīkoties pretēji izveidotajai sistēmas loģikai – risināt šos izaicinājumus tikai caur 1.līmeni, bet 2.līmenis netiek pat pieminēts...) uzkrātos fondus, kuri šobrīd jau pārsniedz 900 miljonus latu un, pateicoties banku lobiju nodrošinātajai likumdošanai, ir riktīga medusmaize pensiju fondu turētājiem.

Bet mums un valstij tie nedod gandrīz nekādu labumu – tie visi pamatā ir ieguldīti citu valstu vērtspapīros, baro citu valstu ekonomikas un fondu turētājus (mēs vēl papildus tiem maksājam par katru savu iemaksāto latu, lai kas ar to notiktos), bet Latvijas pensiju maksātājiem pa šiem gadiem tie nodrošina smieklīgi niecīgu ienesīgumu – vidēji mazāku nekā 0,5% gadā - tā vietā, lai tiktu radīta iespēja tos ieguldīt Latvijas ekonomikā, saņemot par to pienācīgu atdevi (nākotnes pensijas), veidojot jaunas „baltās” darbavietas un tādejādi iemaksas sociālajā budžetā (esošās pensijas). Nu jā, bet tas ir daudz grūtāk un atbildīgāk, nekā vienkārši kaut ko nogriezt. Un kādēļ gan censties ko darīt, ja var panākt vajadzīgo lēmumu pieņemšanu, liekot Saeimai strādāt kā aklai balsošanas mašīnai - nevajag gatavot nekādu pamatojumu, pietiek ar krāsainām bildītēm...

Novērtē šo rakstu:

36
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Putna piena solījumi - I

FotoRūpējoties par lasītāju informētību un D vitamīna daudzumu organismā, Pietiek centīsies publicēt visas partiju īsās programmas, kas sagatavotas 12. Saeimas vēlēšanām. Šodien - Zaļo un zemnieku savienības programma 4000 zīmju programma 12.Saeimas vēlēšanām. Lai lasītājiem būtu interesantāk, lejāk publicējam arī ZZS 4000 zīmju programmu pirms iepriekšējām - 11. Saeimas vēlēšanām: varat salīdzināt un izdarīt secinājumus.
Lasīt visu...

6

Dienesta auto - ģenerālim par brīvu, uzņēmējam par maksu

FotoPaturpinot Lato Lapsas stāstu par bēgošo ģenerāli. Patiesībā bēgošais un gļēvais ģenerālis ir aisberga redzamā daļa, jo daudzi līdzīgi gadījumi paliek neatklāti. Šī situācija atklāj nepatīkamas lietas. Orvels savā romānā Dzīvnieku ferma jau rakstīja: "Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem." Šī brīža situācija to pierāda. Bet nu nesteidzoties - pie galvenā.
Lasīt visu...

21

Zālēm jābūt rūgtām, špricei sāpīgai

FotoKad Laimdota (literārs tēls, iespējama līdzība ar kādu konkrētu personu ir tikai nejauša sakritība) bija maza meitene, māte viņai pret saaukstēšanos deva dzert karstu pienu ar sviestu, alveju, medu, sodu un sīpolu sulu. Tas viņai uz visu mūžu radīja pārliecību, ka medicīna ir nežēlīga, bet viss ap to – mazohistisks.
Lasīt visu...

21

Jautājumi Ministru prezidentei par "Citadele bankas" pārdošanu

FotoLai Latvijas tautsaimniecība varētu attīstīties, lai spētu īstenot valdības deklarēto “ekonomikas uzrāvienu”, tautsaimniecībai ir nepieciešams atbilstošs finansējums. Lai gan uzņēmējdarbības apjomi pieaug, Latvijā esošo komercbanku kopējais izsniegto kredītu apjoms Latvijas ražotājiem turpina samazināties. Dinamika ir satraucoša – pēdējo gadu laikā tas ir samazinājies par vairākiem simtiem miljonu eiro!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tiesa atkārtoti atzīst, ka koki J. Daliņa stadionā Valmierā izcirsti prettiesiski

2014.gada 11.jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā par prettiesisku koku izciršanu J.Daliņa stadionā Valmierā. Ar...

Foto

Vai pašnāvība ir "taisnais ceļš uz elles liesmām"?

Naktī uz 16. jūniju no dzīves aizgāja pazīstamais advokāts un rakstnieks Andris Grūtups. Viens no iespējamiem nāves cēloņiem...

Foto

Zīlēšana kafijas biezumos vai klientu pasūtījuma izpilde

Saņēmu zvanu no kādas kompānijas SKDS, kura veicot iedzīvotāju aptauju saistītu ar rudenī paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Jautāja, vai piedalīšos vēlēšanās...

Foto

Civilizācijas katastrofālās sprukas. Pēdējā eseja: dihotomijas diloģija

Esejas smalkajai tēmai apzināti izvēlējos smalku virsrakstu. Runa ir par Rietumu civilizācijas katastrofas ļoti nopietnu izpausmi – nākotnē iespējamo...

Foto

Bēgošais ģenerālis

Vai no jums kādreiz teciņiem vien, gandrīz vai palēkdamies ir laidies lapās nevis kaut kāds nožēlojams, kusls briļļains civilists, kam esat parādījuši dūri vai...

Foto

Pesimista viedoklis Saeimas vēlēšanu sakarā

Jāatzīstas, ka pirms trim gadiem biju viens no tiem, kas bija skeptiski par toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera slaveno rīkojumu Nr.2...

Foto

Ukrainas situācija Latvijā

Cik zinu, Latvijas sabiedrības vairums, sekojot Rietumu masu medijos dominējošajam viedoklim, uzskata, ka Kijevas militārajiem spēkiem (huntai) esot visas tiesības bliezt ar artilēriju...

Foto

Par mūsu viscaur vērojamo pieauguma tendenci

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informē, ka ir izpildījis Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas rezolūciju ar lūgumu KNAB, nodrošināt Korupcijas...

Foto

Gribi spriest par Palestīnu? Apmeklē Palestīnu

Mēs sēdējām vienā no augstākajām Ramallahas vietām – restorānā La Vistakādas augstceltnes 8. stāvā. Divi ceļotāji no Latvijas un trīs palestīnieši...

Foto

Ukrainas savādais karš

Kādreiz Vācijā bija Dr.Gebelss - gandrīz melu ģēnijs, tomēr, salīdzinot ar šodienas Krievijas, ASV un Eiropas masu medijiem, var viņu droši saukt par...

Foto

“Pasažieru vilciena” ķirzakas aste

Ķirzaka, lai piemānītu savus vajātājus, pamet tiem savu asti. Tad pati var tikt cauri sveikā. Kaut ko līdzīgu nu mēs varam redzēt...

Foto

Civilizācijas katastrofālās sprukas. Astotā eseja: Krievijas difamācija

Latīņu vārds diffamare, no kā ir atvasināts svešvārds „difamācija”, nozīmē neslavas celšanu un nepatiesu ziņu izplatīšanu. Difamācija var izpausties dažādi....

Foto

Šī derīgā manta - politiskais spiediens

Šķiet, pirmdien nebija neviena medija, kurš tādā vai citādā formā nebūtu pieminējis "politisko spiedienu", kuru darbā visu sevi atdevusī veselības...

Foto

Cik un kā pašvaldības tērē kultūras, atpūtas un sporta pasākumiem?

Valsts kontrole ir uzsākusi revīziju „Pašvaldības finanšu līdzekļu kultūrai, atpūtas un sporta pasākumiem izmantošanas lietderība un...

Foto

Eiropas Savienībai jābeidz viltot datus

Pirms dažiem mēnešiem Eiropas Savienība izdeva ziņojumu, kas pretendēja uzrādīt milzīgo problēmu ar "plaši izvērsto" vardarbību pret sievietēm. (http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-2014-vaw-survey-main-results_en.pdf) (http://goo.gl/skMgPA)...

Foto

Demokrātiskās sistēmas "Kodekss"

"Jo nekaunīgāk melosi, jo ātrāk tev noticēs" - Demokrātiskās sistēmas "Kodeksa" aksioma....

Foto

Saeimas prezidija darbam ir jākļūst atklātākam, nevis slepenākam

Biedrība Delna uzskata, ka Saeimas lēmums par atsevišķa drošības dienesta izveidi, ir bijis sasteigts un neizvērtēts. Tas neatspoguļo Saeimas darba...

Foto

Labi būt zemniekam un deputātam augstu amatpersonu piesegā

Lielākā daļa Latvijas zemnieku sūri grūti nopelna dienišķo maizi. Viņi cīnās ar dabas untumiem, neražas gadiem un negausīgiem...

Foto

Civilizācijas katastrofālās sprukas. Septītā eseja: konceptuālais geto

Ja civilizācijas katastrofas veidus iztēlojamies vertikāli hierarhiskā formā, tad augšdaļā atradīsies tāds ļoti būtisks civilizācijas katastrofas veids kā konceptuālā...

Foto

Kam kalpo Latvijas radio - sabiedrības interesēm vai Dūklaviem, un ar ko tas mums draud?

Pirms dažām dienām klausījos, kā Latvijas radio raidījumā žurnālists Aidis Tomsons...

Foto

Kādēļ vajadzīgi Maksātnespējas likuma grozījumi

Maksātnespējas likums šobrīd noteic plašas maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) pilnvaras juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesā, tai skaitā...

Foto

Ko tik tie ārsti man nestāsta?

Vakar mani pārsteidza kāda paciente, kas atdrāzās uz pieņemšanu ar sarullētu žurnālu „Ko ārsti Tev nestāsta” rokās....

Foto

Jautājumi Ministru prezidentei par pasažieru vilcienu iepirkuma konkursa rezultātiem

Jaunu pasažieru vilcienu iepirkums ir viens no nozīmīgākajiem iepirkumiem, kas veikti visas mūsu valsts vēsturē. Ņemot vērā...

Foto

"Citadele" – kārtējā valdības afēra vai vienkārši nespēja domāt valstiski?

Citadeles bankas pārdošanas process uzskatāmi parāda, ka valdība nav ne spējiga, ne motivēta rūpēties par valsts attīstību,...

Foto

Šis fascinējošais Godmaņpaps

Šī nedēļa atnāca ar mums visiem tik labi zināmā Ivara Godmaņa paziņojumu, ka viņš kopā ar citiem "no aptveres izbirušiem" godavīriem - tostarp...

Foto

ANO vēsturiskā rezolūcija - "tad būs visai glumo bandai vāks"

26. jūnijā Apvienoto nāciju Cilvēktiesību padomē notika vēsturisks balsojums, kurā tika pieņemta rezolūcija par ģimenes aizstāvību....

Foto

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram - par situāciju ap "Rīgas Satiksmi"

Laikā no 2009. līdz 2013. gadam, pildot deputāta pienākumus, pastiprināti pievērsu RP SIA Rīgas...

Foto

Pilns tiesas spriedums Lemberga un Sprūdža goda un cieņas lietā

Ņemot vērā lasītāju izrādīto interesi, pilnā apmērā publicējam Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta Ventspils...

Foto

Vergu tirgus

Dzintra ir Latvijas Republikas pilsone. Visu savu dzīvi Dzintra ir smagi strādājusi un maksājusi nodokļus. Deviņdesmito gadu sākumā Dzintra atguva savas dzimtas īpašumu Līvānos....

Foto

Kas notiek valsts noslēpuma aizsegā

Šobrīd, kad runā par Citadeles pārdošanu, man atausa atmiņā kāds muļķīgs notikums manā dzīvē....

Foto

Civilizācijas katastrofālās sprukas. Sestā eseja: izredzēto tipāžs

Tipāžs jeb atsevišķi spilgti tēli vai spilgtu tēlu galerija ir ne tikai mākslā, bet arī dzīvē. Turklāt māksla visbiežāk...

Foto

Svešie dzeguzēni

Ikvienai valstij ir sava nacionāla par valsts naudu uzturēta radiostacija un televīzija. To mērķis ir sargāt un stiprināt valsts nācijas prioritātes, valodu, vēsturi, kultūru,...

Foto

Latvijas Radio neatbildēs uz "nepareiziem jautājumiem" par tā rīcības kodeksu un īpašo Valdi Dombrovski

Pietiek ir saņēmis Latvijas Radio valdes locekļa Jāņa Sikšņa vēstuli, no kuras...