Kāpēc Mandātu un ētikas komisija nolēma mani sodīt, bet ignorēja deputāta Dūrīša seksistisko naida runu?

Šos vārdus veltīju personīgi Veselības ministrijas parlamentāram sekretāram Ilmāram Dūrītim tāpēc, ka uzskatu viņu par līdzvainīgu Ministru kabineta bezdarbībā, vilcinoties atjaunot bērnu un jauniešu sporta nodarbības iekštelpās un lielākās grupās ārtelpās pretēji Saeimas lemtajam 2021.gada 28.janvārī un turpinot vilcināt turpmāko Saeimas lēmumu pieņemšanu šajā sakarā.

Ilmāra Dūrīša rosinājums Saeimas sēdē atgriezties pie Vakcinācijas biroja jautājuma izskatīšanas, tādejādi jau otro sēdi pēc kārtas kavējot tajā pašā likumprojektā iekļautā jautājuma par bērnu sportu izlemšanu, uzskatīju par atklātu kaitniecību un uzsvēru, ka šādi var rīkoties tikai tāds cilvēks, kurš nevēlas izprast vecāku problēmas Covid-19 krīzes laikā un pretnostata bērnu emocionālās un fiziskās vajadzības savu kolēģu un draugu nodarbinātības interesēm.

Vadoties no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša balsošanas uzvedības un attieksmes pret ģimenes valsts politikas problemātiku, man bija pamats izdarīt pieņēmumu, ka šis politiķis nekad arī nebūs vecāks un visi jautājumi, kuri saistīti ar ģimenes un bērnu politiku, šim cilvēkam nebūs prioritāri.

Es neuzskatu, ka es būtu pārkāpusi kādu no Saeimas deputāta ētikas kodeksa punktiem, jo manis izteiktā prognoze ir balstīta manos novērojumos, turklāt politiķa ģimenes stāvoklis un bērnu esamība nav intīmas dabas noslēpums, par ko nebūtu atļauts runāt. Politiķa ģimenes stāvoklis mēdz būt noteicošais faktors konkrēto lēmumu pieņemšanā, īpaši, ja politiķis vadās no personīgās pieredzes.

Vēl jo vairāk, politiķu ģimenes stāvoklis tiek plaši apspriests gan Eiropā, gan ASV, un secinājumu izdarīšana par politiķu dzīves modeļiem netiek uztverta kā ētikas pārkāpums. Piemēram, Prinstonas Universitātes emeritētais vēstures zinātņu profesors, vairāku grāmatu un neskaitāmu rakstu (“The New York Times”, “Business insider”, “Smithsonian Magazine” u.c..) autors Džeims Makfersons (James MsPherson), rakstā ASV izdevumam “Washington Examiner” (https://www.washingtonexaminer.com/emmanuel-macron-and-the-barren-elite-of-a-changing-continent) analizējot politiķus, kuri izvēlējušies nekļūt par vecākiem, norādīja uz risku, ka politiskie līderi bez vecāku pieredzes, bez sastapšanās ar bērna brīvo gribu riskē izvēlēties maldīgu koncepciju par cilvēku kā baltu lapu un par cilvēku kā savstarpēji nomaināmu cilvēku kapitāla vienību. Jāsaka, ka Ilmāra Dūrīša izturēšanās 2021.gada 7.aprīļa Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas laikā lieliski pierādīja cienījamā profesora teoriju.

Ilmāra Dūrīša komentārs Mandātu, ētikas un komisijas sēdē apstiprināja to, ka konkrētai personai bērnu neesamība ir viņa personīgā izvēle, nevis traumējoša pieredze kādu veselības problēmu dēļ, līdz ar ko fakta konstatācija par viņa ģimenes stāvokli un pieņēmums par nākotnes plāniem nevar tikt uzskatīts par aizskarošu, vai pazemojošu.

Tālāk Ilmārs Dūrītis, atbildot uz manu paskaidrojumu komisijai, teica šādus vārdus: ”Visu cieņu, jums ir piens un asinis. Paldies par šo piedāvājumu. Es apdomāšu. Es to uztveru kā piedāvājumu man iegūt bērnus. Jā, man patreiz nav bērni.”

Šie vārdi tika izteikti publiski, komisijas locekļiem, tostarp lietas ierosinātāju pārstāvjiem, klātesot.  No šiem vārdiem ir secināms, ka Ilmārs Dūrītis uzskata, ka sieviete ir reproduktīvs rīks “bērnu iegūšanai” un ka ir pieņemami šāda “brīvas pieejas” rīka funkciju piedēvēt faktiski jebkurai sievietei neatkarīgi no sievietes ģimenes stāvokļa vai gribas, turklāt izsakot vērtējumu par sievietes reproduktīvām iespējām (piens un asinis). Šādi vārdi ir ne tikai apzināti izteikta naida runa pret mani kā 18 gadus laimīgā laulībā pavadījušu četru bērnu māti, pret maniem nepilngadīgajiem bērniem un manu vīru, bet arī pret visām sievietēm kopumā.

Ilmāra Dūrīša uzvedība 2021.gada 7.aprīļa Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē neliecināja par Ilmāra Dūrīša atrašanos afekta stāvoklī, līdz ar ko ir secināms, ka šos vārdus Ilmārs Dūrītis ir teicis, skaidri apzinoties to nozīmi un jēgu. Ņemot vērā to, ka neviens no klātesošajiem, tostarp komisijas vadība, neizteica nevienu aizrādījumu Ilmāram Dūrītim par viņa izteikumiem, es, vēloties pārliecināties par to, ka tiešām visi dzirdēja un saprata Ilmāra Dūrīša vārdus, komisijas locekļiem un klātesošajiem lūdzu vērst uzmanību uz Ilmāra Dūrīša vārdiem, kas kvalificējami kā seksistiska naida runa pret sievieti.

Šādi vārdi ir šokējoši ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas sabiedrībai, īpaši, ja tie nāk no Saeimas deputāta, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra un Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekļa  puses. Šie I. Dūrīša izteikumi tika īpaši izcelti un publicēti arī medijos.

Biju pārliecināta, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadība vai ētikas kodeksa pārkāpuma lietas ierosinātāji, Saeimas deputāti, noteikti uzrakstīs iesniegumu par komisijā pieredzēto pārkāpumu, bet, tā kā nedēļas laikā nesekoja nekādas darbības, uzskatu par savu pienākumu visu Latvijas sieviešu priekšā aicināt asi vērsties pret šādu nepieļaujamu epizodi, tostarp izstrādājot augstu gatavību turpmākiem darbības scenārijiem.

Eiropas Padomes Ministru komiteja 2019.gada 27.martā, pieņemot ieteikumu par seksisma novēršanu un apkarošanu un iesakot dalībvalstu valdībām veikt pasākumus, lai novērstu seksismu un tā izpausmes un cīnītos pret to un tā izpausmēm publiskajā un privātajā jomā, ir definējusi seksismu un tajā balstīto naida runu. Saskaņā ar Eiropas Padomes noteikto, seksisms, ir jebkura darbība, žests, vizuāls atveidojums, rakstīti vai runāti vārdi, prakse vai uzvedība, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka persona vai personu grupa dzimuma dēļ ir mazvērtīgāka sabiedriskajā vai privātajā jomā, vai nu tiešsaistē, vai bezsaistē, un kuras mērķis vai sekas ir: i) katrai personai vai personu grupai piemītošās cieņas vai tiesību pārkāpšana vai ii) personai vai personu grupai fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai sociālekonomiska kaitējuma vai ciešanu izraisīšana, vai iii) iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai agresīvas vides radīšana, vai iv) personas vai personu grupas patstāvības un cilvēktiesību pilnīgas īstenošanas apgrūtināšana vai v) dzimumu stereotipu uzturēšana un pamatošana.

Atgādinu, ka seksistisku naida runu Eiropas Padome rekomendē noteikt kā krimināli sodāmu darbību, līdz ar ko Ilmāra Dūrīša izteikumi būtu ļoti nopietni vērtējami pat neatkarīgi no šī mana iesnieguma. Turklāt īpaši cinisks ir fakts, ka gan iesniedzēji, gan vairāki komisijas dalībnieki, tostarp arī pats Ilmārs Dūrītis, ir aktīvi Stambulas konvencijas atbalstītāji un ir parakstījuši pieteikumu Satversmes tiesai ar lūgumu izvērtēt Stambulas Konvencijas ieviešanas nepieciešamību Latvijā.

Tāpat pats Ilmārs Dūrītis un viņa pārstāvētais politiskais spēks ir vairākkārt uzsvēruši to, cik ļoti svarīgi ir izcīnīt cīņu pret vardarbību pret sievieti. Diemžēl ir secināms, ka Ilmārs Dūrītis nemaz nedomā sekot sevis noliktajam piemēram un ar savu darbību atļaujas ne tikai pārkāpt deputāta ētikas kodeksu, bet arī klaji un ciniski bradāt pāri Eiropas padomes rekomendācijām, kuras Ilmāram Dūrītim kā šķietamajam vardarbības novēršanas vēstnesim Latvijā būtu bijis jāievēro ar vislielāko rūpību.

Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī to, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas 21.aprīla darba kārtībā ir iekļauts punkts par lietas izskatīšanu saistībā ar Jūlijas Stepaņenko Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumiem, lūdzu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju

1) lietu par Jūlijas Stepaņenko Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu izskatīt un lēmumu pieņemt vienlaicīgi ar Ilmāra Dūrīša Saeimas deputāta ētikas kodeksa 7. un 8. pantu pārkāpuma izvērtēšanu;

2) neatkarīgi no komisijas lēmuma par lietas ierosināšanu Ilmāra Dūrīša izteikumu sakarā noskaidrot atbildes uz šādiem jautājumiem, vēršoties pie Eiropas Padomes atbildīgajām institūcijām:

2.1.) Vai seksistiska naida runa jebkādā veidā var tikt attaisnojama?

2.2.) Vai, esot par liecinieku seksistiskai naida runai pret kādu, citai personai ir jāreaģē, attiecīgi vēršoties atbildīgajās iestādēs?

2.3.) Ja seksistiskas naida runas paudējs ir vienlaicīgi ministrijas amatpersona, vai, paralēli citiem pasākumiem, ministram nebūtu jāizvērtē šīs personas atbildība ieņemajamam amatam, ņemot vērā Eiropas Padomes rekomendācijas dalībvalstu valdībām?

2.4.) Ja seksistiskas naida runas paudējs ir vienlaicīgi arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas loceklis parlamentā un naida runas epizode notika Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes laikā, vai viņa atrašanās šajā komisijā nebūtu izvērtējama no viņa pārstāvētā politiskā spēka puses?

Tā kā šī ir, iespējams, pirmā šāda veida seksistiskās naida runas pierādāmā un publiskā izpausme Latvijas Republikas Saeimas darbā, atbildes uz šiem jautājumiem varētu arī palīdzēt komisijai savlaicīgi reaģēt, turpmāk sastopoties ar līdzīga rakstura pārkāpumiem.

“Tas ir cietsirdīgi, netaisni, un mums – pārējiem deputātiem – ir pienākums uz to reaģēt un dot šādai rīcībai skaidru vērtējumu ar mērķi nepieļaut līdzīgus gadījumus turpmāk. Mums ir pienākums neignorēt šādus klajus un rupjus personiskus apvainojumus.” Līdzīgi attiecībā uz I. Dūrīša izteikumiem es pilnībā pievienojos konkrētajam citātam no Saeimas deputātu Kristas Baumanes, Aigara Bikšes, Marijas Golubevas, Jura Pūces, Vitas Andas Tēraudas, Andas Čakšas, Dagmāras Beitneres Le-Gallas, Gata Zamura, Ineses Voikas, Mārtiņa Šteina un Ineses Ikstenas iesnieguma Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kurā tika lūgts savukārt izvērtēt manu iespējamo pārkāpumu.

3) ņemot vērā komisijas pieļautos procesuālos pārkāpumus, pretēji Saeimas kārtības ruļļa 179 (5) noteiktajam nenosūtot man komisijas ierosinājuma kopiju, kā arī, ņemot vērā to, ka man 2021.gada 21.aprīlī plkst 12:00  ir ieplānoti citi darbi, šo jautājumi izskatīt bez manas klātbūtnes.

4) informēt mani rakstveidā par komisijas pieņemtajiem lēmumiem Ilmāra Dūrīša izdarīto pārkāpumu sakarā, tostarp par komisijas piekrišanu vai atteikumu griezties atbildīgajās iestādēs Ilmāra Dūrīša seksistiskās naida runas tālākās izvērtēšanas kontekstā. Ja komisija pieņem lēmumu manā iesniegumā ietvertos jautājumus nenoskaidrot (punkti 2.1.; 2.2.; 2.3; 2.4), lūdzu nosūtīt man elektroniski parakstītu komisijas motivētu atteikumu;

5) gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par soda piemērošanu man atbilstoši Saeimas deputāta ētikas kodeksa 7. vai 8. punktam, kā bija lūguši iesniedzēji, lūdzu komisiju rakstveida atbildē pamatot savu lēmumu ar konkrētiem argumentiem, pierādot aizskarošus vārdus (7.punkts) vai jebkādu atsaukšanos uz Ilmāra Dūrīša rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli (8.punkts). Pretējā gadījumā šādu lēmumu uzskatīšu par izrēķināšanos ar pie frakcijām nepiederošu deputāti par aktīva viedokļa paušanu pret valdības koalīcijas patvaļu.

Pielikumā: Saite uz ierakstu no komisijas sēdes, kurā noticis pārkāpums:

https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/D5CBC874B49B354FC22586A700699287?OpenDocument&prevCat=13|Mand%C4%81tu,%20%C4%93tikas%20un%20iesniegumu%20komisija

Novērtē šo rakstu: