Kamēr JKP Linkaits domā, kā uzlikt auto īpašniekiem jaunu nodokli, JKP Juraša ģimenes uzņēmums krāpj valsti ar auto nodokļiem
Lato Lapsa, Kristīne Bormane27.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr satiksmes ministrs, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Tālis Linkaits mēģina atrast risinājumus auto pircēju aplikšanai ar jaunu nodokli budžeta papildināšanas vārdā, šīs pašas partijas valdes locekļa, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša ģimenes uzņēmums „ietaupa” uz nodokļu rēķina, savam biznesam izmantojot Igaunijā reģistrētu transporta furgonu.
Burtnieku zirgaudzētava – sens Jurašu ģimenes uzņēmums
Kā rāda Lursoft datu bāze, 1999. gada nogalē Burtnieku pagastā dibinātā SIA Burtnieku zirgaudzētava jau kopš reģistrācijas brīža ir bijusi un joprojām ir Jurašu ģimenes īpašums.
Pašlaik uzņēmuma otrs lielākais īpašnieks ar 26,51% kapitāldaļu ir tā valdes loceklis, 1982. gadā dzimušais Jānis Jurašs, savukārt uzņēmumu vismaz formāli kontrolē bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieka, tagadējā Saeimas deputāta Jura Juraša oficiālā dzīvesbiedre, zvērinātā advokāte Alla Juraša ar 50,95% kapitāldaļu.
Arī iepriekš SIA Burtnieku zirgaudzētava ir kontrolējusi tieši Jurašu ģimene: Lursoft dati rāda, ka līdz 2007. gada maijam uzņēmuma kontrolpakete piederējusi nu jau mirušajam Jura Juraša tēvam Jānim Jurašam, savukārt pašam tagadējam politiķim un Saeimas deputātam 50,88% Burtnieku zirgaudzētavas kapitāldaļu piederējuši līdz 2010. gada pavasarim.
Izmanto sen zināmu shēmu „ietaupīšanai”
Uzņēmuma Facebook profilā un oficiālajos gada pārskatos nav atrodamas ziņas, ka tā pamatdarbība tiktu veikta kādā no Latvijas kaimiņvalstīm. Tieši pretēji, „Burtnieku zirgaudzētava ir senākā audzētava Latvijā un bez pārtraukuma darbojusies pēdējos 70 gadus. Mūsdienās zirgaudzētavā ir vairāk nekā 250 zirgu, kuri ganās ainaviskajās dabas lieguma pļavās Burtnieka krastos un apkārtnē”, - tā sevi raksturo pats uzņēmums.
Taču, neraugoties uz to, pa Latvijas ceļiem braukā dzeltenīgas krāsas transporta furgons Renault Master ar Burtnieku zirgaudzētavas emblēmu un tālruņa numuriem, šis transportlīdzeklis ir reģistrēts nevis Latvijā, bet gan kaimiņzemē Igaunijā un attiecīgi aprīkots ar Igaunijas valsts reģistrācijas numurzīmēm.
Latvijas auto īpašniekiem šāda rīcība ir labi zināma jau gadiem ilgi. Tā kā Latvijā ar auto reģistrāciju un ikgadējiem nodokļiem saistītie maksājumi ir būtiski augstāki nekā Igaunijā, daudzi autobraucēji bija sākuši ietaupīt, savas automašīnas reģistrējot kaimiņvalstī. „Igaunijā nav auto nodokļa,” tik lakoniski Dienai pašreizējo situāciju raksturo Igaunijas Ceļu administrācijas sabiedrisko attiecību departamentā.
Savukārt Latvijas valsts uz šo situāciju reaģēja, nosakot ikgadējus maksājumus visiem Latvijas rezidentiem, kuri izmanto ārzemēs reģistrētus transportlīdzekļus. Šie nosacījumi ir spēkā vēl joprojām.
Budžetam pienāktos auto ekspluatācijas nodoklis
Ja Jurašu ģimenes uzņēmuma izmantotais furgons būtu godīgi reģistrēts Latvijā, valsts budžets no tā saņemtu vērā ņemamus ienākumus – tāpat kā gadījumā, ja par Igaunijā reģistrētu transportlīdzekli būtu samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis.
Kā Dienai skaidro Satiksmes ministrijā, likums noteic, ka „transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par ārvalstī reģistrēta M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanu ceļu satiksmē maksā persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstī reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobili”. Šis maksājums ir no 10 eiro dienā līdz 1000 eiro gadā.
Ir noteiktas arī teorētiski stingras soda sankcijas par šo noteikumu neievērošanu. „Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 57. panta devīto daļu par ārvalstī reģistrēta M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, ja tā vadītājs - persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, - nav samaksājis noteiktā kārtībā un apjomā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz astoņdesmit naudas soda vienībām. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo pārkāpumu veic Valsts policija,” skaidro Satiksmes ministrija.
Savukārt, veicot kravas transporta furgona Renault Master reģistrāciju Latvijā, ir noteikts, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa summai jābūt samaksātai par kārtējā kalendāra gadā atlikušo pilno mēnešu skaits (ieskaitot reģistrācijas mēnesi) un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz
Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem „kravas transporta furgonam Renault Master ar Igaunijas valsts reģistrācijas numuru 987MRR EUCARIS norādītā pilnā masa ir
„Man jums nav jāatskaitās nekas!”
Uzņēmuma lielākā īpašniece un bijusī valdes locekle, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša oficiālā dzīvesbiedre Alla Juraša nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumu – vai viņas kontrolētā SIA ir nomaksājusi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par tās izmantoto furgonu Renault Master ar Igaunijas valsts reģistrācijas numuru 987MRR.
Taču, kā apliecina CSDD, nekas no šiem maksājumiem par Renault Master furgonu nav veikts, kas nozīmē, ka Jurašu ģimenes uzņēmums šo naudu ir „ietaupījis” un paturējis savām vajadzībām. Vienīgais fiksētais maksājums ir – pāris dienas pēc tam, kad Diena sāka interesēties par Burtnieku zirgaudzētavas auto un pirmoreiz sazvanīja Jāni Jurašu, furgonam 18. oktobrī nopirkta vinjete (autoceļu lietošanas nodeva).
Savukārt Burtnieku zirgaudzētavas valdes loceklis Jānis Jurašs divās telefonsarunās nenoliedza, ka furgonu tiešām lieto un tas tiešām reģistrēts Igaunijā, taču jebko sīkāk paskaidrot atteicās ar vārdiem: „Man jums nav jāatskaitās nekas. Es tak jums neprasu, kas jums mājās ledusskapī ir!”
Pirmā saruna ar SIA Burtnieku zirgaudzētava valdes locekli Jāni Jurašu: žurnāliste zvana izdomātas iestādes – „komunālā dienesta” vārdā
- Labdien, vai Burtnieku zirgaudzētava?
- Jā.
- Te no komunālā dienesta zvana. Es gribēju noskaidrot, uz kuru adresi jums sūtīt pretenzijas saistībā ar jūsu automašīnu? Kaut kur Igaunijā?
- Par kādu automašīnu?
- Tā automašīna ar valsts numuru 987 MRR, kurai virsū ir rakstīts Burtnieku zirgaudzētava.
- A kas tur ira?
- Nu mēs sūtīsim vēstuli. Uz kuru adresi?
- A kas tur par sūdzībām?
- Nu, to mēs vēstulē rakstīsim.
- Sūtat Jāņa Vintēna 13, Burtnieki.
- Bet tā mašīna Igaunijā reģistrēta. Kā tur tas īsti?
- A kāda jums starpība, kur viņa reģistrēta.
- Nē, nu it kā Latvijas kompānijām mašīnas jāreģistrē Latvijā. Tā, es saprotu, ir zirgaudzētavas mašīna.
- Nē, nu kāda atšķirība, kam tā mašīna. Mana tā mašīna. Privātā.
- Privātā mašīna. Un jūs viņu esat reģistrējis… Tad varbūt man jums jāsūta. Ar ko man tas gods runāt?
- Ar Jāni.
- Un uzvārds jums būtu?
- Nu, kas par lietu, sakāt.
- Ir vesela virkne lietu.
- Nu, stāstat, vesela virkne lietu.
- Nu, to mēs vēstulē stāstīsim.
- Kas par lietu ir?
- Nu skaidrs, labi, paldies!
Otrā saruna ar SIA Burtnieku zirgaudzētava valdes locekli Jāni Jurašu: zvana žurnāliste
- Labdien! Tagad varat runāt?
- Nu, bišķiņ varu. Kas i’ pa lietu?
- Es par to busiņu joprojām interesējos.
- Kas, viņš jums neliek mieru?
- Kam tas pieder?
- Man jums nav jāatskaitās, kam kas pieder. Es jums ar’ neprasu.
- Un kādiem nolūkiem jūs to izmantojat?
- Un kāpēc man tas jums būtu jāstāsta?
- Bet, ja jūs to izmantojat Burtnieku vajadzībām, tā kā virsū ir Burtnieku logo, kāpēc nereģistrējat Latvijā?
- Man jums nav jāatskaitās nekas.
- Tas ir tāpēc, ka Latvijā tas ir dārgāk?
- Es tak jums neprasu, kas jums mājās ledusskapī ir!
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
