Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārsts visos laikos ir bijis cienījams sabiedrības loceklis. Mēs mācāmies daudzus gadus, lai saņemtu diplomu, un turpinām mācīties visu mūžu. Bet diemžēl pašlaik Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) tās vadības uzņemtā kursa dēļ ir kļuvusi par kuslu organizāciju, kur īsti neviens nedomā par attīstību, modernizāciju un vispār aizmirst par biedrības mērķi.  

Atgādināšu, kāds tas ir pausts statūtos: biedrības darbības mērķi ir Latvijas ārstu profesionālo, ekonomisko un tiesisko interešu aizstāvība, Latvijas sabiedrības veselības veicināšana, kā arī Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pastāvīga pilnveidošana. Starp citu, biedrībai ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas tiesības un uzņemties pienākumus, tā var būt prasītājs un atbildētājs tiesā, veikt darījumus Latvijas Republikā un ārvalstīs saskaņā ar saviem darbības mērķiem un uzdevumiem. Biedrībai var piederēt naudas līdzekļi, kurus var glabāt Latvijas Republikas un ārvalstu bankās. 

Secinājumus katrs izdarām paši. Mans secinājums – šai biedrībai vajadzētu steidzamu revīziju un atskaitīšanos biedriem par to, kas ir sasniegts vismaz pēdējā gada laikā. Dr.Roberts Fūrmanis, atsakoties no LĀB viceprezidenta amata, teica, ka biedrības vadība ir zaudējusi saikni ar kolēģiem un praktisko medicīnu un nav ieinteresēta nepieciešamajās pārmaiņās, lai LĀB un ārsti spētu atgūt sabiedrības uzticību. 

Kamēr LIZDA panāk, ka valdība sestdienā ārkārtas sēdē izskata un atbalsta pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu, tikmēr tāda organizācija kā Latvijas Ārstu biedrība diemžēl galvenokārt pašlaik ir PR pjedestāls vienai Ilzei Aizsilniecei, bet drīzāk jāsaka, ka mauzolejs ārstu interešu pārstāvībai kopumā.

Tas, ka Aizsilniecei visai maz interesē dzīvie ārsti, bet biežāk notiek ārstu – aizgājēju pieminēšana, runā pats par sevi. Dzīvi ārsti acīmredzot šīs organizācijas spicajai Ilzei ir mazsvarīgi. Tiešām, kāda var būt runa par sabiedrības veselības veicināšanu, ja viss, kas notiek biedrībā, ir vienas vadītājas spalvu spodrināšana un pielaizīga attieksme pret tiem politiķiem, no kuriem dotajā brīdī var gūt kādu labumu.  

LĀB “labo” sarakstā ierindojusies Anda Čakša (varbūt tāpēc, ka tā bija tikpat neefektīva ministre kā šībrīža LĀB vadītāja), bet pirms kāda laika bija bēdīgi slavenā Ilze Viņķele, kuras lieta par bezdarbību saistībā ar COVID 19 tika nodota tiesai. Iespējams, arī I.Aizsilnieci vajadzētu izmeklēt par bezdarbību, atrodoties šajā amatā – gan ignorējot sabiedrības intereses, gan nepārstāvot ārstu intereses. 

LĀB vārdā Aizsilniece nupat parakstījusi memorandu Latvijas veselības nozares sakārtošanai nākamos gados. Šis fakts no LĀB puses izziņots publiski ar haštegu #vienotiparveselību. Tā noteikti ir nejaušība, ka šai bildē skaisti izceļas arī veselības eksministre Anda Čakša.  

Aizsilnieces biedrība (jā, šobrīd tā to diemžēl pareizāk būtu dēvēt) saka - ceram uz izpratni par veselības aprūpes lomu mūsu valsts tautsaimniecības un drošības stiprināšanā.  Uz kādu stiprināšanu Aizsilniece mērķē, ja biedrībai nav bijusi stingra pozīcija ne COVID ārstēšanā, ne par ārstu izaugsmi, ne vispār tiek domāts par attīstību.

Varētu jau ļaut šai biedrībai dzīvot vai nomirt ar tādām pašām homeopātijas metodēm kā Aizsilnieces ārstes praksē, ja vien nebūtu bēdīgais fakts, ka ārstu sertifikācija diemžēl ir atkarīga no tieši šīs biedrības un tās vadības stila.  

Pērn novembrī viņa apgalvoja, ka, kopš veselības ministra amatā esot Daniels Pavļuts, “daudzi no tiem, kas mācēja risināt krīzi, no ministrijas ir aizgājuši”, taču Ilze Viņķele, redz, sapratusi sistēmas procesus. Turklāt viņa  esot arī mācījusies veselības aprūpes vadību. Taču ar krīzes vadību un grožu ņemšanu savās rokās pati Aizsilniece nav spējusi izcelties.

Ja palūkojamies uz ierosinājumiem, priekšlikumiem, tad diemžēl neatrodam nevienu vadītājas priekšlikumu, kas būtu sasniedzis likumdevējus! Saeima ir runājama, nevis spiežama! Un LĀB ir organizācija, kuras uzdevums ir veidot dialogu, lai ārstu ierosinājumi tiktu ņemti vērā.  

Ārstiem palielinātas algas, jā. Bet vai šo panākumu varētu piesavināties Ilze Aizsilniece?  Visticamākais, viņas panākums šajā ir nulle, jo Saeimā neviens ar viņu nerunā. Tas drīzāk ierindotos Ilze Viņķeles labo darbu sarakstā.

Tāpēc gribētos redzēt šīs biedrības vadības atskaiti un skaidrojumu tās biedriem – kā aizstāvētas intereses, kādi ierosinājumi un priekšlikumi tapuši pēdējā gada laikā un kas reāli sasniegts? Atmetot politiku, personiskās un biznesa intereses.

Novērtē šo rakstu:

31
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...