Kāpēc Latvijai «lielajā» Eirovīzijā tik nīkulīgi rezultāti?
PIETIEK pastāvīgais lasītājs21.02.2012.
Komentāri (31)
Pēdējo reizi Latvija laurus Eirovīzijā plūca 2002. gadā, kad Marija Naumova izcīnīja vēsturisko uzvaru. Kopš tā laika mūsējie reti kad spējuši vispār nokļūt tālāk par «lielā» konkursa pusfinālu. Kāpēc?
Līdz šim man kā smagās mūzikas patriotam saskare ar Eirovīziju bija aprobežojusies ar internetā ievērotiem komentāriem par tēmu — «un atkal mēs nespējām pārvarēt «lielās» Eirovīzijas pusfinālu!». Sestdien pirmo reizi mūžā redzēju šo pasākumu, un uzreiz kļuva skaidrs, kas ir tas šķērslis, kurš mūsu mūziķiem neļauj atkal uzvarēt lielajā Eiropas konkursā.
Un tad nāca žūrija
Līdz brīdim, kamēr Ventspils Jūras vārtos uzvarētāju noskaidrošana sestdien it kā atradās balsotāju rokās, izkristalizējās vairāki līderi: PeR ar Disco Superfly, Mad Show Boys ar Music Thief un Samantas Tīnas/Dāvida Kalandijas I Want You Back, ar atbalstu varēja lepoties arī vietējais favorīts — Roberts Pētersons ar savu She’s A Queen un vēl daža laba dziesma.
Pirms runāt par žūrijas «darbu», jāatrod atbilde uz jautājumu, kāpēc šajā pasākumā vispār ir nepieciešama tāda lieta kā žūrija. Ja «lielajā» Eirovīzijā dziesmas tiek vērtētas, Eiropas tautām balsojot par sev tīkamākajām dziesmām, kāpēc Latvijas atlasē papildus Mākslinieciskajai padomei ir vēl žūrija?
Ja kāds (piemēram, LTV) sacīs — tas tāpēc, lai atsijātu acīm redzami bezperspektīvus priekšnesumus un dziesmas, tad šī atbilde būs klaji aplama. Proti, žūrijā no astoņiem locekļiem tikai Marijai Naumovai ir faktisks sakars ar Eirovīzijā kultivēto žanru (bezperspektīvs, sabiedrības vairākumu neinteresējošs, ātri aizmirstams estrādes pops), un viņa ir vienīgā, kas var lepoties ar kaut jel kādu popmūzikas karjeru ārpus Latvijas. Bet tagad pārējie:
— Olga Rajecka: vietējā mēroga dziedātāja, kas pēdējos desmit gados mazāk pazīstama ar jaunām dziesmām, vairāk ar bērnu pasākumu rīkošanu;
— Andris Ēglis: viens no tipiskajiem dažādu līmeņu Eirovīziju neveiksminiekiem;
— komponists Raimonds Tiguls: izcils ambientās elektronikas autors, tomēr viņa žanrs ir principiāls pretstats visādām Eirovīzijām;
— folkmūziķe Biruta Ozoliņa: viņas žanrs ir vēl principiālāks pretstats Eirovīzijai;
— muzikoloģe Daiga Mazvērsīte: vēl viena lētas popmūzikas pretiniece — gan kā mūzikas apskatniece, gan kā kādreizējās nozīmīgās pagrīdes grupas 19 Gadi Pirms Sākuma dalībniece;
— aktrise Sigita Jevgļevska: pilnīgi nekādas saistības ar mūziku;
— Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics: viņa radiostacija nekad nav pārraidījusi Eirovīzijas tipa popmūziku, bet pats viņš nekur nespēlē, turklāt Šipkēvics laikam ir tā kā dalībnieces Zagorskas producenta Millera darba devējs;
— spēkavīrs Raimonds Bergmanis: pilnīgi nekādas saistības ar mūziku;
— Azerbaidžānas vēstnieks Latvijā — Elmans Zeinalovs: ideja laba, bet atkal — cilvēkam pilnīgi nekādas saistības ar mūziku.
Un šai Talsu kultūras nama līmeņa žūrijai ir jāvērtē Mad Show Boys, kuras līderis ir desmitiem miljonu auditoriju jau tagad iekarojušais Garijs Poļskis — Krievijas slavenākā humorista Mihaila Zadornova raidījumu dalībnieks/līdzautors*, bet cits Mad Show Boys dalībnieks Andris Lapiņš ir Nacionālās Operas tenors, kurš kopā ar LNO viesizrādēm uzstājies puspasaulē…
Ar diegiem nav aršana
Ir bezcerīgi domāt, ka šāda «žūrija», kas sastāv pamatā no neprofesionāļiem, spēs un pratīs izvēlēties dziesmu, kura varētu iepatikties vidusmēra eiropiešu gaumei. Izvēloties uzvarētāju balsojumā, būtu daudz ticamāk, ka latvieši (kas kopumā tādi paši vidusmēra eiropieši vien ir) iebalsotu dziesmu, kas pēc tam varētu «lielās» Eirovīzijas finālā iegūt augstu vietu. (Piemēram, smagās mūzikas vidē tā tiek darīts apzināti: gan visu kategoriju uzvarētāji Latvijas Metālmūzikas Gada balvā, gan Fresh Blood un citu konkursu uzvarētāji tiek noskaidroti tautas balsojumā. Vienīgais izņēmums ir Wacken Metal Battle, kurā uzvarētāju nosaka žūrija — tāpēc, ka šā konkursa Eiropas fināls norisinās Wacken Open Air festivāla laikā, kurā tautas balsošanu noorganizēt būtu pagrūti.)
Šova galvenajā lomā — Ventspils matemātika
Cits jautājums ir žūrijas un skatītāju balsu kopvērtējums, kas savā godīgumā var sacensties ja ne ar Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, tad ar Buša un Gora cīņu par uzvaru Floridā 2000. gadā jau nu noteikti. Brīdī, kad no desmit dziesmām trīs bija jāizvirza uz galīgo balsojumu, šī «žūrija» pēc kopējas vienošanās nogremdēja galveno publikas favorītu — dziesmu Music Thief, acīmredzot baidoties no Zadornova publiski sludinātā: «Ja jūs uzvarēsiet Latvijas atlasē, es palīdzēšu panākt, ka par Latviju nobalso visas bijušās padomju republikas!» Žūrija savā vērtējumā publikas favorītiem atvēlēja 8. vai 9. vietu. Zīmīgi, ka spēkavīrs Raimonds Bergmanis paziņoja, ka žūrijā uzskatot sevi vairāk par tautas pārstāvi, un Music Thief ierindoja 3. vietā savā personīgajā topā.
Kas notika tālāk, neiet kopā ne ar kādu matemātiku. (Pat ne Ventspils matemātiku.) Saskaņā ar Eirovīzijas mājaslapā pieejamo konkursa nolikumu, šajā stadijā tautas balsojums un žūrijas vērtējums katrs deva pusi no svara cīņā — kuras tad būs tās trīs dziesmas, kas sacentīsies superfinālā (nolikuma 5. nodaļa). Bet LTV tiešraidē šajā brīdī topā pirmajā vietā nokļuva tā pati Music Thief, kura pat teorētiski nevarēja vairs iekļūt pirmajā trijniekā žūrijas izrādītās «kompetences» dēļ! Turpretim trijniekā nebija redzama PeR dziesma Disco Superfly, kura — ieņemot trešo vietu gan žūrijas izpratnē, gan tautas balsojumā — pat teorētiski nevarēja izkrist no superfināla trijnieka!
Vispēdīgākajā etapā raidījuma vadītāji pamanījās superfināla galīgos uzvarētājus nosaukt tik samudžināti, ka Samanta Tīna un Dāvids Kalandija bija nomaldināti tiktāl, ka viņu priekšnesuma dalībnieki jau cits citu sāka apsveikt ar uzvaru. Bet varbūt arī viņi patiešām uzvarēja? Piemēram, Dienas portālā rakstīts: Anmary Beautiful Song esot fināla balsojumā ieguvusi 4645 balsis**, taču LTV tiešraidē, nosaucot galīgos rezultātus, figurēja skaitlis — 900 balsis (kas saskanēja arī ar cipariem iepriekš uz ekrāna)! Vairāk nekā 4000 balsis bija gan Samantai Tīnai un Kalandijam, gan Mad Show Boys.
Cik maksāja «uzvara»?
Bet tas vēl nav viss. Lieta tāda, ka balsošana notika ne tikai ar zvaniem, bet arī ar tā sauktajām «triecienīsziņām», kur vienas nosūtīšana deva uzreiz piecas balsis. Tas nozīmē, ka minētās 900 balsis varēja saorganizēt, nosūtot 180 tādas «triecenīsziņas». Tā kā no katra telefona drīkstēja nosūtīt, maksimums, divas tādas SMS, tad ir iespējams, ka Anmary uzvaru nodrošināja tikai 90 telefoni — kopā ar neprofesionāļu «žūrijas» vērtējumu. Lūk, no tā pat Putins varētu pamācīties! Kāpēc? Jo šo SMS cenu kopējā izmaksa ir 225 lati — un uzvara rokā!
Šādus brīnumus novērst būtu žūrijas uzdevums. Bet te ir Latvija: mēs pat mazvērtīgas popmūzikas šovu nespējam sarīkot bez korupcijas smakas, un mūsu gadījumā žūrija bija tā, kas aktīvi rīkojās, lai tautas izpratnē labākās dziesmas Disco Superfly, I Want You Back un Music Thief tiktu noraktas, turklāt netīriem līdzekļiem. Vēl uzkrītoši acīm redzams bija fakts — visi minētie brīnumi sākās pēc mirkļa, kad uz konkursa skatuves bija uzrāpies Aivars Lembergs un atzinis, ka viņa favorīte esot Anmary.
Tāpēc uz jautājumu «Kā mums beidzot atkal gūt panākumus lielajā Eirovīzijā?» atbilde ir — atbrīvoties no žūrijas un uzticēties klausītājiem! Bet ko darīt negodīgo, iespējams — krāpniecisko zaudējumu piedzīvojušo dziesmu autoriem un izpildītājiem? Un vēl arī puse Tukuma varētu rakstīt sūdzības Kotam, lai LTV atdod to naudu, ko no saviem telefoniem iztērējuši, balsojot par Samantu Tīnu.
Un pēdējā piebilde. LTV ir valsts bezpeļņas uzņēmums, kurš tiek finansēts no valsts budžeta. Jā! Par to visu maksājam mēs!
____________
* Piemēram, sk. http://www.youtube.com/watch?v=vb0n43s5qbM
Viedokļa autors ir blekmetāla grupas «Dark Domination» biedrs, kurš nav nekādā veidā saistīts ne ar vienu no rakstā pieminētajām personām. Grupas (pagaidām) pēdējais albums «Reign of the Fallen One» iznāca 2008. gadā Japānā. http://www.photomusic.cz/foto/73229
Iesaki rakstu: 
Kaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks par gaidāmo aiziešanu no ilgus gadus ieņemtā posteņa izsakās miglaini un nenoteikti, sarakstē ar Pietiek viņš uzskatāmi parāda, cik nopietni gatavojas jurista darba peripetijām.
Pašreiz ir sacelta liela ažiotāža ap vilcienu iepirkumu, un katram no Latvijas iedzīvotājiem ir vienkārši dabiska vēlēšanās – tikt skaidrībā par notiekošo. Neviens no mums negribētu, lai gadījumā, ja Eiropas Komisija piemēro sankcijas, mēs - katrs iedzīvotājs - ziedotu 50 Ls zaudējumu segšanai tikai tādēļ, ka pāris personas nevar izpildīt pašsaprotamas lietas – noslēgt līgumu atbilstoši konkursa nolikumam! Tas, varbūt būtu pat mazākais, mums vienkārši gribas, lai nemelo, bet te tev nu bija...
Vakantajam Rīgas brīvostas valdes locekļa amatam, kas atbrīvojies līdz ar Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (Vienotība) pilnvaru termiņa beigām, visticamākais, Reformu partija plāno virzīt mazpazīstamo uzņēmēju, Reformu partijas pārstāvi Matīsu Kaļānu, kas līdz šim medijos pieminēts tikai kā vēdisko zināšanu students un vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko bērnam pārstāvis. Kaļāns Pietiek sniedz savu skaidrojumu gan par gūto izglītību, gan par to, kādā veidā un kas viņu varētu virzīt šim postenim.
Ir, protams, gandarījums, ka valdība ir reaģējusi uz opozīcijas izteiktajiem aicinājumiem veikt darbaspēka nodokļu nastas samazināšanu, turklāt darīt to tā, lai nodokļu samazināšanas izmaiņas visvairāk nestu labumu strādājošām ģimenēm ar bērniem.
Rīgas domes deputāts, tā sauktais partijas Vienotība „kasieris” Edgars Jaunups nav bijis vienīgais, kurš kā ietekmīga valdošās koalīcijas amatpersona sniedzis „palīdzīgu roku” pērnā gada beigās īstenotajam kārtējam apvērsumam miljonus vērtajā Ventspils tranzīta biznesā. Lai nodrošinātu ar partiju Vienotība netieši saistītā biedrības Latvijas attīstībai dibinātāja, Ventspils miljonāra Olafa Berķa kļūšanu par a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētāju, pūles esot pielicis arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Visu Latvijai/TB/LNNK). Pats gan viņš to noliedz.
Liekas, ka nekas nav vienkāršāk - pat Airbaltika Flikam ir atrasts aizvietotājs, kur nu vēl Hārona mūsdienu tēlam. Izrādās, ka situācija nav nemaz tik vienkārša, ja iejaucas nu ļoti lielas personīgās ambīcijas un izcili laba pazīšanās attiecīgajā ministrijā.
„Sestdienas Talkas dienā Berģos, pie Depo ieraudzīju šādu dubultinvalīdu. Mašīnai, lai noparkotos, ir nepieciešamas DIVAS invalīdu lielās vietas,” – šādi Pietiek informēja kāds lasītājs. Spriežot pēc visa, dubultais pseidoinvalīds Rīgā ieradies no Gulbenes.
Kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis pazīstamo čečenu uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu (agrāk Krūmiņu), viņa nedrauga, cita Latvijas čečenu uzņēmēja, gandrīz tikpat skandalozā Arbi Indorbajeva dzīvē atgadījies nesalīdzināmi priecīgāks notikums, - viņš nesen iestūrējis laulību ostā. Tiesa, pēc neoficiālām, bet drošām ziņām, uz šo soli uzņēmējs, kuram nav LR pilsonības, izšķīries, lai saglabātu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, turklāt ar laimīgo jaunlaulāto viņš reiz jau bijis precējies.