Kā VID turpina “čakarēt” uzņēmumus pat Covid 19 laikā
Lauris Klagišs, zvērināts advokāts01.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau gadiem ilgi, pārstāvot dažādus klientus pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), esmu saskaries ar dažādiem prettiesiskiem VID lēmumiem, kā rezultātā nereti tiesas ir VID lēmumus atcēlušas. Biju cerējis, ka vismaz Covid 19 laikā VID sevišķi rūpīgi pieies katrai nodokļu maksātāja lietai, taču diemžēl VID rīcība kārtējo reizi ir mani nošokējusi.
Mans klients bija vērsies ar iesniegumu VID, lai dīkstāves laikā tā darbinieki saņemtu dīkstāves pabalstus. VID izskatot mana klienta iesniegumu, nolēma atteikt izmaksāt dīkstāves pabalstu tiem darbiniekiem, kas ir cita uzņēmuma (nevis mana klienta) darbinieki.
Kā pamatojumu VID minēja Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumu Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” (turpmāk – Noteikumi) 12.8.apakšpunktu.
Šis apakšpunkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstu nepiešķir krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem.
Es vēl varētu saprast, ka ikdienas cilvēks, kam ar likumdošanas vērtēšanu un piemērošanu, varētu nemācēt izlasīt likumā noteikto, taču, ja VID Nodokļu kontroles pārvaldes Uzņēmējdarbības kontroles daļas vadītāja nespēj izlasīt vienu teikumu (no kura nepārprotami izriet, ka pabalstu nepiešķir tikai krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem, nevis krīzes skartā darba devēja darbiniekiem, kuri ir cita uzņēmuma valdes locekļi).
Galu galā dīkstāves pabalsts nav bezdarbnieku pabalsts, un dīkstāves gadījumā nav svarīgs darbinieka statuss citā uzņēmumā, svarīgi ir tikai tas, ka šis dīkstāves pabalsts ir instruments, kā uzņēmumam, kurš dīkstāves laikā nevar samaksāt darbiniekam algu, nepazaudēt šo darbinieku, šāda veidā radot iespēju agrāk vai vēlāk atjaunot savu darbību.
Ko tagad darīt darba devējam un darbiniekiem? Protams, klasiskais ceļš ir apstrīdēt un pārsūdzēt šo lēmumu VID ģenerāldirektoram un pēc tam Administratīvajā tiesā, šie procesi var aizņemt vairākus gadus, bet uzņēmumam lēmums (censties izdzīvot vai likvidēt biznesu) ir jāpieņem dažu dienu laikā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
