Kam pieder žurnālistu Spriņģes un Gestes politiskās simpātijas
Aivars Lembergs24.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu debates ir process, kurā skatītāji vērtē deputātu kandidātu profesionālās zināšanas, kompetenci, spēju pamatot izteiktos solījumus. Taču šajās debatēs ne mazāka nozīme ir arī debašu vadītājiem – viņu profesionālajai sagatavotībai, viņu politiskajai neitralitātei un vienādai attieksmei pret visiem deputātu kandidātiem, neatkarīgi no viņu personiskajām politiskajām simpātijām. Īpaši tas būtu jāievēro Latvijas valsts budžeta finansētajiem medijiem un to priekšvēlēšanu debašu vadītājiem. Bet vai tā ir?
Paanalizēju LTV1 17.septembra priekšvēlēšanu debašu raidījumu Izvēlies nākotni! 100 krēsli. No visa raidījuma ētera laika turpat 25% aizņēma priekšvēlēšanu debašu vadītāju, žurnālistu Ingas Spriņģes un Jāņa Gestes runātais teksts (debašu procedūras skaidrojums, uzdotie jautājumi, iestarpinājumi, deputātu kandidātu atbilžu pārtraukšana, replikas, utt.).
Skatoties raidījuma debates, diezgan nevienlīdzīgi šķita jautājumi, kas tika uzdoti katram deputāta kandidātam. Tā, piemēram, deputāta kandidātam Guntim Belēvičam (ZZS) bija jāskaidrojas par sāls daudzumu kūpinātajās desās; Mārtiņam Šicam (Latvijas Reģionu Apvienība) par nopelnīto lielo pensiju, kas iegūta no sociālā nodokļa regulārajām iemaksām; Ingunai Sudrabai (No sirds Latvijai) par iepirkšanās biežumu pārtikas veikalā; Dacei Melbārdei (NA (VL-TB/LNNK)) par viņas reliģiskajiem uzskatiem.
Vienīgi Vienotības Edgaram Rinkēvičam tika uzdots jautājums no viņa profesionālās darbības sfēras. Pieņemsim, ka šajā aspektā subjektīva bija mana uztvere, nevis raidījuma vadītāju tendenciozā attieksme.
Aprēķināju, cik bieži katrs no raidījuma dalībniekiem tika pārtraukts, neļaujot viņam izteikt savu viedokli līdz galam, īpaši, ja tas bija kritisks politiskās partijas Vienotība darbības kontekstā. Lūk, rezultāti, ja vērtē – vidēji ik pēc cik sekundēm raidījuma vadītāji Spriņģe un Geste pārtrauca katra deputāta kandidāta atbildi vai iejaucās viņa viedoklī:
1.Jānis Urbanovičš (Saskaņa) – vidēji ik pēc 27 sekundēm;
2. Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība) – vidēji ik pēc 30 sekundēm;
3. Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu Apvienība)- vidēji ik pēc 31 sekundes;
4. Guntis Belēvičs (ZZS) – vidēji ik pēc 34 sekundēm;
5. Ainārs Šlesers (Vienoti Latvijai) – vidēji ik pēc 35 sekundēm;
6. Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) – vidēji ik pēc 40 sekundēm;
7. Dace Melbārde (NA (VL-TB/LNNK)) – vidēji ik pēc 50 sekundēm;
8. Juris Pūce (Latvijas attīstībai) – vidēji ik pēc 53 sekundēm;
9. Edgars Rinkēvičs (Vienotība) – vidēji ik pēc 1 minūtes 37 sekundēm.
Kādi secinājumi?! Deputāta kandidāts Edgars Rinkēvičs no Vienotības priekšvēlēšanu debašu raidījumā tika pārtraukts 3,6 reizes mazāk nekā deputāta kandidāts Jānis Urbanovičs no Saskaņas.
Var jau tā būt, ka deputāta kandidāti savās atbildēs nav pietiekami profesionāli līdzvērtīgi un pārsniedz atbildei noteikto laika garumu. Taču raidījuma analīze liek aizdomāties – vai viss ir tik viennozīmīgi un vai žurnālistu Ingas Spriņģes un Jāņa Gestes priekšvēlēšanu debašu vadīšanas stils no Latvijas valsts budžeta finansētajā televīzijā nerealizē slēptu politisko reklāmu politiskajai partijai Vienotība laikā, kad citām partijām reklamēšanās iespējas televīzijās ir aizliegtas.
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
