Kādēļ jāpērk "Latvijas gāze", nevis "Citadele"?
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti21.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Deputātu jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai par valstij piederošo akciju sabiedrības Citadele banka akciju pārdošanas principiem
Situācijā, kad Latvijas tautsaimniecības tālākai izaugsmei un konkurētspējas paaugstināšanai ir akūti nepieciešams papildu finansējums, Latvijā esošo komercbanku kredītportfeļu dinamika parāda, ka ražošanai sniegtais finansējums samazinās, Latvijas sekmīgai attīstībai būtu ļoti nepieciešama kredītinstitūcija, kas būtu ieinteresēta un spējīga īstenot tādu kredītpolitiku, kura ir vērsta uz Latvijas ražošanas attīstību.
Kopš savas darbības uzsākšanas 2010. gadā banka Citadele ir kļuvusi par peļņu nesošu koncernu. 2013. gadu banka Citadele ir noslēgusi ar 15,2 miljonu eiro (10,7 miljonu latu) lielu peļņu, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu ir teju dubultojusies.
Savukārt Citadeles grupa 2013. gadu noslēgusi ar 13,7 miljonu eiro (9,6 miljonu latu) peļņu, kas arī ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Un tas viss ir panākts, neskatoties uz nozīmīgiem darbības ierobežojumiem, kuri ir uzlikti AS Citadele banka darbībai, kamēr tās kapitāla daļu turētājs ir Latvijas valsts.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts 2012. gadā atzina banku Citadele par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs.
Latvijai būtu iespējams izpildīt akciju sabiedrības Citadele banka restrukturizācijas plāna prasības, pārdodot tai piederošās kapitāla daļas kādam komersantam vai komersantu dibinājumam, kuru kapitāla daļas pieder Latvijas valstij – tādejādi saglabājot iespēju turpināt tālāku sekmīgu akciju sabiedrības Citadele banka attīstību un īstenot to atbilstoši Latvijas tautsaimniecības interesēm.
Ņemot vērā valdības pausto attiecībā uz iespējamību iegādāties Latvijas gāzes akcijas, pieļaujot, ka tās var iegādāties valsts komersants (vai varbūt – komersants, kura kapitāla daļas pieder Latvijas valstij), tātad tas būtu pamatoti iespējams arī citā gadījumā, piemēram, attiecībā uz akciju sabiedrību Citadele banka.
Attiecībā uz iespējamo Latvijas gāzes akciju pirkumu valdība joprojām nav spējusi pat nodefinēt, kāds būs iespējamais ieguvums un vai vispār šāds darījums būs izdevīgs.
Pamatojoties uz augstāk minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.
Vai valdība ir izvērtējusi iespēju izveidot akciju sabiedrību Citadele banka par tautsaimniecībai nozīmīgu un spēcīgu finanšu instrumentu, kurš piederētu Latvijas valsts komersantam (vai vairākiem komersantiem vai to nodibinājumam) un būtu ieinteresēts īstenot kredītpolitku, kas atbilstu Latvijas tautsaimniecības interesēm, nevis veidotos, vadoties no atsevišķu finanšu grupu interesēm? Šādai kredītinstitūcijai pēc iespējas piesaistot valsts un pašvaldību, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu līdzekļus, tādejādi rastos potenciāls kļūt par nozīmīgu spēlētāju ne tikai Latvijas, bet visā Baltijas reģionā, radot reālu konkurenci skandināvu bankām un nozīmīgi uzlabojot tirgus situāciju. Lūdzu sniegt savus apsvērumus un pamatojumu.
Kādēļ valdība ir izvēlējusies izskatīt iespēju izmantot valsts komersantu finansiālās iespējas, lai iegādātos Latvijas gāzes akcijas, nevis akciju sabiedrības Citadele banka akcijas, kuru iegāde Latvijas tautsaimniecības attīstības sekmēšanai varētu būt daudz nozīmīgāka un kuras darbība, un tālākas attīstības iespējas ir daudz prognozējamākas un ar lielāku izaugsmes perspektīvi?
Lūdzam uzskatīt minēto deputātu jautājumu par steidzamu, jo, kā ir skaidri redzams, valstij piederošo akciju pārdošanas process jau noris, lai gan tajā pašā laikā Saeimā izskatīšanā ir likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, kurš paredz noteikt akciju sabiedrības Citadele banka kapitāla daļu atsavināšanas kārtību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
