Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par diasporu pēdējos gados mūsu valsts ir runājusi un rakstījusi daudz un atzinusi, ka tā ir daļa no mūsu tautas un ka to nenosaka kartē redzamās robežas. Vēl vairāk, diasporas atbalstam paredzēts aptuveni miljons eiro gadā un prioritāte – atbalsts latviešu valodai un skoliņām visnotaļ ir saprotams un atbalstāms tāpat kā atbalsts dažādiem kultūras pasākumiem. Galu galā valoda un kultūra ir tautas pamats.

Lasot, klausoties un skatoties visdažādāko informāciju par to, kā tiek rīkotas vasaras nometnes diasporas bērniem un pieaugušajiem, par to, ka mītnes zemēs darbojas deju kolektīvi un kori, šķiet, viss ir vislabākajā kārtībā. Tomēr pārdomas par to, kāda diaspora valstij ir vajadzīga un ko valsts no tās patiesībā grib, raisīja diasporas mediju divu dienu seminārs Rīgā, kuru organizēja Eiropas Latviešu apvienība (ELA).

Ja jau mēs visi neatkarīgi no tā, kurā valstī dzīvojam, piederam Latvijas tautai, acīmredzot arī diasporas kopienās ir jāveidojas un jāveido t.s. pilsoniskā sabiedrība – aktīvi, domājoši, apzinīgi un ekonomiski pietiekami neatkarīgi cilvēki, kuri iesaistās valsti un sabiedrību veidojošajos procesos. Un neapšaubāmi mediji jeb plašsaziņas līdzekļi ir vajadzīga un neatņemama pilsoniskās sabiedrības daļa, jo tikai tāda sabiedrība var saglabāt valsti un tautu.

Par to, kāpēc vajadzīgi diasporas mediji, seminārā precīzi sacīja Lielbritānijas “Daugavas vanagu” fonda valdes priekšsēdētājs Aivars Sinka: “Atis Kronvalds jau 19. gadsimta vidū, protams, citos apstākļos, tomēr labi izteica vajadzību pēc organizētas, vienotas latviešu kopienas: “Mums jārūpējas visiem spēkiem, ka savienotos latvju tautas dzīvie locekļi, kas tagad cits no cita pretdabīgi atšķirti.”  

Nešaubos, ka mūsu tautas lielākā cīņa ir bijusi un būs par tās izdzīvošanu. Un tā tas ir bijis, vai slēpāmies purvos un mežos no sirotājiem Ziemeļu kara laikā, vai drebējām bēgļu nometnēs pēckara Vācijā, vai šajās dienās strādājam lauku darbos kādā Anglijas sādžiņā. Mūsu tautas lielākais ienaidnieks nav bijis ne vācietis, ne krievs, bet gan asimilācija: pārangļošana, pārkrievošana, pārvācošana.

Nešaubos arī, ka savienotai, organizētai pasaules latviešu sabiedrībai vajadzīgs arī savs medijs, lai palīdzētu cīņā pret asimilāciju. To saprata mūsu tēvu tēvi, dibinot avīzes, piemēram,” Londonas Avīzi” jau 1942. gadā vai” Laiku” 1949. gadā. To, es ticu, saprot arī tie, kas dibinājuši jaunus ziņu portālus jaunajā diasporas sabiedrībā Īrijā, Vācijā un daudzviet. Jāpiebilst, ka semināra dalībnieki piekrita arī A. Sinkas sacītajam, kādi ir diasporas mediju mērķi:

- Atbalstīt latviešu kultūru ārpus Latvijas. Ja latvieši, kas dzīvo pasaulē neradīs un netērēs latviešu kultūru daudz un dažādos veidos un formās, tad tie asimilēsies.

- Apvienot pasaules latviešus, lai būtu ikdienas un viegla savstarpēja komunikācija, kā arī ar Latviju. Lai pasaules latvieši būtu informēta un vienota daļa no latviešu tautas un Latvijas kopuma. Ļoti svarīgi, ka te nav ieskaitītas tikai vecās trimdas zemes, bet gan visas valstis, kur mīt latvieši.

- Daudzināt pasaules latviešu darbību un sasniegumus Latvijā un ārpus tās, kā arī dot iespēju pasaules latviešiem iespaidot notikumus Latvijā, vai no kultūras vai politikas viedokļa.

- Atrast un apvienot darītājus. Padarīt viegli sastrādāties cilvēkiem, kam rūp Latvija un Latvijas tautas turpmākā pastāvēšana.

- Būt Latvijas valsts idejiskiem vēstniekiem ārzemēs.

Protams, semināra laikā kopīgi tika izstrādāts gan koncepcija, kā sasniegt šos mērķus, gan arī rīcības plāns tuvākajiem gadiem. Jāpiebilst, ka seminārā piedalījās ne tikai Latvijas sabiedrisko mediju vadītāji un pārstāvji un dažādu institūciju ierēdņi, bet arī dažu privāto mediju pārstāvji un mediju eksperte, RSU asociētā profesore Anda Rožukalne, kā arī Ārlietu ministrijas diasporas lietu īpašais vēstnieks Atis Sjanīts. Kopumā jāteic, ka vēlme sadarboties bija abpusēja un nedaudz vēlāk par atziņām un plāniem vairāk informācijas būs lasāma arī ABN, šobrīd tas ir pirmais īsais komentārs, kas, protams, neatspoguļo visus pārrunātos jautājumus.

Stāsts un arī bažas, ko pēc semināra pauda tā dalībnieki, ir par to, ka valsts labprāt atbalsta dziedāšanu un dejošanu un dažādus sabiedriskus pasākumus, jā, arī latviešu valodu. Bet gudras, apzinīgas un iesaistīties gribošas sabiedrības veidošanos latviešu kopienās īpaši redzēt negrib. Tā teikt, dziediet, dejojiet, runājiet latviešu valodā un sūtiet savu nopelnīto uz Latviju; ja gribiet, atgriezieties, bet atbalsts diasporas medijiem… Ierēdņi esošo projektu ietvaros var izdarīt tikai tik, cik tiem atļauj, pat ja viņi saprot situāciju un labprāt to gribētu risināt.

Kā pēc diskusijām sacīja daži semināra dalībnieki – ir taču labi redzams, kā vara grib ierobežot sabiedriskos medijus Latvijā, un, protams, stipri un, nedod, Dievs, neatkarīgi latviešu mediji diasporā vismaz esošajai varai nav vajadzīgi. “Padomā, kas notiks, ja latviešu diasporas lielākā daļa gribēs piedalīties Latvijas valsts dzīves veidošanā, nāks ar savu pieredzi un redzējumu, kas un kā jādara!? Un mediji taču tādu gribēšanu var veicināt,” sarkastiski sacīja kāda no semināra dalībniecēm.

Vēl jāpiebilst, ka runa nav par to, ka valstij būtu pilnībā jāfinansē diasporas mediji, bet par to, ka esošo projektu konkursu nosacījumi tikai retos gadījumos der medijiem. Tādēļ aizvien biežāk nākas domāt, ka valsts ir gatava atbalstīt dziedošu un dancojošu, nevis domājošu diasporu.

Pārpublicēts no https://www.anglobalticnews.co.uk (ABN)

Novērtē šo rakstu:

20
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Apjukums izliekumā

FotoGodātā redakcija, lai arī esmu visnotaļ pozitīvs Jūsu laikraksta* lasītājs un caur Jūsu redakcijas laipnu atsaucību neesmu liedzis savu atbalstu dažādām personām un parādībām, šobrīd esmu nonācis situācijā, kad mans konservatīvi liberāli patriotiskais pozitīvisms draud izsīkt. Esmu apjucis un dezorientēts un vēlos dalīties ar Jums savās bažās.
Lasīt visu...

21

JKP ar “čekistu metodēm” manipulē savus biedrus caur soctīkliem, lai tos kontrolētu Bordāna, Feldmana un valdes interesēs

FotoŠis ir personīgās pieredzes stāsts par iestāšanos Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP), saskarsmi ar tās līderiem un tās biedru ­“čekistu metodēm”, biedru kontroli, izvairību no konkrētu atbilžu sniegšanas uz elementāriem jautājumiem un manu likumsakarīgo izstāšanos no JKP. Es jūs esmu brīdinājis!
Lasīt visu...

12

Vai šo Latvijas gadsimta lielāko ugunsgrēku varēja novērst ātrāk?

FotoVai šo Latvijas gadsimta lielāko ugunsgrēku varēja novērst ātrāk? Informācija no kūdras purva darbiniekiem – skaidrs, ka aizdegās purvs no tehnikas, tika izsaukts gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), gan Valsts meža dienesta dzēsēji.
Lasīt visu...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks, Kučinska pīppartneris Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...

21

Salut d'amour! jeb urķīgā latvieša atklāsme par koncertbiznesa „ķēķi”

FotoPirms nieka pāris mēnešiem ( 3.maijā) Latvijas medijos sevi pieteica jauns festivāls “Šalc”, klausītājiem piedāvājot augstvērtīgu, ar pasaules mēroga zvaigznēm piepildītu programmu. Preses konferencē festivāla rīkotāji vēstīja, ka festivāla īpašā “odziņa “ ir simfoniskās mūzikas koncerts "Salut d'Amour" ar Marikas Rebekas piedalīšanos un Latvijas festivāla orķestri Karela Marka Šišona vadībā. Tas norisināsies Ventspilī, Liepājā un 22.jūlijā Cēsu Pils parka estrādē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aizstāvības viedoklis par Anša Ataola Bērziņa nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu

Atbilstoši KL 61.panta pirmajai daļai personu, kas, notiesāta ar brīvības atņemšanu, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no...

Foto

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

Ļoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds...

Foto

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

Vakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau...

Foto

Liksim svešus bērnus mierā

Iedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved...

Foto

Džungļu likumi

Lielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst,...

Foto

Kāpēc es raudāju?

Es esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir...

Foto

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

Svētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko...

Foto

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

Vēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt...

Foto

Nosaukšu uzvārdus rīt

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto...

Foto

Latvijas dilemma

2018.gada 24.maijā portālā „Delfi” publicēja Viļa Krištopana „versiju” ar nosaukumu „Izniekotās iespējas”. Tā ir laba publikācija. Šī „versija” tāpat kā jebkura versija aicina radoši...

Foto

Vēstule Romas pāvestam: lūdzam iniciēt starptautisku izmeklēšanu saistībā ar Latvijā katastrofiskos apmēros radīto nabadzību

Latvijas Katoļu baznīca un valsts augstākās amatpersonas ir aicinājuši Jūsu Svētību apmeklēt...

Foto

Putins jau rokas stiepiena attālumā no NATO Ahileja papēža

Tas ir tikai burtiski dažu mēnešu jautājums, kad Putina Krievija var satricināt NATO un visus 21. gadsimta...

Foto

Par Dziesmu svētkiem (raksts tapis pirms pieciem gadiem)

Deju svētku biļetes nopirku „no rokas” par 50 latiem gabalā. Labi, ka pirku laikus, pēdējā dienā cena uzkāpa...

Foto

Ko aizstāv Aldis Gobzems?

Pēdējo nedēļu laikā bijušais Maksātnespējas administrācijas direktors Aldis Gobzems ir nācis klajā ar virkni skaļiem paziņojumiem. Tiek izmantoti visi līdzekļi, lai, iespējams,...

Foto

Kāpēc es nekad nebalsošu par „Saskaņu”: privātas pārdomas vēlēšanu sakarā

Man tas vienmēr šķitis pašsaprotami. Taču pēdējo notikumu sakarā gribēju pateikt arī tādā melns uz balta...

Foto

Klusais centrs var gulēt mierīgi – ogle uzlabos jūsu kuņģa darbību

Gruzīniem esot desmitiem lielisku attaisnojumu gadījumam, ja šašliks nav izdevies gluži tik labs kā vajadzētu....

Foto

Stulbuma modernizācija

Principā nekas negaidīts nav noticis. Stulbeņi nekad brīvprātīgi nepadodas. Stulbums atrodas ambiciozuma virsotnē. Stulbums nepazīst paškritiku un piekāpību. Stulbeņu godkārību var apturēt, kā tautā...