Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Pensiju likumā. Nenoliedzami, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas (SAS) ilgtspēju, ir nepieciešamas izmaiņas, un to apstiprinās jebkurš, kam ir kaut neliela izpratne par esošo situāciju. Taču nenoliedzami ir arī tas, ka šādiem grozījumiem ir jābūt vispusīgi izvērtētiem un atbilstoši pamatotiem, jo tie pretēji apgalvotajam var atstāt nozīmīgu ietekmi uz lielu sabiedrības daļu un sociālās apdrošināšanas sistēmas nākotni.

Sociālās sistēmas ilgtspēja un stabilitāte tiek pasniegta kā šo grozījumu galvenais mērķis. Bet vai tas tā tiešām ir?

Diemžēl šī acīmredzamā nepieciešamība pienācīgi izvērtēt piedāvātos grozījumus tika ignorēta pat attiecībā uz Saeimu, kurai par tiem būtu jālemj. Patiesībā deputātiem vispār netika dota iespēja pārliecināties par šo grozījumu atbilstību tik skaisti deklarētajiem mērķiem un rūpēm par drošu un stabilu sabiedrības vecumdienu nodrošināšanu.

Saeimai iesniegtajos materiālos vienīgie pieejamie aprēķini aprobežojās tikai ar diviem gadiem, turklāt tikai ar šo 2014. un 2015. gadā veicamo grozījumu tiešo ietekmi uz speciālā budžeta izdevumiem. Savukārt aprēķini par iespējamajiem netiešajiem izdevumiem, kuri rastos šo grozījumu sakarā (piemēram, paaugstinot pensionēšanās vecuma slieksni, pieaugtu bezdarbnieku skaits, tātad arī izmaksas, kas saistītas ar bezdarba apdrošināšanu), kā arī aprēķini par jebkādiem budžeta ieņēmumiem nebija pieejami vispār!

Tas liecina vai nu par acīmredzamu atbildīgo ierēdņu nekompetenci vai arī nespēju sagatavot pamatojumu atbilstoši uzstādītajiem politiskajiem mērķiem, kuri nav reāli īstenojami, vai arī par attieksmi pret Saeimu, kā pret pilnīgiem kretīniem, kuri tāpat neko nesapratīs. Tāpēc aprēķinu vietā deputātiem tika rādītas krāsainas bildītes ar grafikiem, kuri uzskatāmi demonstrēja, kā šie grozījumi atrisinās Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas.

Piemēram, vienā no grafikiem tika demonstrēts, ka grozījumi 2014. gadā dos 140 miljonu latu lielu ietaupījumu, savukārt Labklājības ministrijas (LM) iesniegtajos materiālos Saeimai izceltā tekstā tiek apgalvots, ka kopējais finansiālais ietaupījums valsts speciālajā budžetā 2014. gadā būs 9,3365 miljoni lati. Tam, kurš ir iepazinies ar šiem materiāliem un kuram ir kaut mazākā sajēga par to, ko ir izlasījis, nebūs grūti atrast šo kļūdu aprēķinos. Tāpēc nevilšus rodas jautājums – ar kādu atbildības sajūtu un kompetenci ir veikta šo materiālu sagatavošana, zinot, ka tā ir informācija, balstoties uz kuru Saeimai būs jāpieņem lēmums par sabiedrības nākotnei tik svarīgu jautājumu?

Mans darbs desmit gadus ir bijis saistīts ar tarifu aprēķinu pamatotības izvērtēšanu. Pensiju aprēķinu pamatprincipi ir līdzīgi – ir izejas dati, ir metodika, pēc kuras tiek veikti aprēķini, un ir matemātiskais modelis, kas ļauj noteikt atsevišķu mainīgu faktoru ietekmi uz rezultātu.

Par cik gandrīz nekas no tā nebija iesniegts, vēl pirms Lieldienu brīvdienām vērsos LM ar lūgumu iesniegt man šos izejas datus, izmantoto aprēķinu metodiku, pieņēmumus un aprēķinu modeļus, lai es varētu veikt nepieciešamos aprēķinus pats un pārliecināties par piedāvāto aprēķinu pamatotību un to reālo ietekmi. Šādi dati no LM netika saņemti.

Mēģinot izmantot pieejamos Statistikas pārvaldes pēdējos tautas skaitīšanas datus, nācās secināt, ka tie atšķiras no datiem, kas ir izmantoti LM iesniegtajos aprēķinos. Piemēram, LM aprēķinos izmantoto nākotnes pensionāru skaits pārsniedza to cilvēku skaitu pašlaik, no kuriem nākotnē šiem pensionāriem būtu jārodas. Interesanti, no kurienes?!

Neredzot aprēķinus, nevar piekrist kaismīgi apgalvotajam, ka šie grozījumi neskars nākotnes sabiedrības labklājību un ir tikai vērsti uz sistēmas stabilitāti un ilgtspēju – jo, ja ņem vērā to, ka saskaņā ar Latvijā izmantoto pensijas formulu saņemamās pensijas apmērs ir apgriezti proporcionāls prognozējamajam mūža ilgumam pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, visus mūs uzmanīgus vajadzētu darīt uzstājīgajiem grozījumu autoru apgalvojumiem par nozīmīgi pieaugošo mūža ilgumu Latvijā.

Kādēļ? To palielinot, cilvēkiem izmaksājamās pensijas apmērs kļūst mazāks. Jāatzīst, tas ir ļoti ērts veids, kā valdībai ne no nekā „konsolidēt” speciālā budžeta izdevumus uz pensiju izmaksu rēķina. Diemžēl datus, kas apliecinātu sagaidāmo nozīmīgo mūža pieaugumu, kā arī faktorus (piemēram: medicīniskās aprūpes uzlabošanās, dzīves līmeņa pieaugums, uc.), kuri Latvijā to noteiks, LM nespēja iesniegt.

Savukārt, iepazīstoties ar pieejamo informāciju par paredzētajiem grozījumiem speciālajā budžetā (tie ir vairāki izdevumu posteņi), nav redzama pamatojuma, kādēļ tieši pensionēšanas vecuma paaugstināšana ir jāveic jau 2014. gadā. Ja tik tiešām rūpes ir par to, lai veidotu sabalansētu speciālo budžetu, tad kas liedz jau nākošajā, 2013. gada budžetā pensiju piemaksas no speciālā budžeta pārnest atpakaļ uz pamatbudžetu, kur tām arī būtu jāatrodas, nevis gaidīt 2014. gadu? Kopējā budžeta bilancē tas neko nemaina, toties atrisina sabiedrībai tik sasāpējušo jautājumu par pensionēšanās vecuma straujo palielināšanu, jo tas dotu aptuveni papildus 130 miljonu latu ietaupījumu speciālajā budžetā, kas ar uzviju nosegtu tos izdevumus, kurus tagad piedāvā segt ar straujāku pensijas vecuma paaugstināšanu, kas saskaņā ar pašas LM aprēķiniem 2014. gadā dos apmēram 8 miljonus latu, bet 2015. gadā – 17 miljonus latu lielu ietaupījumu.

Un vispār, cik tas ir kompetenti un pamatoti apgalvot, ka šis ir pārdomāts priekšlikums sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes un ilgtspējas nodrošināšanai, ja atrauti no visas sistēmas tiek apskatīta un mainīta tikai tās daļa – 1. pensijas līmenis, neanalizējot visu pārējo sistēmu un to daļu iespējamo mijiedarbību. Tas ir līdzīgi kā censties izlīdzināt nepareizu kuģa kursu, izraujot no tā vienu daļu un nedomājot, kurp aiziet pārējās.

Iespējams, ka piedāvātie grozījumi tiešām spēs atrisināt Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas, bet šis risinājums atkal tiks īstenots tā, kā tas ir ērtāk un vieglāk valdībai, nevis vajadzīgs Latvijas tautai – kā parasti, vienkārši uzveļot visu smagumu uz tās pleciem tā vietā, lai pacenstos pielikt arī savu plecu šīs nastas nešanā – nākot ar tikpat konkrētiem priekšlikumiem ne tikai par izdevumu apgriešanu, bet arī par ieņēmumu palielināšanu speciālajā budžetā, piemēram, piedāvājot savu ekonomikas stimulēšanas plānu jaunu darbavietu radīšanā.

Tas nebūtu nemaz tik sarežģīti izdarāms, ja vien būtu tāda politiskā griba – daudz kas būtu iespējams, izmantojot tās pašas sociālās apdrošināšanas sistēmas iespējas – piemēram izmantojot 2. pensiju līmenī (kas pensiju sistēmas reformas rezultātā tika radīts tieši ar mērķi, lai mazinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas 1.pensiju līmeņa atkarību no paredzamajiem demogrāfijas procesiem. Taču mums tiek piedāvāts rīkoties pretēji izveidotajai sistēmas loģikai – risināt šos izaicinājumus tikai caur 1.līmeni, bet 2.līmenis netiek pat pieminēts...) uzkrātos fondus, kuri šobrīd jau pārsniedz 900 miljonus latu un, pateicoties banku lobiju nodrošinātajai likumdošanai, ir riktīga medusmaize pensiju fondu turētājiem.

Bet mums un valstij tie nedod gandrīz nekādu labumu – tie visi pamatā ir ieguldīti citu valstu vērtspapīros, baro citu valstu ekonomikas un fondu turētājus (mēs vēl papildus tiem maksājam par katru savu iemaksāto latu, lai kas ar to notiktos), bet Latvijas pensiju maksātājiem pa šiem gadiem tie nodrošina smieklīgi niecīgu ienesīgumu – vidēji mazāku nekā 0,5% gadā - tā vietā, lai tiktu radīta iespēja tos ieguldīt Latvijas ekonomikā, saņemot par to pienācīgu atdevi (nākotnes pensijas), veidojot jaunas „baltās” darbavietas un tādejādi iemaksas sociālajā budžetā (esošās pensijas). Nu jā, bet tas ir daudz grūtāk un atbildīgāk, nekā vienkārši kaut ko nogriezt. Un kādēļ gan censties ko darīt, ja var panākt vajadzīgo lēmumu pieņemšanu, liekot Saeimai strādāt kā aklai balsošanas mašīnai - nevajag gatavot nekādu pamatojumu, pietiek ar krāsainām bildītēm...

Novērtē šo rakstu:

36
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sātīgais vīkends

FotoAizejošā 2016.gada pēdējā mēneša pirmais vīkends sabiedrības sociāli aktīvajai daļai bija intelektuāli sātīgs. Patiesībā nevis sātīgs, bet ultrasātīgs. Par to parūpējās divi notikumi.
Lasīt visu...

18

Pietiks mētāties ar vārdiem, Strīpnieka kungs: mēs jau samaksājām

FotoManā sapņu un ilūziju pasaulē būtu tā: ministrijas strādā Latvijas iedzīvotāju interesēs un, ņemot vērā šīs intereses, dod uzdevumus savā pakļautībā esošajiem valsts uzņēmumiem, kas šos uzdevumus godprātīgi izpilda. Tomēr reālajā pasaulē šī kārtība mēdz būt apgriezta ar kājām gaisā: AS "Latvijas valsts meži" (LVM) diktē noteikumus savai priekšniecībai (Zemkopības ministrijai) un uzspļauj saviem īpašniekiem (mums). Skarbs atgādinājums par šo realitāti ir LVM prezidenta Roberts Strīpnieka (attēlā) teiktais intervijā "Latvijas Avīzei" 28. novembrī:
Lasīt visu...

12

Es nesaprotu, ko savā amatā dara „jaunā” veselības ministre

FotoPirms pusgada amatā stājās veselības ministre Anda Čakša, kas sevi prezentēja kā Gunta Belēviča darbu turpinātāju veselības apdrošināšanas jomā – viņai neesot vajadzīgs iesildīšanās laiks, un darbi tikšot turpināti nekavējoties.
Lasīt visu...

21

Par represijām pret biedrību kā pret „Enefit” klientu, par brīvā tirgus kropļošanu un TEC atbalstīšanu ar OIK

FotoSakarā ar to, ka biedrība „Bērziņu dārzkopji” iepērk un izlieto citas valsts saražoto elektroenerģiju, biedrība arvien vairāk izjūt pieaugošās represijas no Latvijas valsts komercstruktūru puses kā finansu jomā, tā arī klientu apkalpošanas jomā no AS Latvenergo, no AS Sadales tīkls, no SPRK un no Ekonomikas ministrijas puses, kas visi kopā pret biedrību un citiem tai līdzīgiem subjektiem īsteno saliedētus un slēptus represijas paņēmienus dēļ tā, ka biedrība 2011. gada 30. martā izvēlējās „brīvajā tirgū” iepirkt elektroenerģiju 6MWh uz 2 gadiem no SIA Enefit un nevēlējās to pirkt no konkurenta - AS Latvenergo.
Lasīt visu...

12

Klauvējiet pie Lemberga durvīm, būs jums laime

FotoVai zināt, ko var izdarīt par 4 – 5 miljoniem eiro gadā? Variantu ir ļoti daudz – var, piemēram, palielināt algas skolotājiem, vai arī samazināt visiem mediķiem normālo pagarināto darba laiku no 240 stundām uz 220, un vēl paliks pāri un pietiks, lai nodrošinātu aprūpi mājās pilnīgi visiem smagi slimajiem bērniem. Vai arī var 100 cilvēkiem gadā transplantēt aknas, ļaujot cilvēkiem turpināt dzīvot.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku sanācija

FotoMēs dzīvojam visdažādākā veida globālo pārmaiņu laikmetā. Tādos laikmetos sastopamas arī antropoloģiskās globālās pārmaiņas. To rezultātā postcilvēku klātbūtne cilvēku dzīves telpā tagad ir vēsturisks fakts. Sastopami jauna tipa radījumi, kuriem ar cilvēkiem nav nekā kopēja. Kopējs ir tikai ārējais izskats – organisma fizioloģiskais un anatomiskais kopums.
Lasīt visu...

21

Vilnas zeķes valsts ekonomikas sildīšanai

FotoPētot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātos metodiskos materiālus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumiem no saimnieciskās darbības ienākuma, nepatīkami pārsteidza kāds tajos aprakstīts piemērs “iz dzīves”, kurā minēta kāda persona, kas VID reģistrējusi lauksaimniecisko darbību – piemājas saimniecību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā "Latvijas valsts meži" izmanto sabiedrības neinformētību

Pieņemu, ka lasītāji būs pamanījuši, ka vairākas vides organizācijas paudušas satraukumu par to, ka AS "Latvijas valsts meži" (LVM)...

Foto

"Rail Baltica" nesmukumi: neraudi, Salacgrīva, nāc saņemt atzinības rakstu

2016. gada 30. novembrī konferencē "Projekta Rail Baltica/Rail Baltic progress 2016" bija paredzēta Atzinības rakstu pasniegšana 15...

Foto

Pareizdomāšanas pretuzbrukums: „Jaunā Pasaules Kārtība” ir pagalam

Nu jau vecais režīms, saukts par "The New World Order" (saīs. NWO, latv. Jaunā Pasaules Kārtība) savu darbību sāka...

Foto

Vai valdība liks mums maksāt vēl arī “gāzes OIK”?

Šo trīs burtu savienojumu – OIK (obligātā iepirkuma komponente, kuru apmaksājam ar saviem elektroenerģijas rēķiniem) – nu...

Foto

Latvijas Valsts ir Latvijas Tauta, nevis tās kalpi, un tā prasīs norēķinu no saviem kalpiem

Šorīt pamodos un sapratu – kur un kāda ir Latvijas Valsts...

Foto

Bizness Latvijā - pieredze un rūdījums

Šogad izvērtējums žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētajam Latvijas miljonāru TOP 100 tika veikts, apskatot gandrīz 4000 Latvijā strādājošu uzņēmēju ieguldījumus dažādu nozaru...

Foto

Ērkulīgā propaganda

Rīgas mediji 2016. gadā katru dienu latviešus biedēja ar Krievijas propagandas uzbrukumu. Mediji bez apstājas dūca par latviešu „politiķu” un „politoloģijas ekspertu” satraucošajām bažām...

Foto

Igauņiem 25 000 liela zemessardze, Lietuvā totālās aizsardzības koncepts, Latvijā muļķīgas pļāpas

Ar katru gadu vairāk kļūst redzams, cik ļoti atšķirīga ir Baltijas valstu attieksme pret...

Foto

2016.gads - miljonāru galvgalis nemainīgi stabils

Lursoft, iesaistoties ikgadējā miljonāru saraksta veidošanā, arī šogad apkopojis Latvijas uzņēmumu 2015.gada pārskatos norādīto informāciju, kura izvērtēta, ņemot vērā privātpersonām...

Foto

„Vējoņa eksperti”: ar krievvalodīgajiem medijiem pareizi ir runāt krieviski

„Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā,”...

Foto

Skumji skatīties, kā mana tauta pārvēršas par aurojošu, apsēstu pūli

Es te visu laiku prātoju par atgriešanos uz dzīvi Latvijā, bet noskatījos delfos video ar lāpu gājienu ar...

Foto

Mūsu ģimene vēršas pēc Jūsu palīdzības

Mēs esam ziedot.lv labdarības projektā (https://www.ziedot.lv/palidziba-tatjanai-bicikai-2363). Vēršamies pēc palīdzības, jo citas iespējas mums nav....

Foto

Valsts prezidenta svētku uzruna pie Brīvības pieminekļa

Labvakar, Latvija! Labvakar, tautieši dzimtenē un plašajā pasaulē! Visi, kam šodien sirds pukst Latvijas ritmā! Šodien ir Latvijas svētku...

Foto

Obligātais militārais dienests: pa punktiem

Svaigs ICDS (International Centre for Defence and Security, EE) pētījums “Preparing for the worst” par obligāto militāro dienestu (OMD) un rezerves...

Foto

Domāšanas egoisms un ambīcijas

2016.gada novembrī pēcpadomju Latvijas politiskajā kvēpinātavā tika sasniegta jauna kvēpināšanas kvalitāte. Pozīcijas un opozīcijas „politiķi” viens otram sāka pārmest domāšanas trūkumu. Kvēpināšanas...

Foto

Vai „družiņņiki” Latviju padarīs latvisku?

Laikraksta „DDD” 21.10.2016. numurā LNF vadītājs Aivars Garda izsakās par to, ka saskaņā ar oficiālajiem datiem aptuveni 10% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju...

Foto

Pietiek tērgāt

Mūsu brīnišķīgajā [bez ironijas] valstī top sociālās uzņēmējdarbības likums. Tā pamatteksts atrodams šeit [aktuālā redakcija]. Atļāvos uzrakstīt savas pārdomas, kas ir absolūti emocionālas un...

Foto

Riņķa dancis ap sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

Tajā brīdī, kad valsts ķeras klāt pie kārtējās nodokļu maksātāju “aptīrīšanas”, bet mazais uzņēmējs cenšas noturēties “peldus virs ūdens”,...

Foto

Pirmo reizi Eiropas Savienības pilsoņi var izteikties par ģimenes un laulības definīciju

Pašlaik visā Eiropas Savienībā līdz 2016.gada 10.decembrim norisinās Eiropas pilsoņu iniciatīva “Mamma, Tētis un...

Foto

Dabas aizsardzība un nacionālās vērtības

Vienmēr esmu uzskatījis sevi par Latvijas patriotu. Laika gaitā gan tas izpaudies visai dīvainos veidos. Bērnībā ar brāli dziedājām "Velns, parauj...

Foto

Par mikroķirurģiju un ne tikai

Reizēm Nelabais liek bakstīt taustiņus un rakņāties internetā, un pēkšņi ieraudzīju Pietiek apgriezieniem diezgan pasenu publikāciju: http://www.pietiek.com/raksti/kapec_valsts_slimnicam_nav_naudas_tapec,_ka_tas_pietiek_tikai__ipasajiem_. Tā kā autors nebija norādīts, vairāki komentētāji...

Foto

Pasaka par koķetēriju ar politiku, skeletu skapī un naudas piesavināšanos

Reiz dzīvoja kāds pilsonis, kurš bija balts, pūkains un draugs visiem, kuriem citi darīja pāri. Viņš...

Foto

Barčas kundze, jūsu izklaides Saeimā es gan nevaru atļauties

Kas, sasodīts, ir Aija Barča? Ak, deputāte! Sen? Jā. diezgan sen. Ko viņa jauku ir sadarījusi? Hm,...

Foto

Plānotā internātskolu slēgšana ir noziegums pret 3000 bērniem

Šī gada 15. jūlijā valdības pieņemtie Ministru kabineta noteikumi (MK noteikumi Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu, internātskolu un...

Foto

Šķērsot aizliegts būt žurnālistam...

Kas tas par murgu? Kā saprast šo virsrakstu? Kas, kam un kur ir aizliedzis? Kāpēc ir pazudis komats?...

Foto

Mīti un patiesība par obligāto mīļdzīvnieku čipēšanu un reģistrēšanu

4.oktobrī, kad tika atzīmēta starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena, valdība apstiprināja grozījumus, kas paredz iespēju ikvienam turpmāk mājas...

Foto

Biezādainā Putnu Biedēkļa koncepti

Vienotās vienotības jaunajam vadonim A.Piebalgam tauta ir mīļi uzdāvinājusi mīļvārdiņu Putnu Biedēklis. Tam noteikti ir sarkastisks tēmējums. Minētais kungs biedē tautu, un...

Foto

Skanstes tramvajs - kā labāk?

Pēdējā laikā sabiedrības un mediju uzmanības centrā ir nonākusi tā saucamā „kapu tramvaja” iecere. Taču runa ir nevis tieši par tramvaju,...

Foto

Kas ir 11. novembris – Lāčplēša diena?

Lāčplēša diena ir kopīgiem spēkiem – karavīru, brīvprātīgo, sieviešu, jauniešu, politiķu, ierēdņu utt. – gūtas UZVARAS piemiņas diena. 1919....

Foto

Lūdzu, izskaidrojiet man

Nesen (24. oktobra "Latvijas Avīzē" rakstā "Jauna padome, jauna stratēģija") jaunieceltais AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons lika saprast, ka būtu...

Foto

Publicējam pilnu Augstākās tiesas spriedumu Neo lietā

Ņemot vērā lasītāju interesi, Pietiek šodien publicē pilnu Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta spriedumu, ar kuru aizvadītajā nedēļā tika atcelts Rīgas...

Foto

Dace Rukšāne un Jurģis Liepnieks: kāpēc aizbraukt, kāpēc neaizbraukt?

Portālam Pietiek un tā veidotājiem uz mēnesi dodoties atvaļinājumā (tas sāksies jau šopiektdienas vakarā!), uz atvadām publicējam vielu pārdomām...

Foto

ASV prezidenta vēlēšanas gaidot: balsojiet tikai par Trampu

Tā nu laika gaitā ir izveidojies, ka katrā gadā, ko pieņemts apzīmēt ar nosaukumu „garais” (februārī ir 29...