Kampara firma iekrīt vēl dziļākos parādos, ieķīlā arī autotransportu
L. Lapsa21.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tukuma SIA Firma Ronis, kuras oficiālais īpašnieks, neraugoties uz nezināma „investora” faktiski uzdāvinātiem 35 tūkstošiem latu, joprojām skaitās ekonomikas ministrs Artis Kampars, iekritusi vēl dziļākos parādos, - SEB bankā tā ieķīlājusi arī uzņēmuma transportlīdzekļus.
Kā rāda Lursoft dati, Komercķīlu reģistrā iegrāmatota jauna ķīla, kuras devēja ir firma Ronis, bet ķīlas ņēmēja – SEB banka. Maksimālā prasījuma summa ir iespaidīgie 1,84 miljoni latu, savukārt ieķīlātās mantas aprakstā atrodamas tikai četras automašīnas – trīs Ford Focus un viens Peugeot 407.
Pati banka nekādus komentārus par šo gadījumu nesniedz, taču min vispārīgu norādi - kredītņēmēja saistības var būt reģistrētas Komercķīlu reģistrā, zemesgrāmatā vai pat Kuģu reģistrā, līdz ar to kopējā saistību summa ne vienmēr parādās vienā reģistrā.
Tas acīmredzami ir arī šis gadījums – Kampara firmai nevis izdevies ieķīlāt četras automašīnas par 1,84 miljoniem latu, bet gan tā iekritusi vēl dziļākos parādos un bijusi spiesta bankai ieķīlāt savu vēl atlikušo mantu.
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka firmai Ronis piederošais ēku komplekss Tukumā, Šēseles ielā 3 SEB bankā līdz šim bija ieķīlāts par 1,57 miljoniem latu. Šī pati hipotēka attiecas arī uz blakus esošo īpašumu J. Raiņa ielā 16a, savukārt vēl par 450 tūkstošiem latu Swedbank ieķīlāts firmas īpašums Zemītes ielā 2.
Tagad kopējais ķīlas apjoms, spriežot pēc publisko reģistru datiem, palielinājies par aptuveni 270 tūkstošiem latu, taču nav zināms, kādu vēl mantu papildus transporta līdzekļiem ir nācies ieķīlāt ekonomikas ministram uzņēmumam. Pats Kampars jau tradicionāli nekādus komentārus par savu neveiksmīgo biznesu nesniedz.
Kā jau ziņots, Kamparu pērn reizē ar dzīvesbiedres it kā sakrātiem un nu viņam uzdāvinātiem 27 tūkstošiem latu no bankrota glāba un nemainīt ierasto dzīvesveidu ļāva arī 35 tūkstoši latu, ko viņš saskaņā ar paša skaidrojumu esot saņēmis no mistiska investora par firmas Ronis izpētes iespēju.
„Pašlaik esmu uzsācis uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas procesu, un, kā tas ir raksturīgi šāda veida darījumiem, kapitāla daļu potenciālais pircējs ir uzsācis due diligence procesu un, apstiprinot savu nolūku nopietnību, ir iemaksājis man drošības naudu,” – tā aprīļa sākumā Kampars rakstīja savā blogā, klāstot, kādā veidā viņš bez parādos un zaudējumos slīkstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanas pērn ticis pie 35 tūkstošiem latu.
Lursoft datu bāze rāda, ka arī tagad Firmas Ronis vienīgais oficiālais īpašnieks ir Kampars, - tātad, neraugoties uz ministra apgalvojumiem par vēlmi pārdot uzņēmumu un anonīmā investora it kā esošo vēlmi to pirkt, tas joprojām nav noticis.
Savukārt tas nozīmē, ka, ja ticēt ministra apgalvojumiem, viņa firmas ar 269,6 tūkstošu latu lielo pagājušā gada apgrozījumu izpēte un audits ilgst jau vismaz astoņus mēnešus, - vai arī audits beidzies un Kampara labvēlis savus 35 tūkstošus latu nav vēlējies ņemt atpakaļ, vai arī ministrs atradis vēl kādus jaunus papildienākumus, no kuriem savukārt atmaksāt šos 35 tūkstošus.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
