Iesaki rakstu: 
Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.
Ielūkojoties 100 lielāko nodokļu maksātāju sarakstā, redzams, ka ārkārtas stāvoklis būtiski negatīvi ir ietekmējis tikai Air Baltic un Starptautisko lidostu Rīga, turpretī daudziem citiem uzņēmumiem noteikti ir iemesls vēlēties ārkārtas stāvokļa pagarināšanu vēl un vēl – piemēram, visi kurjeru pakalpojumu sniedzēji, kas pat nespēj laikus veikt visas piegāde, datoru un video/audio iekārtu tirgotāji... Respektīvi, viedoklis, ka ārkārtas stāvoklis būtiski samazinās nodokļu ieņēmumus un valdībai tāpēc būs jādomā par ārkārtas stāvokļa atcelšanu, nav pamatots.
Tomēr, neskatoties uz to, ka situācija C-19 sakarā nav būtiski mainījusies, ārkārtas stāvokļa nosacījumi tiek mīkstināti (14 dienu kumulatīvā saslimstība ar C-19 uz 100 000 iedzīvotāju 12.02.2020. ir 0, bet šodien – 6 (19.05.2020.). Ja jau, valdībasprāt, situācija atļauj mīkstināt ierobežojumus, tad nav saprotams, kāpēc, piemēram, sabiedriskajā transportā visiem nu ir jānēsā maskas – vai tad to nevajadzēja noteikt jau pašā sākumā?
No vienas puses, bailes no C-19 ir būtiski mazinājušās – to pierāda kaut vai cilvēku un auto skaits uz ielām, no otras – pat viens ar C-19 saslimušais, kurš nesēž pašizolācijā, ir drauds (un tādi noteikti ir), un, protams, arī tie miljardi, kas ir paredzēti dīkstāves pabalstiem un ārkārtas stāvokļa seku mazināšanai.
Tieši ar ārkārtas stāvokli saistītās naudas sadale, manuprāt, ir vislielākais šķērslis ārkārtas stāvokļa atcelšanai, jo tā ir jāsadala un jāsadala tā, lai arī dalītājs nepaliktu bešā. Ja kāds joprojām tic, ka Brīvības bulvāra 36. namā kādam rūp ārpus tā esošo cilvēku veselība un labklājība, – nu ticiet vien tālāk.
Bet nu pieņemsim, ka visiem tautas kalpiem Latvijas iedzīvotāju veselība un labklājība ir vienīgais, par ko tie spēj domāt. Ja tā, tad ārkārtas stāvokli varētu atcelt, ja:
- 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar C-19 uz 100 000 iedzīvotāju ir 0. Gan jāpiebilst - ar priekšnosacījumu, ka C-19 testi ir vispārpieejami (bez maksas ir pieejami visiem, kuri vēlas), jo, ja testi tiek veikti tikai tiem, kam ir simptomi vai smagi simptomi – tad visa Latvijas lepnā statistika ir kaķim zem astes. Bet ko darīt, ja C-19 atkal par sevi atgādina – atkal jāievieš ārkārtas stāvoklis?
- tiek atklātas efektīvas zāles vai vakcīna C-19 ārstēšanai – zūd varbūtība, ka valsts veselības aizsardzības sistēma tiek pārslogota un vairs nespēj normāli funkcionēt (kā gadījās Itālijā un Spānijā). Rezultāti šajā virzienā jau esot, bet vēl jāveic klīniskie testi, kas nav ātrs process – sekojoši, tuvākajā laikā zāļu un/vai vakcīnas nebūs.
- ar C-19 ir izslimojuši 70-80% iedzīvotāju - zūd varbūtība, ka valsts veselības aizsardzības sistēma tiek pārslogota un vairs nespēj normāli funkcionēt.
Šis laikam ir vienīgais risinājums, kas ir gan puslīdz vadāms, gan pēc tam, kad tiks sasniegts, nesola jaunu C-19 recidīvu. Pēc būtības tā ir Zviedrijas pieeja. Daudzi šausminās ka mirušo skaits Zviedrijā uz 100 000 iedzīvotāju ir lielāks nekā, piemēram, Latvijā, bet cāļus skaita rudenī, respektīvi – kad ar C-19 būs izslimojuši šie 70-80% valsts iedzīvotāju, un tāds brīdis noteikti pienāks visām valstīm, jo C-19 pēkšņi nepazudīs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
