Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

15.jūnijā atsevišķas ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari tuvāk vai tālāk saistītas organizācijas vērsās Saeimā ar lūgumu atcelt no amata neatkarīgu regulatoru – Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) – pilnā sastāvā. Šeit īsi un koncentrēti esmu apkopojis visus pārmetumus, kas izteikti vēstulē un no pieprasītājiem pausti publiskajā telpā. Sāksim ar to, kas tad ir izskanējis publiski.

Biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore Gunta Līdaka ir argumentējusi, ka NEPLP ir jāatceļ, jo no Latvijas informatīvās telpas ir pazuduši arī televīzijas kanāli LNT un PBK. Te vietā atgādināt, ka PBK grupa savu darbību Latvijā izbeidza pēc tam, kad tās patiesais labuma guvējs Oļegs Solodovs tika notiesāts par Eiropas Savienības (ES) sankciju režīma pārkāpumu. Pēc šī tiesas sprieduma NEPLP anulēja atlikušās PBK programmu apraides atļaujas, un šī lēmuma pamatotību ir apstiprinājusi arī tiesa. Nekādas atlaides ES sankciju režīma pārkāpējiem no NEPLP puses nav iespējamas, lai kā varbūt kādam to gribētos. Savukārt LNT par savas darbības pārtraukšanu paziņoja 2019.gadā, kad NEPLP vadīja Dace Ķezbere, bet par komerciālo televīziju pārraudzību Latvijā ilgstoši pirms tam bija bijusi atbildīga… Gunta Līdaka.

Gunta Līdaka pārmet arī to, ka NEPLP darbības rezultātā programmām ir jāpievieno subtitri un tā rezultātā auditorija ir pazaudējusi “ļoti lielu skaitu ārvalstu kanālu Latvijā”. Tie, protams, ir gļēvi meli. Pirmkārt, likuma grozījumi paredz nodrošināt nevis subtitrus, bet valodas celiņus. Otrkārt, nekāds ļoti liels ārvalstu kanālu aiziešanas process no Latvijas nav novērots – gluži pretēji, tāda nav vispār. Treškārt, likuma grozījumu izstrādāšanā piedalījās Valsts drošības dienests, tos Saeimā iesniedza Nacionālās drošības komisija, un NEPLP uzdevums ir uzraudzīt Saeimas pieņemto likumu izpildi.

Ejam tālāk – biedrības “Latvijas reklāmas asociācija” pārstāve Baiba Liepiņa apgalvo, ka NEPLP “centusies ieviest cenzūru uz dažādām reklāmām”. Jā, NEPLP likumā noteiktā funkcija ir uzraudzīt to, kā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ievēro likuma normas attiecībā uz reklāmu izvietošanu, un esam piemērojuši arī sodus. Taču nekāda cenzūra “uz dažādām reklāmām” nekad nav ieviesta, un nav pat skaidrs, kā tas vispār tehniski būtu iespējams. Dažreiz mediji konsultējas ar mūsu juristiem par kādas reklāmas atbilstību likuma normām, taču tas ir normāls process, un lēmuma pieņemšana vienmēr ir mediju ziņā.

Savukārt biedrības “Baltijas mediju izcilības centrs” pārstāve Gunta Sloga apgalvo, ka NEPLP ir jāatceļ par Tvnet grupai piemēroto sodu par “it kā neatbilstošu vārda deportāciju lietošanu”. Mēs redzam, ka pati Gunta Sloga lieto terminu “it kā”. Jo, visticamāk, ļoti labi zina un saprot, ka sods nav par vārda “deportācija” lietošanu, un tie, kas tā apgalvo, vienkārši izplata primitīvu dezinformāciju. Sods ir piemērots par konkrētu likuma normas, kas paredz pienākumu nodrošināt pienācīgu neitralitāti un precizitāti, pārkāpumu, un politiķis Aleksejs Rosļikovs, protams, ēterā var teikt visdažādākās lietas. Taču, piemēram, raidījuma vadītājs Vadims Radionovs pievienojas Aleksejam Rosļikovam un iet vēl tālāk, jau no sevis kā faktu apgalvojot, ka Latvijas Saeimas pieņemtais likums paredz valsts vardarbīgu (un tātad prettiesisku) rīcību pret cilvēkiem. Un tas ir tikai viens no raidījuma vadītāju uzvedības piemēriem.

Tāpat Gunta Sloga apgalvo, ka NEPLP vēršas pret žurnālistiem. Tie, protams, ir nekaunīgi meli. NEPLP nekad nav vērsusies pret žurnālistiem, un pat grūti iztēloties, kā tieši iestāde, kurai nav nekādu pilnvaru attiecībā uz žurnālistiem, varētu pret viņiem vērsties.

Tagad pievērsīsimies vēstules saturam. Tur izdevās saskaitīt piecus konkrētus pārmetumus.

Pirmais – NEPLP nepamatoti iejaucas mediju radītajā saturā. Tā nekad nav noticis, NEPLP ir piemērojusi sodu par konstatētiem likuma pārkāpumiem. Statistika rāda, ka NEPLP sodus piemēro ārkārtīgi reti – 2022.gadā kopā tika pieņemti 459 lēmumi, no tiem 15 bija par administratīvā soda uzlikšanu. Tātad – 3,2 % no visiem lēmumiem, turklāt 4 sodi piemēroti kabeļoperatoriem, 2 Tv Rain, 2 par priekšvēlēšanas aģitācijas pārkāpumiem, un tātad pārējiem radio, televīzijām un pakalpojumiem pēc pieprasījuma pāri paliek 7 sodi. Es vēlreiz atkārtoju – 7 sodi gada laikā. Visi apgalvojumi par NEPLP kā soda institūciju ir apzinātas, brutālas un maksimāli nelietīgas viltus ziņas bez nekāda seguma.

Otrais – NEPLP konstanti rīkojas ārpus savas kompetences un pilnvaru robežām. Tie ir vienkārši primitīvi meli, jo nav konstatēts neviens tāds gadījums, tādu faktu gluži vienkārši nav, un nav saprotams, kā bez jebkādiem pierādījumiem iespējams izteikt tik nopietnus apvainojumus.

Trešais – NEPLP “piesavinās tiesības regulēt visu informācijas telpu”. Šo apgalvojumu komentēt ir īpaši grūti, jo NEPLP darbojas likumā noteikto funkciju robežās, un viens no mūsu pienākumiem ir Latvijas informatīvās telpas aizsardzība. Ko nozīmē – piesavinās? Tas ir kaut kas tik nekonkrēts un absurds, ka to tiešām nav iespējams nekādā veidā komentēt. Savukārt attiecībā uz “visu informācijas telpu” (lai, kas būtu domāts ar neierasto terminu “informācijas telpa”) – NEPLP neuzrauga ne drukāto presi, ne interneta portālus, un darbojas šauri savas kompetences robežās.

Ceturtais – NEPLP apdraud vārda brīvību un demokrātiju. Kā tieši? Šī apgalvojuma nepamatotību pierāda kaut vai Pasaules preses brīvības indekss, kur Latvijā pēc visiem pērn NEPLP pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Kremļa kanālu un interneta vietņu slēgšanu ir pakāpusies uz 16.vietu pasaulē.

Piektais – NEPLP dēļ noticis satura apjoma, programmu skaita samazinājums. Šis pārmetums ir visabsurdākais un kliedzošākais no visiem. Jā, pērn NEPLP patiešām no Latvijas informatīvās telpas izslēdza vairāk nekā 120 Kremļa programmas. Un pārmest NEPLP cīņu pret Kremļa propagandu pašreizējos apstākļos ir mazākais – dīvaini. Lai gan, protams, ne negaidīti, zinot, tieši kurš cieta vislielākos zaudējumus pēc Kremļa un ar Krieviju saistītu kanālu izslēgšanas no Latvijas un kurš tieši pauda vislielāko sašutumu, kad NEPLP sāka bloķēt valsts drošību apdraudošas interneta vietnes.

Viss. Vairāk nekādu pārmetumu nav. Savelkot visu kopā, iznāk, ka smagākie NEPLP “nodarījumi” ir ES sankciju režīma ievērošana, vēršanās pret Kremļa propagandu un Kremļa naratīvu izplatīšanu, kā arī likumā noteiktā nozares uzraudzība, kas, protams, ietver arī sodus (kā mēs redzam, sodi tiek piemēroti ārkārtīgi reti, daudz vairāk notiek komunikācija ar nozari). NEPLP arī turpmāk asi vērsīsies pret Kremļa propagandu un teroristu valsts naratīviem, ES sankciju režīma pārkāpējiem un tiem kabeļoperatoriem, kuri neievēro likumu. Un aicinājumi uz politisku izrēķināšanos ar neatkarīgu regulatoru neatgriezīs Latvijā slēgtos Kremļa kanālus un bloķētās naida interneta vietnes, kā arī neizmainīs to, ka NEPLP likumā noteiktajā ietvarā turpinās aizsargāt Latvijas informatīvo telpu.

Novērtē šo rakstu:

30
48

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...