Kampara mistiskais investors vēl nemaz neesot izteicis vēlmi iegādāties ministra uzņēmumu
L. Lapsa03.05.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Artis Kampars 30. aprīlī vērsies ar iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), precizējot savā valsts amatpersonas deklarācijā norādītos datus. Tomēr mistisko ministra firmas Ronis investoru, kas viņam jau avansā izsniedzis 35 tūkstošus latu, kopā ar sievas dāvinājumu atrisinot Kampara personiskās finanšu problēmas, ministrs joprojām nav atklājis, toties atzinis, ka šī persona vēl nemaz neesot paziņojusi par vēlmi pirkt Roņa kapitāldaļas.
„Esmu uzsācis uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas procesu,” – tā aprīļa sākumā savā blogā rakstīja Kampars, klāstot, kādā veidā viņš bez parādos un zaudējumos slīkstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanas pērn ticis pie 35 tūkstošiem latu. Tagad no ministra VID sniegtajiem skaidrojumiem izriet, ka mistiskais pircējs vēl nemaz nav paziņojis par vēlmi pirkt ministra uzņēmuma kapitāldaļas.
„Deklarācijas 8. sadaļā norādītais Kapitāldaļu pārdevuma līgums Nr.1/2010 noslēgts ar iepriekšējas pārbaudes tiesību. Pircējs veic due diligence un 2010. gadā nav paziņojis par vēlmi pirkt kapitāla daļas. No tā izrietoši, kapitāla daļas pircējam 2010. gadā nav nodotas un samaksa par kapitāla daļu pārdošanu nav saņemta. Uz minētā līguma pamata 2010. gadā tika saņemta drošības nauda Ls 35 000 apmērā,” savu deklarāciju nu precizējis Kampars.
Taču, neraugoties uz VID iepriekš publiskoto skaidrojumu, ka amatpersonām savā deklarācijā jāuzrāda arī avansā gūti ienākumi, Kampars šos 35 tūkstošus pie oficiāli gūtiem ienākumiem joprojām nav norādījis un tāpat nav minējis arī mistisko investoru, kas viņam šo naudu izsniedzis.
Kā skaidroja VID, ikvienai amatpersonai par pienākumu uzliek 2002. gadā pieņemtie valdības noteikumi, kas nosaka, ka amatpersonām „jānorāda informācija par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem, sniedzot informāciju par to gūšanas vietu (avotu), norādot juridisko personu identifikācijas datus un fizisko personu vārdu un uzvārdu un summu (3.7.punkts)”.
Tas nozīmē, ka Kamparam saskaņā ar likumdošanu, ja viņš patiesi saņēmis no kādas personas 35 tūkstošus latu, deklarācijas ienākumu sadaļā bija jāuzrāda šīs personas nosaukums vai vārds un uzvārds. Savukārt ekonomikas ministrs savā blogā iepriekš ir apgalvojis, ka saistošāks viņam esot noslēgtais līgums: „Kamēr darījums ir procesā, man nav tiesību izpaust šīs personas vārdu – tāds ir līguma par kapitāldaļu pirkšanu nosacījums.”
Kā sestdien informēja laikraksts Diena, Kampars esot saņēmis no VID skaidrojumu par deklarācijas aizpildīšanu, taču nav vēlējies izpaust tā saturu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
