Kāpēc lai Čakša rūpētos par resursu efektīvu izmantošanu, ja var vienkārši paprasīt Saeimai vēl 16 miljonus
Pietiek lasītājs15.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima no valdības ir saņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu, kurš nu ir sācis savu gaitu par to atbildīgajā Sociālo un darba lietu komisijā, kas ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārziņā. Saeimai nu jāpacenšas uzlabot zemās kvalitātes likumu. Kaut arī plānots pārrakstīt veselus pantus, tik un tā pats normatīvais akts kopumā izskatās diezgan bēdīgs - savārstījums, kas neatbilst virsrakstam.
Kaut arī Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz jaunā Veselības apdrošināšanas likuma izstrādi, tā aprises vēl pat nav iezīmētas, nav skaidri nosaukti arī izrietošie Ministru kabineta noteikumi ar anotācijām. Tāpat nav pieejami aprēķini vai kādi citi informatīvi dokumenti, kas pamatotu, ka likums strādās un iedzīvotāju veselības rādītāji un ārstniecības kvalitāte būtiski uzlabotos.
Nav pamatotas pārliecības, ka beidzot no veselības sistēmas pazudīs vārds \\\"kvota\\\", kaut likums paredz, ka atbrīvotās kategorijas visus pakalpojumus saņems tāpat kā līdz šim. Labi zināms, ka pašreizējais finansējums nespēj nodrošināt bezmaksas medicīniskos pakalpojumus bērniem un savlaicīgu palīdzību pensionāriem.
Likumam iesniegtie priekšlikumi ir pieejami Saeimas mājaslapā, kur parādās arī politisko partiju vēlme izcelties. Partijas Saskaņa priekšlikumi sakrīt ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Kera priekšlikumiem un iepriekš pausto viedokli par finansējuma palielināšanas grafiku un apjomu. Vēl nesen starp abām organizācijām pastāvēja sadarbības līgums. Iespējams, ka līguma vairs nav, bet sadarbība veiksmīgi turpinās.
Partija Vienotība iesniegusi priekšlikumus, kas paredz, ka turpmāk valsts finansējuma daļu prioritāri saņems valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes, kur vairāk nekā 50% pieder publiskam īpašniekam.
Priekšlikums ļautu Veselības ministrijai (VM) pārdalīt un koncentrēt pakalpojumu, lai attīstītu ambulatorā sektora darbu pie slimnīcām, kas nodrošinātu lielāku darba apjomu un attiecīgi atalgojuma pieaugumu, jo nav noslēpums, ka ambulatorās daļas pakalpojumi pašlaik ir daudzkārt izdevīgāki par valsts maksāto slimnīcām, jo šo pakalpojumu apmaksā ir ievērojama peļņas daļa, kas ir ielobēta no privāto pakalpojumu sniedzēju puses.
Valsts pasūtījums šīm iestādēm kalpo pacientu piesaistīšanai, kuri atstāj arī ievērojamu daļu savas naudas dažādos maksas pakalpojumos un aptiekās, un sistēmu kopumā \\\"darbina\\\" ģimenes ārsti, kuru streika laikā jūlijā bija ievērojama visu ambulatoro kabinetu dīkstāve un pustukšas slimnīcas.
Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka slimnīcas tikai veic stacionāra darbu, bet pārsvarā privātās poliklīnikas un laboratorijas paņem lauvas tiesu no ambulatorā sektora. Tas ir izveidojies valsts un pašvaldību medicīnas iestāžu vājā menedžmenta un arī slinkuma dēļ, strādājot pēc principa – kādēļ darīt, ja var nedarīt.
Ja kāds grib ārpus darba laika (un arī darba laikā) kaut kur piepelnīties, tad tas ir vienkāršāk nekā organizēt ambulatorā sektora darbu savā slimnīcā, jo vadības alga no tā nemainās. Labāk vadošie darbinieki paši izmanto šo iespēju piestrādāt – piemēram, Stradiņu slimnīcas apvienotās laboratorijas vadītāja Dagnija Straupmane vienlaikus skaitās arī kā laboratorijas speciālists Klīniskās nodaļas vadītājas amatā privātajā NMS laboratorijā.
Par pašvaldību naudu un tagad par Eiropas Savienības līdzekļiem tiek iepirkts milzum daudz aparatūras. Nevienā iepirkumā nav prasīts, lai pēc uzstādīšanas tiktu nodrošināts maksimāls aparatūras jaudas izlietojums vai vismaz tuvu tam. "Bruņošanās" ar aparatūru notiek pēc nezināmiem principiem, kam gan privātais sektors rūpīgi seko līdz un cenšas ietekmēt, lai jaunās iekārtās neapdraud viņu biznesa daļu.
Kaut arī šāds punkts likumā būtu, nekas būtisks veselības aprūpes pakalpojumu tirgū nemainīsies, jo VM lielākajās kapitālsabiedrībās, kas paņem gandrīz pusi no visām slimnīcām domātā finansējuma, joprojām nav leģitīmas valdes - Stradiņu slimnīcā valdes priekšsēdētāja bez konkursa jeb pienākumu izpildītāja, valdes locekļa medicīnas jautājumos nav, tieši tāpat Austrumu slimnīcā.
Nav nekādā konkrēta uzstādījuma no īpašnieka - VM - strādāt efektīvi un veikt aprēķinus vai pasākumus finanšu rādītāju uzlabošanai, kas ir komercsabiedrības darbības pamatuzdevums. Vieglāk ir atnākt uz Saeimu un vienkārši paprasīt 16 miljonu eiro parādu segšanai.
VM darbs un ministres Andas Čakšas darbs nav vērsts uz kādu menedžmenta vai sistēmas sakārtošanu, lai efektīvāk izmantotu esošos līdzekļus, veiktu aprēķinus un maksimāli noslogotu esošos resursus, attīstīt ko jaunu. Ir viegli un ērti nemitīgi prasīt naudu un visas nebūšanas pamatot ar naudas trūkumu.
Ir smieklīgi klausīties, kā A.Čakša lepojas, ka šogad jau rudenī nav beigušās kvotas. Pamatā tam ir cita pakalpojuma apjoma aprēķina kārtība, kas tiek saukta arī par iepirkuma konkursu, kur līguma summa tiek rēķināta nevis no 9 mēnešu apgrozījuma, bet no visa gada apgrozījuma un nav nepieciešams to iztērēt īsākā laikā, bet tas nenozīmē, ka visi tiek īsā nepieciešamā laikā pie speciālista vai izmeklējumiem. Pieraksts faktiski visās veselības iestādēs ir tikai uz nākamo gadu, un te nav redzams nekāds VM sasniegums.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
